Šifrēšana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Publisko atslēgu izmanto lai šifrētu ziņas un privāto atslēgu izmanto, lai atšifrētu ziņas. Personai A ir publiskā atslēga un Personai B ir privātā atslēga. Persona A šifrē ziņu ar publisko atslēgu, kuru tad aizsūta personai B, kura atšifrē ziņu ar savu privāto atslēgu.

Šifrēšana jeb kodēšana (angļu: encryption) kriptogrāfijā ir datu un ziņojumu apstrādes process, ko veic datu sagatavotājs vai ziņojuma nosūtītājs, lai datus vai ziņojuma saturu nodrošinātu pret nesankcionētu izmantošanu. Lai šādus datus vai ziņojuma saturu varētu izmantot, jāveic atšifrēšana.[1]

Vēsturiski ziņojumu šifrēšanu izmantoja militāriem mērķiem, viens no vecākajiem algoritmiem bija Cēzara šifrs. Mūsdienās datu šifrēšanai parasti izmanto vai nu publiskās atslēgas kriptogrāfiju vai simetrisko atslēgšifrēšanu. Liela nozīme šifrēšanā ir ne tikai izmantotajam šifrēšanas algoritmam, bet arī šifrēšanas atslēgai, ko parasti ģenerē ar algoritmu, balstoties uz gadījumskaitli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]