Pāriet uz saturu

Žiljēns Alafilips

Vikipēdijas lapa
Žiljēns Alafilips
Julian Alaphilippe
Alafilips 2018. gadā
Personas dati
Dzimis 1992. gada 11. jūnijā (32 gadi)
Valsts karogs: Francija Sentamānmontrona, Francija
Augums 173 cm
Svars 62 kg
Komandas informācija
Komanda Soudal–Quick-Step
Disciplīna šoseja, velokross
Loma braucējs
Amatieru komandas
Sezonas Komanda
2012 Armée de Terre
Profesionālās komandas
Sezonas Komanda
2013 Etixx-IHNed
2014– Omega Pharma-Quick Step
Lielākās uzvaras

Lielās tūres

Tour de France
Kalnu klasifikācija (2018)
6 posmi (2018, 2019, 2020, 2021)
Giro d'Italia
1 posms (2024)
Vuelta a España
1 posms (2017)

Daudzdienu sacensības

Tour of California (2016)

Viendienas un klasikas

Pasaules čempions grupas braucienā (2020, 2021)
Milāna—Sanremo (2019)
Sansevastjanas klasika (2018)
La Flèche Wallonne (2018, 2019, 2021)
Strade Bianche (2019)
 
Medaļas
Pārstāvot: Karogs: Francija Francija
Pasaules čempionāts
Zelts Imola 2020 Grupas brauciens
Zelts Flandrija 2021 Grupas brauciens
Eiropas čempionāts
Sudrabs Plimileka 2016 Grupas brauciens

Žiljēns Alafilips (franču: Julian Alaphilippe; dzimis 1992. gada 11. jūnijā Sentamānmontronā) ir Francijas šosejas riteņbraucējs, karjeras sākumā starējis velokrosā. Šobrīd pārstāv Soudal–Quick-Step komandu.[1] Divkārtējs Pasaules čempions grupas braucienā.

2014. gadā Alafilips pievienojās Omega Pharma-Quick Step komandai. Pirmo reizi uz pjedestāla viņš finišēja Volta a Catalunya sacensību pirmajā posmā. Piektajā posmā viņš izcīnīja otro vietu.[1] Alafilips savu pirmo uzvaru kā profesionālis izcīnīja Tour de l'Ain 4. posmā, pierādot savu eksplozivitāti finišā pret kalnu pārspējot Denjelu Mārtinu.[2] Viņa augstākā izcīnītā vieta UCI Pasaules tūres sacensībās togad bija piektā vieta GP Ouest-France.

Alafilips (pa kreisi) uz 2015. gada Ljēža—Bastoņa—Ljēža pjedestāla kopā ar Alehandro Valverdi un Hoakimu Rodrigesu

2015. gads Alafilipam bija izrāviena gads. Ardēnu klasikās viņam bija paredzēta atbalsta loma, lai palīdzētu tābrīža pasaules čempionam Mihalam Kvjatkovskim, bet viņš pārsteidzoši ieņēma 7. vietu Amstel Gold Race sacensībās, Kvatkovskim gūstot uzvaru. La Flèche Wallonne, pirmoreiz startējot šajās sacensībās, viņš turpināja atbalstīt Kvjatkovski, bet vienā no izšķirošajiem sacensību posmiem komandas līderis bija atpalicis. Komandas direktors ļāva Alafilipam brīvu rīcību un viņam izdevās izcīnīt otro vietu aiz trīskārtējā uzvarētāja Alehandro Valverdes.[3] Scenārijs atkārtojās pēc pāris dienām Ljēža—Bastoņa—Ljēža, kad atkal debijā Alafilips bija otrais aiz Valverdes.[4] Tas bija Francijas sportistu labākais panākums kopš 1998. gad, kad Lorāns Žalabērs finišēja otrais.[5]

Pēc šiem panākumiem un vairākiem pjedestāliem Tour de Romandie, Alafilips 4. maijā pagarināja līgumu uz diviem gadiem līdz 2017. gada beigām.[6] Vēlāk tomēnes Alafilips uzvarēja Tour of California posmā ar augstāko kāpumu un pārņēma vadību kopvērtējumā.[7] Tomēr kopvērtējuma vadību viņš zaudēja pēdējā posma finišā, to iegūstot Peteram Saganam, pēc sprinta bonusa sekunžu piešķiršanas.[8] Vasaras beigās viņš ieņēma astoto vietu Sansevastjanas klasikā, finišējot vadošajā grupā aiz uzvarētāja Ādama Jeitsa. Pēc tam tika gūta desmitā vieta kopvērtējumā Eneco Tour, kurā bija posms, ks iekļāva daudzus no Ardēnu klasiku ceļiem.[9] Alafilipa forma kritās uz sezonas beigām, kad viņš nefinišēja Pasaules čempionātā. Vēlāk viņam tika diagnosticēta mononukleoze. Slimība izraisīja ārkārtīgu nogurumu, padarot viņu nespējīgu saglabāt augstvērtīgu sniegumu un liekot priekšlaicīgi beigt sezonu.[10]

Alafilips uzvarēja La Flèche Wallonne sacensībās, veicot izrāvienu veica trešajā un pēdējā kāpumā Mur de Huy, pēdējos 100 metros apsteidzot atrāvienā bijušo Jelli Vanendertu. Alehandro Valverde, kurš bija uzvarējis pēdējās četrās La Flèche Wallonne sacensībās, veica vēlu izrāvienu un gandrīz noķēra Alafilipu, bet Alafilips spēja veikt vēl vienu izrāvienu pēdējos metros, palielināt pārsvaru pār Valverdi un gūt uzvaru. Tā bija lielākā uzvara līdzšinējā Alafilipa karjerā un viņš kļuva par pirmo šajās sacensībās uzvarējušo francūzi kopš Lorāna Žalabēra 1997. gadā.[11][12]

Alafilips uzvarēja 2018. gada Tour de France 10. un 16. posmā, ka arī kalnu klasifikācijas kopvērtējumā.

Nedēļu pēc Tour de France noslēguma Alafilips uzvarēja Sansevastjanas klasikas sacensībās.[13]

2019. gada 9. martā uzvarēja Strade Bianche sacensībās.[14] 23. martā uzvarēja Milāna—Sanremo sprinta finišā, gūstot savu pirmo uzvaru klasikas pieminekļos.[15] 8. jūlijā uzvarēja Tour de France 3. posmā un kļuva par līderi kopvērtējumā.[16] Alafilips uzvarēja arī sacensību 13. posmā, kas bija individuālais brauciens.[17]

Sezonas beigās Alafilips saņēma Velo d'Or apbalvojumu kā gada labākais riteņbraucējs.[18]

30. augustā Alafilips uzvarēja Tour de France otrajā posmā un pārņēma līdera dzelteno krekliņu.[19]

Pasales čempionātā Imolā, Itālijā, Alafilips veica uzbrukumu pēdējā kāpumā 14 kolometrus no finiša, gūstot pirmo uzvaru vīriešu grupas braucienā Francijas pārstāvim kopš 1997. gada.[20]

Pasaules čempionātā Flandrijā Alafilips atkārtoja iepriekšējā gada panākumu grupas braucienā, atkal veicot atrāvienu vienatnē.[21]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa tēvs bija mūziķis Žo Alafilips, kurš nomira 2020. gadā pēc ilgas slimības (viņš apmeklēja 2019. gada Tour de France ratiņkrēslā). Žiljēna brālis Braiens Alafilips arī bija šosejas riteņbraucējs, karjeru noslēdza 2021. gada martā.[22] Žiljēna treneris ilgstoši bija viņa brālēns Franks Alafilips.[23] 2020. gada aprīlī Žiljēns Alafilips intervijā L'Équipe paziņoja, ka viņš ir attiecībās ar riteņbraukšanas pārraižu vadītāju un bijušo riteņbraucēju Marionu Rusu.[24] 2021. gada janvārī Alafilips sociālajos tīklos paziņoja, ka pāris gaida bērnu.[25] Viņu dēls piedzima 2021. gada 14. jūnijā.[26]

  1. 1,0 1,1 «Julian Alaphilippe  » Omega Pharma – Quick-Step». Skatīts: 2014. gada 10. maijs.
  2. «Alaphilippe Wins First Pro Race of Career!». Cyclingnews.com (OPQS Official). 2014. gada 16. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. martā. Skatīts: 2014. gada 16. augusts.
  3. Alasdair Fotheringham. «Alaphilippe fends off Flèche veterans for notable second place». Cyclingnews.com (Future plc), 2015. gada 23. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 23. aprīlis.
  4. Nigel Wynn. «Alejandro Valverde wins Liege-Bastogne-Liege 2015». Cycling Weekly (IPC Media Sports & Leisure network), 2015. gada 26. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 26. aprīlis.
  5. Alasdair Fotheringham. «Alaphilippe takes France’s best Liège-Bastogne-Liège result since 1998». Cyclingnews.com (Future plc), 2015. gada 26. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 26. aprīlis.
  6. «Alaphilippe signs contract extension with Etixx-QuickStep». Cyclingnews.com (Future plc). 2015. gada 4. maijs. Skatīts: 2015. gada 4. maijs.
  7. «Tour of California: Alaphilippe wins on Mt. Baldy». Cycling News. 2015. gada 22. maijs.
  8. «Sagan wins Tour of California on time bonus». Cycling News. 2015. gada 18. maijs.
  9. «Julian Alaphilippe». ProCyclingStats. Skatīts: 2015. gada 1. oktobris.
  10. «Alaphilippe ends breakthrough season with mononucleosis». Cycling News. 2015. gada 19. oktobris.
  11. «Alaphilippe wins La Flèche Wallonne». www.cyclingnews.com. 2018. gada 18. aprīlis.
  12. «Julian Alaphilippe ends Valverde dominance with powerful victory at La Flèche Wallonne 2018». www.cyclingweekly.com. 2018. gada 18. aprīlis.
  13. «Clasica Ciclista San Sebastian 2018: Results | Cyclingnews.com». Cyclingnews.com (en-gb). Skatīts: 2018-10-12.
  14. «Julian Alaphilippe takes victory in fast and dusty Strade Bianche 2019». Cycling Weekly. Skatīts: 2019. gada 9. marts.
  15. «Alaphilippe wins Milan-San Remo». www.cyclingnews.com. Skatīts: 2019-03-23.
  16. «Tales from the Tour: Alaphilippe lets the French flag fly». CyclingTips (en-US). 2019-07-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-07-08. Skatīts: 2019-07-08.
  17. «Tour de France: Alaphilippe wins stage 13 time trial». www.cyclingnews.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-07-16. Skatīts: 2019-07-20.
  18. «Alafilipu atzīst par aizvadītajā sezonā labāko riteņbraucēju». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-12-02.
  19. Barry Ryan. «Tour de France: Julian Alaphilippe wins stage 2». cyclingnews.com (angļu), 2020-08-30. Skatīts: 2020-08-30.
  20. Daniel Benson. «Julian Alaphilippe wins world title at Imola World Championships». cyclingnews.com (angļu), 2020. gada 27. septembris. Skatīts: 2020-09-28.
  21. «Alaphilippe solos to glory and defends world championship road race title». the Guardian (angļu). 2021-09-26. Skatīts: 2021-10-21.
  22. «Bryan Alaphilippe prend sa retraite». LEFIGARO (franču). 2021-03-30. Skatīts: 2021-10-21.
  23. «Vader van Julian Alaphilippe overleden». Het Laatste Nieuws (holandiešu). 2020-06-28. Skatīts: 2023-11-15.
  24. Emilie Cabot. «"Elle me supporte, m’encourage", Julian Alaphilippe officialise avec Marion Rousse». Paris Match (franču), 2020. gada 16. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 24. aprīlis.
  25. Théophile Vareille. «Julian Alaphilippe et Marion Rousse vont avoir un enfant». France Bleu (franču), 2021. gada 30. janvāris. Skatīts: 2021. gada 24. aprīlis.
  26. «Julian Alaphilippe (@alafpolak) posted on Instagram • Jun 14, 2021 at 11:51am UTC». Instagram (angļu). Skatīts: 2021. gada 14. jūnijs.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]