Rokīča vērtību aptauja
Rokīča vērtību aptauja (angļu: Rokeach Value Survey) ir sociālo vērtību klasifikācijas sistēma un pētniecības instrumentārijs, ko izstrādājis amerikāņu sociālpsihologs Miltons Rokīčs.
Rokīča vērtību aptaujas metodoloģijas pirmsākumi atrodami Rokīča darbā (Beliefs, Attitudes and Values, 1968), kurā aprakstīts koncepcijas pamats sociālo vērtību saistīšanai ar indivīda uzskatiem un attieksmi.[1] Tālāka Rokīča sociālo vērtību teorijas un vērtību mērīšanas instrumentārija attīstība veikta darbos Cilvēka vērtību būtība (The Nature of Human Values, 1973) un Izprotot cilvēka vērtības (Understanding Human Values, 1979).
Metodoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rokīča skatījumā vērtības ir "noturīga pārliecība par noteiktu rīcības veidu vai eksistences gala stāvokli, kam indivīds dod priekšroku personīgā vai sociālā skatījumā salīdzinājumā ar pretēju vai atšķirīgu rīcības veidu vei eksistences gala stāvoklis" [2]
Rokīča vērtību sistēmu veido divas vērtību pamatgrupas ar 18 individuālajām vērtībām katrā - terminālās un instrumentālās vērtības. Terminālās (pašpietiekamās) vērtības ir indivīda dzīves pārliecība un vēlamais eksistences gala stāvoklis — t.i. mērķi, ko indivīds tiecas sasniegt savas dzīves laikā (piemēram - laime, panākumi). Instrumentālās vērtības ir indivīda vēlamās veidi dzīves mērķu, t.i. terminālo vērtību sasniegšanai (piemēram — godīgums, drosme).
| Terminālās vērtības | Instrumentālās vērtības |
|---|---|
| Aizraujoša dzīve | Atbildība |
| Bauda | Drosme |
| Brīvība | Dzīvesprieks |
| Gudrība | Godīgums |
| Ģimenes drošība | Godkāre |
| Iekšēja harmonija | Intelekts |
| Komfortabla dzīve | Izpalīdzīgums |
| Laime | Iztēle |
| Miers pasaulē | Loģika |
| Nobriedusi mīlestība | Mīlestība |
| Panākumi | Neatkarība |
| Pašcieņa | Paklausība |
| Patiesa draudzība | Paškontrole |
| Pestīšana | Piedošana |
| Skaistums pasaulē | Pieklājība |
| Sociālā atzinība | Spējas |
| Valsts drošība | Tīrība |
| Vienlīdzība | Uzskatu plašums |
Pētījums parasti tiek veikts tiešās intervijas formā. Aptaujas dalībniekiem tiek izsniegtas anketas ar alfabētiski sakārtotām 18 terminālās vērtībām, pēc tam 18 instrumentālām. Katrai vērtībai līdzās ir īss tās izskaidrojums un tukšs lauks. Aptaujas dalībnieku uzdevums ir secīgi ranžēt katra saraksta vērtība secībā, kādā tās ir nozīmīgas indivīdam personīgi kā tā dzīvi vadoši principi. Respondenti tiek aicināti rūpīgi izsvērt savu izvēli, lai rezultāts precīzi atspoguļotu to pasaules uztveri.
Iegūtā informācija datu apstrādes gaitā ļauj segmentēt respondentus grupās pēc to dominējošajām vērtībām, tādejādi ļaujot pētniekam interpretēt atsevišķu grupu attieksmi pret dažādiem aptaujā ietvertiem jautājumiem un vēlāk novērtēt iegūto rezultātu statistisko nozīmīgumu salīdzinājumā ar citām grupām.
Pielietojums un ietekme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rokīča izveidotās vērtību sistēmas priekšrocība ir tās universālisms, kas ļāvis izmantot to izmantot dažādās jomās - Rokīča vērtību aptauja ir plaši izmantots sociālo vērtību pētīšanas līdzeklis psiholoģijas, socioloģijas un mārketinga pētījumos. [3][4][5]
Pieeja ir laika gaitā pilnveidota, plaši adaptēta un attīstīta, ietekmējot arī tādu metodoloģiju attīstību kā "Vērtības un dzīvesstils" (Values and Lifestyle)[6], "Vērtību saraksts" (List of Values)[7] un plaši pielietotā Švarca vērtību modelis (Schwartz Values Inventory).[8]
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rokeach, M. (1968). Beliefs, attitudes, and values: A theory of organization and change. San Francisco: Jossey-Bass.
- ↑ 2,0 2,1 Rokeach, M. (1973) The Nature of Human Values. New York: Free Press.
- ↑ Johnston, C.S. (1995). The Rokeach Value Survey: Underlying structure and multidimensional scaling. Journal of Psychology, 129(5), 583-597.
- ↑ Zenzen, M.J. & Hammer, L.Z. (1978). Value Measurement and Existential Wholeness: A Critique of the Rokeachean Approach to Value Research. Journal of Value Inquiry 12 (2), 142-156.
- ↑ Munson, J.M. & McQuarrie, E.F. (1988). Shortening the Rokeach Value Survey for Use in Consumer Research. Advances in Consumer Research, Vol. 15, Provo, UT: Association for Consumer Research, 381-386.
- ↑ Mitchell, A. (1983). The Nine American Life Styles. New York: Warner Books.
- ↑ Kahle, L.R. (ed.). (1983). Social values and social change: Adaption to life in America. New York: Praeger.
- ↑ Schwartz, S.H. (1992). Universals in the Content and Structure of Values: Theoretical Advances and Empirical Tests in 20 Countries. Advances in Experimental Social Psychology, 25, 1—65.