Ūdens viļņi
Ūdens viļņi ir virsmas viļņi, kas rodas uz ūdens virsmas svārstību kustībā. Tie labi izpaužas lielās ūdenstilpēs, piemēram, jūrā, okeānā, lielos ezeros, bet arī uz mazām ūdens virsmām dažādu apstākļu dēļ var veidoties mazāki un lielāki viļņi. Ūdens svārstības un līdz ar to arī viļņus galvenokārt rada vējš,[1], tāpēc tos mēdz saukt arī par vējviļņiem.[2] Jo stiprāks vējš, jo augstāki viļņi. Viļņu augstumu ietekmē arī ūdenstilpes dziļums — jo dziļāka ūdenstilpe, jo mazāki viļņi. Vietās, kur regulāri veidojas augsti viļņi, izplatīta cilvēku nodarbošanās ir sērfings. Viļņu spēku izmanto arī kaitbordā, vindsērfingā.
Zemestrīcēs, vulkāna izvirdumos un zemes nogruvumos radušos augstos viļņus sauc par cunami.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Viļņi un straumes — teorija. Dabaszinības, 6. klase». uzdevumi.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. Augustsss. Skatīts: 2019. gada 17. martā.
- ↑ Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Rīga : Norden AB. 2001. 714. lpp. ISBN 9984-9383-5-2.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ūdens viļņi.
 | Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|