Pāriet uz saturu

Miltons Rokīčs

Vikipēdijas lapa

Miltons Rokīčs (angļu: Milton Rokeach; 1918. gada 27. decembrī - 1988. gada 25. oktobrī) bija ievērojams amerikāņu sociālpsihologs, viens no sociālo vērtību pētījumu pionieriem.[1]

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1918. gadā ebreju ģimenē Polijas pilsētā Hrubišovā (Hrubieszów). Kopā ar ģimeni 7 gadu vecumā emigrējis uz ASV, bērnības un jaunības gadus pavadījis Bruklinā, Ņujorkā. Studējis un 1942.g. ieguvis bakalaura grādu Bruklinas koledžā, kur bija Abrahama Maslova un Solomona Aša skolnieks. Studiju laikā Rokīča pētniecības darba virziens bija Maslova personības testa izmantošana, lai interpretētu sakarību starp sievietes ārējo skaistumu un tādām rakstura iezīmēm kā dominance un drošība.

1941. gadā M.Rokīčs uzsāka sociālās psiholoģijas studijas Bērklijā, taču Otrā pasaules kara mobilizācijas ietvaros 1942.-1945.g. tika iesaistīts ASV Gaisa spēku Aviācijas psiholoģijas programmā, kas ierobežoja iespējas turpināt pētniecisko darbību.[2] 1946.g. M.Rokīčs atsāka studijas Bērklijā un kā asistents piedalījās pētniecības projektā par autoritāru personību. 1947. gadā aizstāvēja doktora disertāciju par etnocentrismu.

1947.-1970. gadā Rokīčs strādājis Mičiganas valsts universitātes psiholoģijas fakultātē kā pasniedzējs un sociālās psiholoģijas profesors. 1970.-1972.g. strādājis Rietumontārio universitātē (Ontārio, Kanāda), bet 1972.-1986.g. bijis profesors, socioloģijas un psiholoģijas fakultāšu vadītājs, Vašingtonas valsts universitātē. No 1986. gada līdz mūža beigām strādājis kā psiholoģijas un komunikāciju profesors Annenberga Komunikāciju skolā Dienvidkalifornijas universitātē. Miris 1988. gadā Losandželosā pēc 13 gadu ilgas cīņas ar vēzi.

M.Rokīča dzīvesbiedre un līdzautore virknē pētījumu bija socioloģe un komunikāciju pētniece Sandra Džīna Bola-Rokīča (Sandra Jean Ball-Rokeach).[3]

Zinātniskā darbība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nozīmīgākie M.Rokīča pētījumu virzieni - sociālās vērtības un to dinamika, rasu aizspriedumi un ar tiem saistītā uzvedība, autoritārisms un dogmatisms.

Karjeras pirmsākumos M.Rokīča pētījumi galvenokārt saistīti ar labējo autoritārismu un neiecietību, pakāpeniski pievēršoties plašākam ideoloģisma un kognitīvās psiholoģijas jautājumu lokam, kā arī vērtību sistēmu organizācijai un mērījumiem. Šajā laikā tapušajā darbā Atvērtais un slēgtais prāts (The Open and Closed Mind, 1960), balstoties uz līdzšinējiem pētījumiem autoritārisma jomā, autors iepazīstina ar savu dogmatisma teoriju un ar to saistīto mērījumu instrumentu - Rokīča dogmatisma skalu.

Paralēli M.Rokīča pētījumi saistīti ar slēgtu uzskatu sistēmām. Šajā jomā pazīstamākais ir aprakstošs pētījums Trīs Ipsilanti Kristi (The Three Christs of Ypsilanti, 1964), kurā dokumentēts 1959.-1960.g. veiktais eksperiments Ipsilanti psihiatriskajā klīnikā, divu gadu garumā novērojot un konfrontējot trīs pacientus, kas bija pārliecināti, ka ir Jēzus.

Sekojošās desmitgades laikā M.Rokīčs padziļināti pievērsās pētījumiem par sociālo vērtību un attieksmes ietekmi uz indivīda rīcību. Šajā laikā Rokīčs izstrādāja un empīrisku pētījumu ceļā pamatoja indivīda sociālo vērtību teoriju. Viņa izstrādātā vērtību mērīšanas metodoloģija - Rokīča vērtību aptauja - ir plaši izmantots sociālo vērtību pētīšanas līdzeklis psiholoģijas, socioloģijas un mārketinga pētījumos.[4][5]

Rokīča sociālo vērtību teorija atspoguļota tādos darbos kā Uzskati, attieksme un vērtības (Beliefs, Attitudes and Values, 1968), Cilvēka vērtību būtība (The Nature of Human Values, 1973), Izprotot cilvēka vērtības (Understanding Human Values, 1979). Rokīča vērtību teoriju sava vērtību pētīšanas instrumentārija attīstībā izmantojusi virkne pētnieku, piemēram, Arnolds Mitčels,[6] Linna Kāle[7] un Šaloms Švarcs.[8]

1980. gados Rokīčs veltīja spēkus sociālās psiholoģijas un personības psiholoģijas kognitīvo teoriju konverģencei.[9]

Pagodinājumi un apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1966.-1967.g. - Sociālo jautājumu psiholoģisko pētījumu biedrības (Society for the Psychological Study of Social Issues) prezidents [10]

1984.g. - Sociālo jautājumu psiholoģisko pētījumu biedrības Kurta Levina piemiņas balva par izcilu ieguldījumu psiholoģijas pētījumu un sociālās darbības attīstībā un integrācijā [11]

1988.g. - Starptautiskās Politiskās psiholoģijas biedrības (International Society of Political Psychology) Harolda Lasvela balva par izcilu ieguldījumu politiskās psiholoģijas jomā [12]

Pazīstamākie darbi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

M.Rokīčs ir daudzu zinātnisko publikāciju autors, šajā darbu sarakstā ietverti biežāk citētie darbi[13]:

  • Rokeach, M. (1948). Generalised mental rigidity as afactor in ethnocentrism. Journal of Abnormal and Social Psychology 43: 254-78.
  • Rokeach, M. (1954). The Nature and Meaning of Dogmatism. Psychological Review, Vol. 61, Issue 3, 194-204.
  • Rokeach, M. (1960). The Open and Closed Mind: Investigations into the Nature of Belief Systems and Personality Systems. New York: Basic Books.
  • Rokeach, M. (1968). Beliefs, attitudes, and values: A theory of organization and change. San Francisco: Jossey-Bass.
  • Rokeach, M. (1969). The Role of Values in Public Opinion Research. The Public Opinion Quarterly, Vol. 32, No. 4 , 547-559.
  • Rokeach, M. (1964). The Three Christs of Ypsilanti: A Narrative Study of Three Lost Men. New York: Knopf.
  • Rokeach, M. (1973). The Nature of Human Values. New York: Free Press.
  • Rokeach, M. (1979). Understanding Human Values: Individual and Societal. New York: Free Press.
  • Ball-Rokeach, S.J. & Rokeach, M. & Grube, J.W. (1984). Great American Values Test: Influencing Behavior & Belief Through Television. Simon & Schuster.
  • Rokeach, M. & Ball-Rokeach, S.J. (1989). Stability and change in American value priorities: 1968-1981. American Psychologist, Vol. 44, 775-784.

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Haggbloom, S.J. et al. (2002). The 100 Most Eminent Psychologists of the 20th Century. Review of General Psychology. Vol. 6, No. 2, 139–152. Empīriskā pētījumā psihologi ranžēti, izmantojot sešus kritērijus - 3 kvantitatīvus (citēšanas biežums profesionālajos periodikas izdevumos un mācību literatūrā, nominācija Amerikas psiholoģijas asociācijas (APA) biedru aptaujā) un 3 kvalitatīvus, kas vēlāk pārvērsti kvantitatīvos (Nacionālās zinātņu akadēmijas biedra statuss, vai ir bijis APA prezidents un/vai APA balvas saņēmējs par izcilu ieguldījumu zinātnē, vai vārds tiek lietots kā eponīms). M.Rokīčs pētījumā ierindots 85.vietā sākotnēji publicētajā Arhivēts 2010. gada 27. augustā, Wayback Machine vietnē. un 84.vietā 05.01.2009. labotajā Arhivēts 17.12.2010, Wayback Machine vietnē. ranžējumā. Rokīčs ir 25.vietā visbiežāk profesionālajā periodikā citēto psihologu vidū, un viņa vārds ir eponīms atzītai vērtību pētīšanas metodoloģijai.
  2. ↑ Campbell, D.T. (1989). In Memoriam: Milton Rokeach, 1918-1988. The Public Opinion Quarterly, Vol. 53, No. 2, 258-261.
  3. ↑ Nathason, A.I. (auth.), Signorielli, N. (ed.) (1996). Women in Communication: a Biographical Sourcebook. Westport, Conn.: Greenwood Press, 8-19.
  4. ↑ Johnston, C.S. (1995). The Rokeach Value Survey: Underlying structure and multidimensional scaling. Journal of Psychology, 129(5), 583-597.
  5. ↑ Zenzen, M.J. & Hammer, L.Z. (1978). Value Measurement and Existential Wholeness: A Critique of the Rokeachean Approach to Value Research. Journal of Value Inquiry 12 (2), 142-156.
  6. ↑ Mitchell, A. (1983). The Nine American Life Styles. New York: Warner Books.
  7. ↑ Kahle, L.R. (ed.). (1983). Social values and social change: Adaption to life in America. New York: Praeger.
  8. ↑ Schwartz, S.H. (1992). Universals in the Content and Structure of Values: Theoretical Advances and Empirical Tests in 20 Countries. Advances in Experimental Social Psychology, 25, 1–65.
  9. ↑ Weiner, I.B. (ed.), Craighead W.E. (ed.) (2010). The Corsini Encyclopedia of Psychology, Volume 4, 4th Edition. Wiley, 64-65 (1474-1475).
  10. ↑ Past SPSSI Presidents, Arhivēts 2010. gada 13. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Society for the Psychological Study of Social Issues. Apskatīts 22.02.2010.
  11. ↑ The Kurt Lewin Award Past winners sorted by name (continued), Arhivēts 2010. gada 13. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Society for the Psychological Study of Social Issues. Apskatīts 22.02.2010.
  12. ↑ Harold Lasswell Award, Arhivēts 2009. gada 12. septembrī, Wayback Machine vietnē. International Society of Political Psychology. Apskatīts 22.02.2010.
  13. ↑ Google Scholar Apskatīts 22.03.2010.
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Miltons_Rokīčs&oldid=3750962"