Šivelučs
| Šivelučs Шивелуч | |
|---|---|
 Šivelučs 2007. gada jūlijā
| |
  Šivelučs  Šivelučs |
|
| Augstums | 3283 m v.j.l. |
| Relatīvais augstums | 3168 m |
| Atrašanās vieta |  Kamčatkas novads, Krievija
|
| Kalnu grēda | Austrumu grēda |
| Tips | stratovulkāns |
| Pēdējais izvirdums | 2023. gada 11. aprīlī |
 Šivelučs Vikikrātuvē
| |
Šivelučs (krievu: Шивелуч) ir aktīvs stratovulkāns Krievijā, Kamčatkas pussalā. Izvietojies Austrumu grēdas ziemeļos ap 80 km no okeāna krasta. Nosaukums cēlies no itelmeņu valodas un nozīmē ‘dūmojošais kalns’. Tuvākā apdzīvotā vieta ir Kļuču ciemats 47 km uz dienvidrietumiem.
Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vulkāna pakājes diametrs ir ap 45—50 km. Vulkāna masīvu veido Vecā Šiveluča stratovulkāns, vecā 9 km diametra kaldera un aktīvais krāteris Jaunais Šivelučs, no kura regulāri izvirst lava un piroklastiskie izmeži. Vulkāna kopējais augstums ir 3283 m vjl, bet aktīvā krātera augstums ir ap 2800 m vjl.
Vulkāna nogāzēs līdz 750 m augstumam aug akmens bērza meži un zemās ciedru audzes. Augstāk atrodas pļavas, bet tuvāk virsotnei — lavas un pelnu klājums.
Izvirdumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Šivelučs tiek uzskatīts par vienu no pasaules aktīvākajiem vulkāniem. Zināmie izvirdumi notikuši 1790., 1854., 1879.—1883., 1896.—1898., 1905., 1927.—1929., 1944.—1950., 1964., 1980.—1981., 1993.—1995., 2001.—2003., 2008.—2016. gados.[1]
2004.-2005. gada izvirduma rezultātā vulkāna augstums samazinājās par 115 metriem. Viens no spēcīgākajiem pēdējā laika izvirdumiem bija 1964. gada 12. novembra izvirdums, kad vulkāns uzmeta pelnu kolonnu 15 kilometru augstumā, bet dubļu un vulkānisko iežu atlūzu plūsmas sniedzās 20 kilometrus tālu.
Pēdējais izvirdums sācies 2023. gada 11. aprīlī un izvirduma rezultātā netālajā Kļuču ciemā izveidojās līdz pat 5 cm bieza pelnu kārta.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Šivelučs.