Pāriet uz saturu

Šaloms Švarcs

Vikipēdijas lapa

Šaloms Švarcs (angļu: Shalom H. Schwartz, ivritā: שלום שוורץ; dzimis 1936. gadā) ir Izraēlas sociālpsihologs, autoritāte starpkultūru psiholoģijas un indivīda sociālo vērtību jomā, Švarca universālo vērtību teorijas autors.[1] Švarca vērtību modelis mūsdienās ir viena no atzītākajām un plašāk izmantotajām metodoloģijām indivīda sociālo vērtību pētījumos socioloģijas un psiholoģijas jomā, kā arī patērētāju uzvedības pētījumus ekonomikas jomā.[2][3][4]

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1936. gadā Longailendā (Ņujorka, ASV), ortodoksālu ebreju ģimenē. Švarca māte bija skolotāja, bet tēvs - rabīns, pateicoties kam Švarcs paralēli publiskajai izglītībai divreiz nedēļā apmeklējis arī ebreju teoloģisko semināru.[5]

1957.g. ar izcilību beidzis Kolumbijas Universitāti, iegūstot bakalaura grādu salīdzinošajā literatūrā. 1959.-1960.g. studējis humanitārās zinātnes Jeruzalemes Ebreju universitātē, taču vēlāk atgriezies ASV un uzsācis sociālās psiholoģijas studijas. 1962. gadā ieguvis sociālās psiholoģijas maģistra grādu Kolumbijas Universitātē, bet 1967. gadā - doktora grādu Mičiganas Universitātē. 1967.-1979.g. strādājis Viskonsinas Universitātes socioloģijas fakultātē, kopš 1973. gadā pildot profesora pienākumus.[6] 1979. gadā kopā ar ģimeni - sievu un trim bērniem - pārcēlies uz pastāvīgu dzīvi Izraēlā. Darba gaitas turpinājis kā psiholoģijas profesors Jeruzalemes Ebreju universitātē, 1984.-1986.g. pildot arī psiholoģijas fakultātes vadītāja pienākumus. Kopš 2004.g. ir Ebreju universitātes emeritētais profesors. Arī būdams pensijā, Švarcs aktīvi turpina zinātnisko darbību un regulāri publicējas zinātniskajos izdevumos.

Zinātniskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie Š.Švarca pētījumu virzieni - starpkultūru psiholoģija, sociālās vērtības, to individuālās un nacionālās atšķirības. Karjeras pirmsākumos Švarca pētījumu virziens bija saistīts ar morālo lēmumu pieņemšanas dilemmām, altruismu un izpalīdzību, taču ar laiku viņš arvien vairāk pievērsās starpkultūru atšķirību pētniecībai. Šī interese kļuva par pamatu Švarca nozīmīga zinātniskā devuma radīšanai - Švarca universālo vērtību teorijai.

1960.-1970. gados Miltons Rokīčs savā Rokīča vērtību aptaujā, kā arī virkne pētnieku vēlākos gados, centās izstrādāt universālu sociālo vērtību klasifikācijas un mērīšanas instrumentāriju. Tieši šajā jomā 1990. gados Švarcs, nolūkā pārbaudīt hipotēzi par sociālo vērtību universālismu, iniciēja un koordinēja vērtību pētījumus desmit pasaules valstīs. Pakāpeniski pētījumi aptvēra arvien lielāku valstu skaitu - pāri par 70 (2009. gadā), empīriski pamatojot indivīda pamatvērtību universālismu.[7][8][9]

Švarca vērtību teorija un instrumentārijs ir iestrādāti plašā pastāvīgā starpvalstu akadēmiskā pētniecības projektā Eiropas Komisijas un Eiropas Zinātnes fonda paspārnē - Eiropas Sociālā aptauja (European Social Survey). Aptauja reizi divos gados tiek īstenota vairāk kā 30 Eiropas valstīs (kopš 2008.g. ar pārtraukumiem arī Latvijā[10]) nolūkā izpētīt un izskaidrot attieksmes, uzskatu un uzvedības atšķirības dažādu valstu un etnisko grupu starpā. Švarcs 1997.-2001.g. bija projekta uzraudzības komitejas biedrs un joprojām ir Izraēlas pārstāvis projekta zinātniskajā padomē.[11][12] 2005. gadā projekts saņēma Eiropas nozīmīgāko zinātnes apbalvojumu - Dekarta balvu pētniecībā.[13]

Pagodinājumi un apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004-2006 Starptautiskās starpkultūru psiholoģijas asociācijas (International Association for Cross-Cultural Psychology) prezidents [14]

2007.g. - Izraēlas valsts balva par izcilu ieguldījumu psiholoģijā [15]

Pazīstamākie darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Š.Švarcs ir daudzu zinātnisko publikāciju autors, šajā darbu sarakstā ietverti biežāk citētie darbi[16]:

  • Schwartz, S. H. (1977). Normative Influences on Altruism. In Boerkowitz, L. (ed.) Advances in Experimental Social Psychology, Vol. 10, 221-280.
  • Schwartz, S. H. & Bilsky, W. (1990). Toward a theory of the universal content and structure of values: Extensions and cross cultural replications. Journal of Personality and Social Psychology, 58, 878-891.
  • Schwartz, S. H. (1992). Universals in the content and structure of values: Theory and empirical tests in 20 countries. In Zanna, M. (ed.), Advances in experimental social psychology, Vol. 25, 1-65.
  • Schwartz, S. H. (1994). Are there universal aspects in the content and structure of values? Journal of Social Issues, 50, 19-45.
  • Schwartz, S. H. & Sagiv, L. (1994). Identifying Culture-Specifics in the Content and Structure of Values. Journal of Cross-Cultural Psychology, Vol. 26, No. 1, 92-116.
  • Schwartz, S. H. (1996). Value priorities and behavior: Applying of theory of integrated value systems. In Seligman, C. & Olson, J., & Zanna, M. (eds.), The Psychology of Values: The Ontario Symposium, Vol. 8, 1-24.
  • Schwartz, S. H. & Bardi, A. (1997), Influences of adaptation to communist rule on value priorities in Eastern Europe’, Political Psychology, 18, 385-410.
  • Schwartz, S. H. & Lehmann, A. & Roccas, S. (1999), Multimethod probes of basic human values. In Adamopoulos, J. & Kashima, Y. (eds.), Social Psychology and Culture Context: Essays in Honor of Harry C. Triandis. Newbury Park, CA: Sage.
  • Schwartz, S. H. and Bardi, A. (2000). Moral dialogue across cultures: An empirical perspective. In Lehman, E.W. (ed.), Autonomy and order: A communitarian anthology. Lanham, MD: Rowman & Littlefield.
  • Schwartz, S. H. & Melech, G. & Lehmann, A. & Burgess, S. & Harris, M. (2001), Extending the cross-cultural validity of the theory of basic human values with a different method of measurement, Journal of Cross Cultural Psychology, 32, 519-542.
  • Schwartz, S. H. A proposal for measuring value orientations across nations in ESS. European Social Survey
  • Schwartz, S. H. & Boehnke, K. (2004), Evaluating the structure of human values with confirmatory factor analysis, Journal of Research in Personality, 38, 230-255.
  • Schwartz, S. H. & Rubel, T. (2005), Sex differences in value priorities: Cross-cultural and multi-method studies. Journal of Personality and Social Psychology, 89, 1010-1028.
  • Schwartz, S. H. (2006). Value orientations: Measurement, antecedents and consequences across nations. In Jowell, R. & Roberts, C. & Fitzgerald R. & Eve G. (eds.), Measuring attitudes cross-nationally - lessons from the European Social Survey. London: Sage.

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Berry, J.W. & Poortinga, Y.H. & Segall, M.H. & Kagitcibasi, C. (1997) Handbook of Cross-cultural Psychology: Social behavior and applications, Vol. 3. Boston: Allyn & Bacon.
  2. ↑ Lee, J.A. & Soutar G. (2009). Is Schwartz’s Value Survey an Interval Scale, and Does It Really Matter? Journal of Cross-Cultural Psychology Online, 07/10/2009, doi:10.1177/0022022109348920. Apskatīts 10.01.2010.
  3. ↑ Bilsky, W. & Koch, M. (1996). On the Content and Structure of Values: Universals or Methodological Artefacts? Fifth International Conference on Logic and Methodology. Cologne, Germany.
  4. ↑ Austers, I. (2002). Attribution of value stereotypes as a consequence of group membership: Latvian and Russian students living in Latvia compared. International Journal of Intercultural Relations, Vol. 26, No. 3, 273-285.
  5. ↑ Š.Švarca biogrāfija Izraēlas Izglītības, kultūras un sporta ministrija. Apskatīts 22.03.2010.
  6. ↑ Berry, J.W. & Poortinga, Y.H. & Segall, M.H. & Kagitcibasi, C. (1997). Handbook of Cross-cultural Psychology: Social behavior and applications, Vol. 3. Boston: Allyn & Bacon.
  7. ↑ Schwartz, S.H. & Melech, G. & Lehmann, A. & Burgess, S. & Harris, M. (2001). Extending the cross-cultural validity of the theory of basic human values with a different method of measurement. Journal of Cross-Cultural Psychology, 32, 519–542.
  8. ↑ Schwartz, S.H. & Bardi A. (2001). Value Hierarchies Across Cultures: Taking a Similarities Perspective. Journal of Cross-Cultural Psychology 32, 268.
  9. ↑ Schwartz, S.H. (2009). Basic Human Values. Cross-National Comparison Seminar on the Quality and Comparability of Measures for Constructs in Comparative Research. Bolzano, Italy.
  10. ↑ «ESS Countries by Round (year)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 20. jūnijā.
  11. ↑ European Social Survey: Monitoring attitude change in over 30 countries. ESS Arhivēts 2009. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē. Apskatīts 27.03.2010.
  12. ↑ ESS Round 4: Data for 28 countries now available. ESS[novecojusi saite] Apskatīts 27.03.2010.
  13. ↑ Descartes Prizes for Research & Science Communication – 2005 Winners announced. Eiropas Komisija Apskatīts 22.03.2010.
  14. ↑ General Meeting Minutes and Executive Committee Minutes. IACCP Arhivēts 2009. gada 26. septembrī, Wayback Machine vietnē. Apskatīts 22.03.2010.
  15. ↑ Balvas komisijas lēmums Izraēlas Izglītības, kultūras un sporta ministrija. Apskatīts 22.03.2010.
  16. ↑ Google Scholar Apskatīts 22.03.2010.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Šaloms_Švarcs&oldid=3922515"