Ūpji

Vikipēdijas lapa
Ūpji
Bubo (Duméril, 1805)
Amerikas ūpis (Bubo virginianus)
Amerikas ūpis (Bubo virginianus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaPūčveidīgie (Strigiformes)
DzimtaPūču dzimta (Strigidae)
ĢintsŪpji (Bubo)
Ūpji Vikikrātuvē

Ūpji, ūpju ģints (Bubo) ir pūčveidīgo (Strigiformes) putnu ģints, kas pieder pūču dzimtai (Strigidae). Ūpju ģintī ir 19 mūsdienās dzīvojošas sugas,[1] kuras visas ir aktīvas vakara vai nakts laikā. Ūpju sugas mājo mežos, stepēs, tuksnešos un kalnos. Tās ir izplatītas Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Amerikā. Latvijā sastopamas 2 ūpju ģints sugas: baltā pūce (Bubo scandiacus) un ūpis (Bubo bubo).[2] Baltā pūce Latvijā ir reta ieceļotāja.[3]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivjūpis (Bubo blakistoni) ir viena no lielākajām ūpju ģints sugām

Ūpji ir liela auguma putni un kopumā tie ir lielākie visā pūču dzimtā.[4] Tie ir masīvi veidoti, spēcīgiem nagiem un knābjiem. Divas sugas — ūpis un zivjūpis (Bubo blakistoni) ir lielākie ūpju ģintī. To ķermeņa garums ir 65—70 cm, svars mātītei var sasniegt 3 kg (mātītes ir lielākas nekā tēviņi).[5] Zivjūpju mātītes var sasniegt pat 4 kg svaru.[6] Viens no mazākajiem ir Filipīnu ūpis (Bubo philippensis), kura ķermena garums ir 38—42 cm,[4] un punktainais ūpis (Bubo africanus), kura ķermeņa garums ir 45—46 cm.[7]

Apspalvojums ūpjiem ir brūni vai pelēki raibs, vai dzeltenbrūns, maskējošs. Acis lielas, kas atrodas vienā plaknē un redz vienā virzienā, bet ūpjiem ir ļoti elastīgi kakla skriemeļi, tāpēc tie spēj pagriezt galvu pa 270 grādiem.[5] Virs galvas lielākajai daļai sugu ir spalvu pušķi — "austiņas", kas kalpo dekorācijai.

Valda aplams uzskats, ka ūpji dienā nekā neredz. Ūpji redz, turklāt labāk nekā cilvēks un naktī redz daudz reižu labāk nekā cilvēks dienā. Tomēr medījot ūpji pamatā izmanto dzirdi. To īstās ausis nav redzamas, tās atrodās sejas spoguļa malās, kā ļoti garas, plašas atveres, turklāt tās nav simetriskas — viena auss atrodas zemāk, otra augstāk, lai varētu noteikt precīzu trokšņa izcelšanās vietu. Galvenais iemesls, kāpēc ūpji nemedī dienā, ir ienaidnieki.[5]

Sistemātikas izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā pūce (Bubo scandiacus) ir reta viešņa Latvijā
Punktainais ūpis (Bubo africanus)

Saskaņā ar pēdējo gadu DNS pētījumiem, pūču dzimtas sistemātikā ir veiktas izmaiņas. Ir likvidēta monotipiskā balto pūču ģints (Nyctea) un baltā pūce mūsdienās tiek sistemtizēta ūpju ģintī.[8][9] Arī zivjūpju ģints (Ketupa) ir likvidēta un visas četras zivjūpju sugas tiek sistematizētas ūpju ģintī.[8][10] Ūpju ģinti papildina arī otras zivjūpju ģints (Scotopelia) visas trīs sugas.[8]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 World Birds List: Owls, 2020
  2. «Latvijas daba: Pūču dzimta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2013. gada 24. augustā.
  3. «Dabas muzejs: Baltā pūce Bubo scandiacus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 24. augustā.
  4. 4,0 4,1 «Philippine Eagle-Owl (Bubo philippensis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. decembrī. Skatīts: 2013. gada 24. augustā.
  5. 5,0 5,1 5,2 2001.gads izsludināts par ūpja gadu
  6. ADW: Bubo blakistoni
  7. «Spotted Eagle-Owl (Bubo africanus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. martā. Skatīts: 2013. gada 24. augustā.
  8. 8,0 8,1 8,2 «Molecular Systematics of Owls (S trigiformes) based on DNA». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. martā. Skatīts: 2013. gada 24. augustā.
  9. «Olsen, Jery; Wink, Michael; Sauer-Gürth, Heidi & Trost, Susan (2002). "A new Ninox owl from Sumba, Indonesia"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 30. septembrī. Skatīts: 2013. gada 24. augustā.
  10. König, Claus; Weick, Friedhelm & Becking, Jan-Hendrik (1999): Owls: A guide to the owls of the world. Yale University Press, New Haven. ISBN 0-300-07920-6

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]