Kosmiskais starojums

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kosmiskā starojuma plūsma atkarībā no to enerģijas

Kosmiskais starojums ir ar augstu enerģiju apveltītu elementārdaļiņu plūsma, kas galvenokārt nāk no Saules sistēmas ārpuses. Ir divu veidu kosmiskie starojumi: primārais un sekundārais starojums. Primāro starojumu veido protoni un atomu kodoli, bet sekundārais starojums ir citu elementārdaļiņu plūsma, kas nonāk uz Zemes virsmas, primārajam starojumam iedarbojoties uz Zemes atmosfēru. Šādu sekundāro plūsmu, kas rodas, kosmisko staru daļiņai ar milzīgu enerģiju saduroties ar atmosfēras atomiem, sauc par kosmiskajām šaltīm.[1] Kosmiskais starojums veido daļu no dabiskās radiācijas fona.

1912. gadā Austrijas fiziķis Viktors Hess atklāja kosmisko starojumu. 1936. gadā par to viņš saņēma Nobela prēmiju fizikā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]