Ļeņina ordenis

Ļeņina ordenis
Ļeņina ordenis (variants, ko lietoja no 1936. līdz 1943. gadam)
Pasniedz par	par izcilu dienestu valsts labā, par priekšzīmīgu dienestu bruņotajos spēkos, veicināt draudzību un sadarbību starp cilvēkiem un stiprināt mieru, un par nopelniem padomju valsts un sabiedrības labā
Valsts	PSRS
Uzvarētājs	431 418

Ļeņina ordenis (krievu: Орден Ленина) bija augstākais apbalvojums Padomju Savienībā (1930—1991). Nosaukts par godu pirmajam Padomju Savienības vadītājam Vladimiram Ļeņinam. To pasniedza:

• civilpersonām par priekšzīmību, sasniegumiem valsts darbā,
• militārpersonām par panākumiem militārajā dienestā
• personām, kas veicinājušas tautu draudzību un stiprinājušas mieru
• personām arī par citiem sasniegumiem.

Sasniegumiem bija jābūt valstiska līmeņa, kas nesuši svarīgu ieguldījumu padomju valsts stiprināšanā. Ar ordeni varēja apbalvot padomju pilsoņus un ārvalstniekus. Turklāt Ļeņina ordeni varēja saņemt arī uzņēmumi, organizācijas, apdzīvotas vietas, armijas vienības, kara kuģi. Ordeni automātiski saņēma personas, kuras bija ieguvušas Padomju Savienības Varoņa vai Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukumu, kā arī pilsētas un cietokšņi, kas bija saņēmuši Varoņpilsētas vai Varoņcietokšņa nosaukumu.

Apbalvot varēja vairākas reizes, piemēram, visvairāk Ļeņina ordeņus — divpadsmit — saņēma padomju politiskais darbinieks Nikolajs Patoličevs. Kopumā ordeņa pastāvēšanas laikā ar to apbalvoja vairāk kā 430 tūkstošus reižu.