Pulksteņa rādītāja kustības virziens

Vikipēdijas lapa
Bulta pulksteņa rādītāja kustības virzienā.

Pulksteņa rādītāja kustības virziens ir relatīvs virziens, ar ko pieņemts raksturot rotācijas virzienu. Tāpat kā citi relatīvie virzieni, piemēram, pa labi, pa kreisi, uz priekšu, atpakaļ, arī pulksteņa rādītāja kustības virziens ir atkarīgs no novērotāja novietojuma attiecībā pret rotējošo objektu. Piemēram, ja skatās no Ziemeļpola, Zeme griežas pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienā jeb pretpulksteniski, bet pulksteņa rādītāja kustības virzienā jeb pulksteniski, ja skatās no Dienvidpola. Līdzīgi, novērotājs, kas atrodas aiz caurspīdīga pulksteņa, redz, ka tā rādītāji pārvietojas pretēji ierastajam pulksteņa rādītāju kustības virzienam. Arī spoguļattēlā pulksteņa rādītāji kustas pretēji ierastajam virzienam.

Latviešu valodā bieži vien ikdienā šī termina vietā tiek lietotas īsākas frāzes, taču to nozīme atšķiras no domātās. Tipiskākie nepareizie izteicieni ir

  • pulksteņa rādītāja virzienā (burtiski: "virzienā, kurā patlaban rāda pulksteņa rādītājs"), bet faktiski nozīmē virzienu, kura kustās pulksteņa rādītājs un visi to tā arī saprot;
  • pulksteņa virzienā (burtiski: "virzienā, kādā pulkstenis atrodas no novērotāja"),
  • pa pulksteni (burtiski: "pa pulksteņa virsmu") un pret pulksteni (burtiski: "pulksteņa atrašanās virzienā"), kas faktiski un arī ikdienā nozīmē pulksteņa rādītāja kustības virzienu un visi to tā arī saprot, līdzīgi tas tiek lietots arī krievu valodā.


Termina izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitļi uz pulksteņa ciparnīcas pieaug pulksteņa rādītāja kustības virzienā.

Termins ir radies no virziena, kādā parasti pārvietojas mehānisko pulksteņu rādītāji. (Tiesa, ir arī daži vēsturiski ebreju pulksteņi, kuru rādītāji ivrita rakstības virziena dēļ pārvietojas pretēji ierastajam virzienam)[1] Mehāniskajiem pulksteņiem rādītāju kustības virziens, savukārt, tika izvēlēts saskaņā ar ēnas kustības virzienu agrāk lietotajos Saules pulksteņos. Būtiski, ka pirmie pulksteņi ar rādītājiem tika izgatavoti Ziemeļu puslodē. Ja tie vispirms tiktu izgatavoti Dienvidu puslodē, iespējams, būtu izvēlēts cits rādītāju kustības virziens, jo Dienvidu puslodē esošajos Saules pulksteņos ēna pārvietojas pretējā virzienā. Vēl agrāk, laikā, kad Saules pulksteņi vēl nebija plaši izplatīti, rotācijas virziena aprakstīšanai lietoja terminus, kas saistīti ar Saules kustību debesīs.

Lietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sadzīvē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Labās rokas likums.

Sadzīvē visbiežāk tiek lietoti priekšmeti ar labo vītni, tāpēc ar tiem darbojoties jāizmanto labās rokas likums:

Ja priekšmetu satver ar labo roku un griež pirkstu sakļaušanās virzienā, tas pārvietojas īkšķa norādītajā virzienā.

Piemēram, lai atskrūvētu skrūvi vai uzgriezni, tas jāpavērš pret sevi un jāgriež pretpulksteniski. Tāpat jārīkojas ar pudeles korķi, lai atvērtu pudeli, vai ar spuldzi, lai to izskrūvētu.

Kreisā vītne visbiežāk tiek lietota rotējošām detaļām gadījumos, kad to rotācijas virziens sakrīt ar labās vītnes atskrūvēšanas virzienu un detaļas atskrūvēšanās nav vēlama.[2] Piemēram, kreisā vītne parasti ir velosipēda pedāļiem un riepām kreisajā pusē.

Lai, vadot automašīnu, kuģi vai velosipēdu, pagrieztos pa labi, stūre jāgriež pulksteniski. Lai pagrieztos pa kreisi, stūre jāgriež pretpulksteniski.

Dažādām ikdienā veicamām darbībām, kurās ir nepieciešams pārvietoties pa apli, bieži vien priekšroka tiek dota kādam noteiktam virzienam. Piemēram, skriešana stadionā,[3] sporta deju dejošana un slidošana publiskās slidotavās parasti notiek pretpulksteniski (skatoties no augšas). Zinātnieki eksperimentos ir konstatējuši, ka simetriskā vidē cilvēks biežāk spontāni uzsāk skriet pretpulksteniski.[4]

Matemātikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dekarta koordinātu sistēmas asis ar kreisu orientāciju (attēls pa kreisi) un labēju orientāciju (attēls pa labi).

Matemātikā, it īpaši ģeometrijā, pastāv dažādas vispārpieņemtas vienošanās, kurās tiek izmantots pulksteņa rādītāja kustības virziens.

  • Leņķi plaknē ir pieņemts mērīt pretpulksteniskā virzienā. Šādu vienošanos lieto, piemēram, ieviešot polāro koordinātu sistēmu (parasti to ievieš tā, lai leņķim atbilstošā koordināta pieaugtu pulksteņa rādītāja kustības virzienā).
  • Divu plaknē esošu nenulles vektoru pseidoskalārais reizinājums ir pozitīvs, ja vektori nav pretēji vērsti un leņķis pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no pirmā vektora uz otro ir mazāks nekā leņķis pulksteņa rādītāja kustības virzienā.[5]
  • Ģeometrijā ir pieņemts Eiklīda telpās lietot Dekarta koordinātu sistēmu ar labēju orientāciju. Plaknes gadījumā tas nozīmē, ka x ass jāpagriež 90° pretpulksteniski, lai tās virziens sakristu ar y ass virzienu (citiem vārdiem, bāzes vektoru un pseidoskalārais reizinājums ir pozitīvs).
  • Trīsdimensiju Eiklīda telpā koordinātu asīm ir labēja orientācija, ja, z asi pavēršot pret sevi, x un y asis veido labēji orientētu koordinātu sistēmu xy plaknē.
  • Ja , kur , un ir vektori trīsdimensiju telpā, un "" apzīmē vektoriālo reizinājumu, tad, pavēršot vektoru pret sevi, īsākais ceļš no uz atbilst pretpulksteniskam pagriezienam.

Fizikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fizikā pulksteņa rādītāja kustības virzienu izmanto virzienu fizikālo lielumu noteikšanai, ko raksturo ar vektoru palīdzību un kuru aprēķināšanai tiek lietots vektoriālais reizinājums. Mehānikā šādi lielumi ir, piemēram,

  • impulsa moments , kur ir rādiusvektors, kas vērsts no rotācijas ass uz objekta masas centru, un ir objektam piemītošais impulss;
  • spēka moments , kur ir rādiusvektors, kas vērsts no rotācijas ass uz spēka pielikšanas punktu, un ir spēks, kas iedarbojas uz objektu.
Labās rokas likums magnētiskā lauka indukcijas B virziena noteikšanai.

Elektrodinamikā šādi lielumi ir, piemēram, Lorenca spēks un magnētiskā lauka indukcija.

  • Lorenca spēks iedarbojas uz lādētu daļiņu ar lādiņu , kas pārvietojas ar ātrumu magnētiskajā laukā ar indukciju . Lorenca spēka virzienu var noteikt ar kreisās rokas likuma palīdzību.[6]
  • Magnētiskā lauka indukcija ir , kur ir strāvas blīvums un rādiusvektors garumā norāda uz tilpuma elementu . Lai noteiktu magnētiskā lauka indukcijas virzienu, var izmantot labās rokas likumu. No tā izriet, ka magnētiskā lauka indukcijas līnijas ir vērstas pretpulksteniski, ja vadu novieto tā, lai strāvas plūšanas virziens būtu pavērsts pret sevi.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. History of Josefov, the old Jewish Quarter in Prague, Scrapbookpages.com, 2005.
  2. Šičevs P., Kā izskrūvēt bojāto kokskrūvi?, ACA.LV.
  3. New Scientist Last Word Blog, Round and round Arhivēts 2009. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē., July 1, 2009.
  4. Toussainta, Yann; Fagard, Jacqueline (September 5, 2008), "A counterclockwise bias in running", Neuroscience Letters 442 (1): 59–62, doi:10.1016/j.neulet.2008.06.056.
  5. Ivanov A.B., Pseudo-scalar product, Springer Online Reference Works.
  6. Magnētiskais lauks, tā raksturlielumi Arhivēts 2010. gada 23. martā, Wayback Machine vietnē., Interaktīvās apmācības disks - Fizika 11. klasei, ISEC.