Ļaunuma ass (kosmoloģija)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Par Ļaunuma asi kosmoloģijā un astronomijā sauc reliktstarojuma anomāliju[1], ap kuru, iespējams, orientējas Visums[2]. Ļaunuma ass kā Visuma ass nozīme nav pierādīta[3], bet, pēc atsevišķu pētījumu datiem un pētnieku teiktā, šāda ass nepastāv[4].

Parādības būtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Zemes novērojamā reliktstarojuma debesu karte: Ļaunuma ass attēlota ar balto līkni, ar balto līniju norobežoto zilo ovālu attēlots reliktstarojuma aukstais plankums [4]

Visumu aizpilda reliktstarojums, pēc Lielā sprādziena radies kosmiskais starojums, kurš saskaņā ar kosmoloģisko principu ir vienmērīgs[5] visos virzienos jeb izotrops (pēc šī principa, lielos mērogos, tas ir, simtos miljonu gaismas gadu, Visums ir izotrops un viendabīgs, taču mazos mērogos Visumā pastāv anizotropija un neviendabība[4]).

Ļaunuma ass tiek šādi saukta, jo, tai patiesi pastāvot, tiktu grauti ("nodarīts ļaunums") pieņemtajiem kosmoloģijas zinātnes principiem, tā ir izstiepts apgabals, kura virzienā varētu orientēties Visums. [4]

Parādības atklāšana un noliegšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 2001. līdz 2009. gadam norisinājās reliktstarojuma pētīšana, NASA kosmosa aparātam WMAP skenējot debesu sfēru; izanalizējot aparāta iegūtos datus, tika secināts par Visuma anizotropiju un izstieptu apgabalu (asi), ap kuru izkārtojas Visums. Žuāns Magejžo (João Magueijo) šo parādību nodēvēja par Ļaunuma asi. No 2009. līdz 2012. gadam darbojās ESA orbitālā observatorija Planck, kuras iegūto datu pirmā analīze apstiprināja Ļaunuma ass esamību. [4]

2016. gadā, veicot Planck datu pilnu analīzi, Londonas Universitātes koledžas un Londonas Impērijas koledžas pētnieku grupa paziņoja, ka Ļaunuma ass nepastāv. [4] [6]

Tāpat ir nosaukti vairāki iespējamie iemesli, kas varēja izraisīt neprecizitātes, veidojot reliktstarojuma karti: Saksa—Volfa efekts, gravitācijas lēcas, Suņajeva—Zeldoviča efekts u.c., kas visi nosaka, ka izveidot precīzu reliktstarojuma karti ir problemātiski un ka kartē attēlotās jau tā mazās fluktuācijas (novirzes) ir nepareizi uztvertas. [7] [8] [9]

Taču 2020. gadā Liors Šamīrs (Lior Shamir) atkal izvirzīja ideju par Visuma Ļaunuma ass pastāvēšanu, šoreiz kā argumentu Visuma neviendabīgumam minot viņa izpētīto galaktiku skaitu pēc griešanās virziena attiecību, tas ir, ka 51% galaktiku griežas pulksteņrādītāja virzienā un tikai 49% — pretēji pulksteņrādītāja virzienam. [10]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Axis of evil (cosmology)». en.wikipedia. Skatīts: 10.07.2021.
  2. «Ось зла (астрономия)». ru.wikipedia. Skatīts: 10.07.2021.
  3. «The universe lines up along the 'axis of evil'. Coincidence?». NewScientist. 26.10.2016. Skatīts: 10.07.2021.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 ««Ось зла»: как странная аномалия чуть было не подорвала веру в современную космологию». Naked Science. 11.03.2017. Skatīts: 10.07.2021.
  5. «reliktstarojums». letonika.lv. Skatīts: 10.07.2021.
  6. «Космологи рассказали, существует ли "ось зла" во Вселенной». rg.ru. 09.09.2016. Skatīts: 11.07.2021.
  7. «The CMB Axis of Evil and the Nature of Randomness». The Physics Mill. 31.10.2015. Skatīts: 11.07.2021.
  8. «Zombie physics: 6 baffling results that just won't die». nature. 30.10.2015. Skatīts: 11.07.2021.
  9. «Ask Ethan #85: Hubble vs. The Big Bang». Medium. 25.04.2015. Skatīts: 11.07.2021.
  10. «Доказано существование оси зла во Вселенной». lenta.ru. 02.06.2020. Skatīts: 11.07.2021.