Pāriet uz saturu

Šumarices memoriālais parks

Vikipēdijas lapa
Šumarices memoriālais parks
Спомен-парк Крагујевачки октобар
Dibināts 1953
Atrašanās vieta Šumadijas mikrorajons, Kragujevaca, Serbija
Koordinātas 44°01′12″N 20°54′00″E / 44.02000°N 20.90000°E / 44.02000; 20.90000Koordinātas: 44°01′12″N 20°54′00″E / 44.02000°N 20.90000°E / 44.02000; 20.90000
Autors Smiļans Klaičs, Mihails Mitrovičs, Radivojs Tomičs
Apbedījumu skaits >7000
Šumarices memoriālais parks (Serbija)
Šumarices memoriālais parks
Šumarices memoriālais parks

Šumarices memoriālais parks, oficiāli Piemiņas parks "Kragujevacas Oktobris" (serbu: Спомен-парк Крагујевачки октобар)[1] atrodas aptuveni 150 kilometrus no Belgradas.[2][3] Šī vieta kļuva par masu kapu vairāk nekā 7000 Kragujevacas iedzīvotāju, kurus vācieši nošāva 1941. gada oktobrī.[2][4][5] Šumarices memoriālais parks Kragujevacā tika izveidots, lai saglabātu piemiņu par šo slaktiņu Otrā pasaules kara laikā.[2][6]

1963. gadā tika atklāta parka bibliotēka, 1964. gadā sākās izdevējdarbība.[7][8]

1971. gadā memoriālā parka teritorijā pie pieminekļa sodītajiem skolēniem un skolotājiem notika pirmā “Lielā skolas stunda”. Tas kļuvis par ikgadēju pasākumu.[7]

1976. gada 15. februārī parkā tika atklāts 21. oktobra muzejs.[7][9]

1979. gada 27. decembrī Šumarices memoriālais parks tika atzīts par Serbijas kultūras mantojumu (serbu: Културно добро од изузетног значаја).[7] 2021. gadā memoriālais parks tika apbalvots ar Karadžordževiča Zvaigznes III pakāpes ordeni (serbu: Карађорђеве звезда трећег степена).[7]

2002. gadā piemiņas parkā tika likti pamati Kragujevacas jauno mocekļu templim-kapelai. Būvniecība tika pabeigta 2006. gadā.[7]

Kragujevacas traģēdija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Masu nāvessodi Kraguvacā 1941. gada oktobrī bija lielākais vācu Vērmahta noziegums Otrā pasaules kara laikā.[10]

Vācu iebrucēju okupētajā Serbijā darbojās vietējās antifašistu partizānu grupas.[11][12][10] Pretošanās dalībnieku (partizānu un četniku) kopīgās darbības izraisīja sacelšanos Rietumserbijas teritorijā un Užices Republikas izveidošanos.[10]

1941. gada augustā Kragujevacas pilsētā un tās apkārtnē parādījās pirmās pretošanās kustības pazīmes.[10] 1941. gada 10. oktobrī ģenerālis Francis Bēme, vācu karaspēka komandieris Serbijā, deva pavēli nošaut civiliedzīvotājus: 100 cilvēkus par katru nogalināto vācu karavīru, 50 par katru ievainoto.[10]

1941. gada 16. oktobrī kaujā ar četnikiem un partizāniem uz Kragujevacas-Gorni Milanovacas ceļa gāja bojā 10 vācu karavīri un 26 tika ievainoti.[10] Jau 18. oktobrī sākās pirmie civiliedzīvotāju aresti un nāvessodi. Laikā no 1941. gada 18. līdz 21. oktobrim tika nogalināti aptuveni 7000 cilvēki[13], no kuriem vairāk nekā 2792[13][14] tika nogalināti 21. oktobrī Kragujevacā. Slepkavošana ilga ilgāk par 7 stundām[15], starp 21. oktobrī nogalinātajiem bija 270[13] bērni un pusaudži[16][17], no kuriem jaunākais bija 11 gadus vecs.[13][14] Tikai 38 cilvēki spēja aizbēgt no nāvessoda izpildes vietas.[5]

1944. gada 21. oktobrī Kragujevaca tika atbrīvota no vācu okupācijas.[18]

Vēsturiskie attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aresti Kragujevacā, 1941. gads
    Aresti Kragujevacā, 1941. gads
  • Nošaušanas Kragujevacā, 1941. gads
    Nošaušanas Kragujevacā, 1941. gads
  • Paziņojums, kas datēts ar 1941. gada 21. oktobri
    Paziņojums, kas datēts ar 1941. gada 21. oktobri

Memoriālā parka pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lēmums par Šumarices memoriālā parka izveidi tika pieņemts 1953. gada 9. augustā Belgradā.[19]

Pieminot apšaudes upurus, visa Šumarices telpa tika pārveidota par memoriālo parku, kurā kopumā atrodas divpadsmit monumentāli pieminekļi.[20]

Attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Parka plāns
    Parka plāns
  • Apbedījuma vieta
    Apbedījuma vieta
  • Kragujevacas mocekļu baznīca
    Kragujevacas mocekļu baznīca
  • "Sāpes un nepakļaušanās"
    "Sāpes un nepakļaušanās"
  • "Pārtrauktais lidojums"
    "Pārtrauktais lidojums"
  • "Akmens stati"
    "Akmens stati"
  • "Brīvības mūžīgā uguns"
    "Brīvības mūžīgā uguns"
  • "Likteņlēmējas"
    "Likteņlēmējas"
  • "Simts par vienu"
    "Simts par vienu"
  • "Ļaunuma portrets"
    "Ļaunuma portrets"

1954. gadā tika rīkots metu konkurss, kurā par labāko atzina Belgradas arhitektu Mihaila Mitroviča, Radivoja Tomiča un ainavu arhitekta Smiļana Klaiča variantu.[20] 1955. gadā sākās memoriālā parka būvniecība.[20]

Memoriālā parka platība ir 350 hektāri.[19][20] Parka galvenie elementi ir masu kapi, kurus savieno 7 kilometrus garš loka ceļš.[19][20] Zaļā zona tika labiekārtota mežaparka formā.[20]

Parkā atrodas 30 masu kapi un pieminekļi, kas iemūžina 1941. gada oktobrī mirušo cilvēku piemiņu.[19][20] Cilvēki, kurus 1941. gada 21. oktobrī sodīja ar nāvi, ir apglabāti 29 masu kapos.[20] Vēl viens kaps atrodas ārpus paša memoriālā parka Centrālās Radionicas ciemā, tajā ir apglabāti 1941. gada 20. oktobrī nogalinātie serbi un ebreji.[20]

21. oktobra muzejs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja atklāšana notika 1976. gada 15. februārī.[7] Muzeja ēka atrodas pie pašas ieejas memoriālajā kompleksā.[7]

Arhitekti Ivans Antičs un Ivanka Raspopoviča.[7]

Ēka pilnībā iekļaujas kopējā memoriālā kompleksa koncepcijā. Sarkanie ķieģeļi, no kuriem celta pati ēka, simbolizē izlietās asinis. Ēkai ir krusta forma, kas saistīta ar pazemību un ciešanām. 33 dažāda augstuma torņi ir saistīti ar masu kapiem, kas atrodas gan kompleksā, gan ārpus tā. Torņiem nav logu, kas liecina, ka nav izejas un nav cerību uz glābiņu.[7]

Muzeja attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Спомен парк Крагујевачки октобар – Крагујевац». Skatīts: 2023-05-13.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Мемориальный парк Шумарице: где находится и что посмотреть рядом». Skatīts: 2023-05-13.
  3. ↑ «Квартал Шумарице — Яндекс Карты». Skatīts: 2023-05-13.
  4. ↑ «Последний урок.». Skatīts: 2023-05-13.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Споменици културе у Србији». Skatīts: 2023-05-13.
  6. ↑ «Мисија и визија – Спомен парк Крагујевачки октобар». Skatīts: 2023-05-13.
  7. ↑ 7,00 7,01 7,02 7,03 7,04 7,05 7,06 7,07 7,08 7,09 «О нама – Спомен парк Крагујевачки октобар». Skatīts: 2023-05-13.
  8. ↑ «Издавачка делатност – Спомен парк Крагујевачки октобар». Skatīts: 2023-05-15.
  9. ↑ «Вучић уручио одликовања поводом Видовдана». Skatīts: 2023-05-13.
  10. ↑ 10,0 10,1 10,2 10,3 10,4 10,5 «Крагујевачка трагедија – Спомен парк Крагујевачки октобар». Skatīts: 2023-05-13.
  11. ↑ «Мемориальный парк Шумарице - Крагуевац». Skatīts: 2023-05-13.
  12. ↑ «4tourism.ru | Мемориальный парк Шумарице». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023-05-13. Skatīts: 2023-05-13.
  13. ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 «Николић: Шумарице опомена свима, народ не стоји иза зликоваца». Skatīts: 2023-05-29.
  14. ↑ 14,0 14,1 «Lebac sutra nemojte poslati - Šumarice, 21. oktobar 1941. – 21. oktobar 2011. - Nedeljnik Vreme». Skatīts: 2023-05-29.
  15. ↑ «Deutscher Vernichtungskrieg auf dem Balkan, 18.09.2011 (Friedensratschlag)». Skatīts: 2023-05-13.
  16. ↑ «Šumarice Memorial Park – Kragujevac, Serbia - Atlas Obscura». Skatīts: 2023-05-13.
  17. ↑ «Выставка "Крагуевацкая трагедия в 1941 году"». Skatīts: 2023-05-13.
  18. ↑ «В сербском городе Крагуевац почтили память жертв кровавого октября 1941 года | Общество | Селдон Новости». Skatīts: 2023-05-29.
  19. ↑ 19,0 19,1 19,2 19,3 «Мемориальный парк „Крагуевацкий октябрь“ - Serbia-touroperator». Skatīts: 2023-09-27.
  20. ↑ 20,0 20,1 20,2 20,3 20,4 20,5 20,6 20,7 20,8 «Споменици у Меморијалном простору – Спомен парк Крагујевачки октобар». Skatīts: 2023-05-13.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Šumarices_memoriālais_parks&oldid=4067927"