Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības

Klasiskās šosejas riteņbraukšanas sacensības ir profesionālas viendienas šosejas sacensības starptautiskajā kalendārā. Vairums no sacensībām, no kurām visas notiek Rietumeiropā, profesionālo sacensību kalendārā ir bijušas jau vairākas desmitgades, bet vecākās pirmoreiz notikušas jau 19. gadsimtā. Parasti tās notiek katru gadu aptuveni tajā pašā datumā. Piecas nozīmīgākās no šīm sacensībām tiek sauktas par klasiku "pieminekļiem".

2005.-2007. gada sezonās klasikas bija daļa no UCI ProTour sacensību sērijas, kuru organizēja Starptautiskā Riteņbraukšanas federācija. Šajā kopvērtējumā bija iekļautas arī vairākas daudzdienu sacensības kā Tour de France, Giro d'Italia, Vuelta a España, Parīze—Nica un Critérium du Dauphiné Libéré, kā arī vairākas citas viendienas sacensības. ProTour aizvietoja Šosejas riteņbraukšanas Pasaules kausa seriālu, kurš iekļāva tikai viendienas sacensības. 2008. gada sezonā vairums no klasikām un visas lielās tūres nebija ProTour sastāvā saistībā ar nesaskaņām starp UCI un ASO, kura organizē Tour de France un vairākas citas lielas sacensības. 2009. gadā ProTour tika nomainīts ar UCI Pasaules tūri un sastāvā iekļautas daudzas no šīm sacensībām.

Klasikas

Profesionālās sacensības, kuras UCI apzīmē kā klasikas:

Pavasara klasikas

Milāna—Sanremo (Itālija) – gada pirmā īstā klasika, itāliski tā tiek saukta par La Primavera (pavasaris), sacensības parasti notiek svētdienā, kura ir vistuvāk pirmajai pavasara dienai. Pirmoreiz notika 1907. gadā.

Bruģētās klasikas

Gente—Vevelgema (Beļģija) – pirmā no "Pavasara klasikām", pirmoreiz notika 1934. gadā
E3 Harelbeke (Beļģija) – pirmoreiz notika 1958. gadā.
Flandrijas tūre (Beļģija) – Vlaanderens mooiste ("Flandrijas skaistākā") parasti notiek aprīļa sākumā. Pirmoreiz notika 1913. gadā.
Parīze—Rubē (Francija) – La Reine ("Klasiku karaliene") vai l'Enfer du Nord ("Ziemeļu elle") tradicionāli notiek nedēļu pēc Flandrijas tūres, pirmoreiz notika 1896. gadā

Ardēnu klasikas

Amstel Gold Race (Nīderlande) – parasti notiek aprīļa vidū. Pirmoreiz notika 1966. gadā.
La Flèche Wallonne (Beļģija) – pirmoreiz notika 1936. gadā, Valoņu bulta tradicionāli notiek nedēļas vidū starp Amstel Gold un Ljēža—Bastoņa—Ljēža sacensībām.
Ljēža—Bastoņa—Ljēža (Beļģija) – notiek aprīļa beigās. La Doyenne, vecākā klasika, pirmoreiz notika 1892. gadā.

Kopā Milāna—Sanremo, Bruģētās klasikas un Ardēnu klasikas veido "Pavasara klasikas", visas notiek martā un aprīlī.

Vasaras klasikas

Trittico Lombardo (Itālija), kuras iekļauj:
- Tre Valli Varesine
- Coppa Ugo Agostoni
- Coppa Bernocchi

Rudens klasikas

Sansevastjanas klasika (Spānija)
Parīze—Tūra (Francija) - zināma kā "Sprinteru klasika".
Trittico di Autunno (Itālija), ko veido:
- Milāna—Turīna – pirmoreiz notika 1876. gadā, sacensības nenotika no 2008. līdz 2011. gadam, bet 2012. gadā atgriezās UCI kalendārā.
- Giro del Piemonte
- Giro di Lombardia – zināma arī kā "Krītošo lapu klasika", notika oktobrī. Sākotnēji saukta par Milāna—Milāna 1905. gadā, bet 1907. gadā kļuva par Giro di Lombardia. 2012. gadā to pārsauca par Il Lombardia un pārcēla uz agrāku datumu septembra beigās.

Seazonas atklāšanas sacensības

Omloop Het Nieuwsblad (Beļģija) - atklāj Beļģijas sacensību sezonu
GP d'Ouverture La Marseillaise (Francija) - atklāj Francijas sacensību sezonu
Gran Premio della Costa Etruschi (Itālija) - atklāj Itālijas sacensību sezonu
Trofeo Cala Millor-Cala Bona (Spānija) - atklāj Spānijas sacensību sezonu

Pieminekļi

Pieci riteņbraukšanas pieminekļi ir vecākie un prestižākie viendienas notikumi sacensību kalendārā.^[1]^[2]^[3] Tie ir:

Tikai trīs braucēji savas karjeras laikā ir uzvarējuši visos piecos "pieminekļos": Rodžers De Vlāminks, Riks Van Lojs un Edijs Merkss, visi trīs ir beļģi un tikai Edijs Merkss ir katru no tiem uzvarējis vairāk kā vienu reizi. Viņiem gandrīz pievienojās īrs Šons Kelijs, uzvarot visos citos pieminekļos, bet Flandrijas tūrē trīsreiz finišējot otrais (1984, 1986 un 1987). Nīderlandietis Enī Keipers uzvarēja visos pieminekļos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža, kurā viņš finišēja otrais 1980. gadā. Arī francūzis Luizons Bobē uzvarēja visos, izņemot Ljēža—Bastoņa—Ljēža. Beļģu braucējam Fredam De Breinem arī pietrūka vienas uzvaras, viņš bija otrais Giro di Lombardia 1955. gadā. Tāpat Žermēns Derike uzvarēja visos, izņemot Giro di Lombardia. No 21. gadsimta braucējiem vispusīgākais ir Filips Žilbērs, kam pietrūka tikai Milāna—Sanremo uzvaras.

Visvairāk "pieminekļu" uzvaru

	Pašreizējais rekorda īpašnieks
	Aktīvs braucējs

Braucējs	Valsts	Pirmā uzvara	Pēdējā uzvara	M—S	Ft	P—R	L—B—L	GdL	Kopā
Merkss, EdijsEdijs Merkss	Beļģija	1966	1976	7	2	3	5	2	19
De Vlāminks, RodžersRodžers De Vlāminks	Beļģija	1970	1979	3	1	4	1	2	11
Džirardenjo, KostanteKostante Džirardenjo	Itālija	1918	1928	6				3	9
Kopi, FaustoFausto Kopi	Itālija	1946	1954	3		1		5	9
Kelijs, ŠonsŠons Kelijs	Īrija	1983	1992	2		2	2	3	9
Van Lojs, RiksRiks Van Lojs	Beļģija	1958	1965	1	2	3	1	1	8
Bartali, DžinoDžino Bartali	Itālija	1939	1950	4				3	7
Bonens, TomsToms Bonens	Beļģija	2005	2012		3	4			7
Kančellāra, FabiansFabians Kančellāra	Šveice	2006	2014	1	3	3			7
Pelisjē, AnrīAnrī Pelisjē	Francija	1911	1921	1		2		3	6
Binda, AlfredoAlfredo Binda	Itālija	1925	1931	2				4	6
De Breine, FredsFreds De Breine	Beļģija	1956	1959	1	1	1	3		6
Mozers, FrančeskoFrančesko Mozers	Itālija	1975	1984	1		3		2	6
Ardžentins, MorenoMoreno Ardžentins	Itālija	1985	1991		1		4	1	6
Musēvs, JohansJohans Musēvs	Beļģija	1993	2002		3	3			6
Belloni, GaetanoGaetano Belloni	Itālija	1915	1928	2				3	5
Van Stēnbergens, RiksRiks Van Stēnbergens	Beļģija	1944	1954	1	2	2			5
Ino, BernārsBernārs Ino	Francija	1977	1984			1	2	2	5
Bartoli, MikeleMikele Bartoli	Itālija	1996	2003		1		2	2	5
Betīni, PaoloPaolo Betīni	Itālija	2000	2006	1			2	2	5
Žilbērs, FilipsFilips Žilbērs	Beļģija	2009	2019		1	1	1	2	5
Rebrī, GastonsGastons Rebrī	Beļģija	1931	1935		1	3			4
Sheperss, AlfonssAlfonss Sheperss	Beļģija	1929	1935		1		3		4
Bobē, LuizonsLuizons Bobē	Francija	1951	1956	1	1	1		1	4
Dereike, ŽermēnsŽermēns Dereike	Beļģija	1953	1958	1	1	1	1		4
Džimondi, FeličeFeliče Džimondi	Itālija	1966	1974	1		1		2	4
Godefrots, ValtersValters Godefrots	Beļģija	1967	1978		2	1	1		4
Keipers, HenīHenī Keipers	Nīderlande	1981	1985	1	1	1		1	4
Rāss, JansJans Rāss	Nīderlande	1977	1983	1	2	1			4
Cābels, ĒriksĒriks Cābels	Vācija	1997	2001	4					4
Valverde, AlehandroAlehandro Valverde	Spānija	2006	2017				4		4