Vērmahts

Vērmahts; Wehrmacht
	; Stilizēts Dzelzs krusts Balkenkreuz
Dibināšanas gads	1935. gada 29. martā
Likvidēti	1945. gada 20. septembrī
Struktūra	Heer (Vācu karaspēks); Kriegsmarine; Luftwaffe
Štābs	Maybach II, Cosene
Vadība
Augstākais virspavēlnieks	Ādolfs Hitlers (1935–1945); Kārlis Dēnics (1945)
Kara ministrs/Vērmahta augstākās pavēlniecības virspavēlnieks	Verners fon Blombergs (1935–1938); Vilhelms Keitels (1938–1945)
Personālsastāvs
Karaklausības vecums	18–45 gadi
Karaklausība	1–2 gadi; obligātais dienests
Aktīvais sastāvs	20 700 000 (1939); 2 200 000 (1945)
Saistītie raksti
Vēsture	Spānijas pilsoņu karš; Otrais pasaules karš

Vērmahts (vācu: Wehrmacht — 'aizsardzības spēki') bija nacistiskās Vācijas bruņotie spēki. Vērmahts tika formāli izveidotas 1935. gadā, aizstājot Reihsvēru, kas bija izveidots pēc Versaļas līguma noslēgšanas.

Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā viens no Ādolfa Hitlera atklātākajiem un pārdrošākajiem soļiem bija izveidot Vērmahtu, modernu, uzbrūkošu karaspēku, kas pildītu nacistu režīma ilgtermiņa mērķus atgūt zaudētās teritorijas, kā arī iegūt jaunas teritorijas un dominēt pār saviem kaimiņiem. Tas prasīja karaklausības dienesta atjaunošanu un milzīgus ieguldījumus ieroču izstrādē un rūpniecībā.^[1]

Vērmahts spēlēja galveno lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā un norisē, iesaistoties Polijas kampaņā, iebrukumā Francijā, iebrukumā Padomju Savienībā un citos lielākajos militārajos konfliktos.

Lai gan sākotnēji tas tika attēlots kā apolitiskā armija, mūsdienu vēsturnieki atzīst, ka Vērmahts bija cieši saistīts ar nacistu ideoloģiju un daudzkārt piedalījās kara noziegumos un Holokausta īstenošanā. Pēc kara Vērmahts tika izformēts, un Rietumvācijā tika izveidots jauns aizsardzības spēku veids — Bundesvērs.