Strade Bianche

Vikipēdijas lapa
Strade Bianche
2021. gada Strade Bianche
Strade Bianche logo
Pamatdati
Datums Marta sākums
Reģions Valsts karogs: Itālija Toskāna, Itālija
Vietējais nos. Strade Bianche (itāliski)
Disciplīna Šoseja
Sacensības UCI Pasaules tūre
Veids Viendienas sacensības
Organizators RCS Sport
Vēsture
Pirmoreiz 2007
Sacensības 18 (2024. gadā)
Pirmais uzv. Valsts karogs: Krievija Aleksandrs Kolobņevs
Visvairāk uzvaru Valsts karogs: Šveice Fabians Kančellāra
(3 uzvaras)
Pēdējais uzv. Valsts karogs: Slovēnija Tadejs Pogačars
2014. gada sacensības

Strade Bianche, iepriekš zināmas kā Monte Paschi Eroica (2007—2008) un Montepaschi Strade Bianche (2009—2011), ir profesionālas šosejas riteņbraukšanas sacensības, kuras katru gadu notiek pie Sjēnas, Toskānas reģionā, Itālijā. Sacensības pirmoreiz tika organizētas 2007. gadā kā 1.1 kategorijas pasākums UCI Europe Tour kalendārā un notika oktobrī. Kopš 2008. gada sacensības notika martā kā daļa no Eiropas klasiku sezonas.[1] 2017. gadā sacensības jau iekļāva UCI Pasaules tūres kalendārā. Tās notiek nedēļā pirms Tirreno–Adriatico kā siltāku laika apstākļu priekštecis bruģa klasikām ziemeļos. Sacensību dalībnieku loks parasti pārklājas ar Tirreno–Adriatico dalībniekiem.

Sacensības sākas Sandžminjano pilsētā un noslēdzas Sjēnas laukumā Piazza del Campo. Distance sastāv no 190 kilometrus gara maršrutu ap Sjēnu, ieskaitot 70 kilometrus grants ceļu, Itālijā sauktus par sterrati.[2] Daļas no maršruta sākotnēji tika izmantotas tautas sacensībās.[3] Sacensību organizatorus RCS sport iespaidoja Flandrijas tūre ar saviem bergiem (pauguriem) un Parīze—Rubē ar saviem bruģētajiem posmiem.[2]

Pirms 2009. gada sacensībām nosaukums tika mainīts uz Montepaschi Strade Bianche. Sacensības tika pagarinātas par 9 kilometriem un tika pievienots vēl viens grantēts posms, pagarinot šo distanci līdz 57,2 kilometriem. Braucēji no Gaiole in Chianti devās uz dienvidiem uz pirmo no astoņiem le strade bianche posmiem (baltie grants ceļi).[4]

Līdz 2014. gadam sacensības sākās Gajole in Kjanti, tagad starts ir Sandžminjano.

2015. gadā Strade Bianche tajā pašā dienā pirmoreiz notika arī sacensības sievietēm.[5]

Latvijas sportistu dalība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Latvijas sportistiem augstāko panākumu guvis Toms Skujiņš, kurš 2024. gadā ieņēma otro vietu, bet 2019. gada sacensībās bija devītais.[6] Aleksejs Saramotins 2013. gadā ierindojās 5. vietā.[7][8]

Uzvarētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vīrieši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GadsUzvarētājsOtraisTrešais
Monte Paschi Eroica
2007RUS Aleksandrs KolobņevsSWE Markuss JungkvistsUKR Mihailo Halilovs
2008SUI Fabians KančellāraITA Alesandro BallansGER Linuss Gerdemanns
2009SWE Tomass LēvkvistsGER Fabians VegmanisSUI Martins Elmigers
Monte Paschi Strade Bianche
2010KAZ Maksims IglinskisSWE Tomass LēvkvistsAUS Maikls Rodžerss
2011BEL Filips ŽilbērsITA Alesandro BallansITA Damiāno Kunego
Strade Bianche
2012SUI Fabians KančellāraKAZ Maksims IglinskisITA Oskars Gato
2013ITA Moreno MozersSVK Peters SagansITA Rinaldo Nočentīni
2014POL Mihals KvjatkovskisSVK Peters SagansESP Alehandro Valverde
2015CZE Zdeņeks ŠtibarsBEL Gregs Van AvermātsESP Alehandro Valverde
2016SUI Fabians KančellāraCZE Zdeņeks ŠtibarsITA Džanluka Brambilla
2017POL Mihals KvjatkovskisBEL Gregs Van AvermātsBEL Tims Vellenss
2018BEL Tīšs BenotsFRA Romēns BardēBEL Vauts van Ārts
2019FRA Žiljēns AlafilipsDEN Jakobs FūglsangsBEL Vauts van Ārts
2020BEL Vauts van ĀrtsITA Davide FormoloGER Maksimilians Šahmanis
2021NED Matjē van der PūlsFRA Žiljēns AlafilipsCOL Egans Bernals
2022SLO Tadejs PogačarsESP Alehandro ValverdeDEN Kaspers Asgrēns
2023GBR Tomass PidkoksFRA Valentēns MaduāBEL Tīšs Benots
2024SLO Tadejs PogačarsLAT Toms SkujiņšBEL Maksims Van Gilss

Sievietes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

GadsUzvarētājsOtraisTrešais
2015USA Megana GarnjēGBR Lizzie ArmitsteadITA Eliza Longo Borgīni
2016GBR Lizzie ArmitsteadPOL Katarzyna NiewiadomaSWE Emma Jūhansone
2017ITA Eliza Longo BorgīniPOL Katarzyna NiewiadomaGBR Lizzie Deignan
2018NED Anna van der BregenaPOL Katarzyna NiewiadomaITA Eliza Longo Borgīni
2019NED Annemīka van VlētenaDEN Annika LangvadaPOL Katarzyna Niewiadoma
2020NED Annemīka van VlētenaESP Margarita Viktorija GarsijaUSA Lea Tomasa
2021NED Chantal van den Broek-BlaakITA Eliza Longo BorgīniNED Anna van der Bregena
2022BEL Lote KopekiNED Annemīka van VlētenaRSA Ashleigh Moolman-Pasio
2023NED Demi VoleringaBEL Lote KopekiDEN Cecilie Uttrup Ludwig
2024BEL Lote KopekiITA Eliza Longo BorgīniNED Demi Voleringa

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Second Edition of Monte Paschi Eroica - Eroica's status grows with new springtime date Retrieved on 2008-03-24.
  2. ↑ 2,0 2,1 First Monte Paschi Eroica presented Retrieved on 2008-03-24.
  3. ↑ 2nd Edition Monte Paschi Eroica at the Daily Peloton - Pro Cycling News Arhivēts 2011. gada 8. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Retrieved on 2008-03-24.
  4. ↑ 3rd Montepaschi Strade Bianche - Eroica Toscana - 1.1 Retrieved on 2010-03-07.
  5. ↑ Stephen Farrand. «Women's Strade Bianche race route revealed». cyclingnews.com, 2015. gada 16. janvāris. Skatīts: 2015. gada 24. janvāris.
  6. ↑ «Skujiņš rāda lielisku sniegumu, finišējot devītais leģendārajā "Strade Bianche"». Sportacentrs.com (latviešu). 2019-03-09. Skatīts: 2019-03-11.
  7. ↑ «Saramotinam augstā piektā vieta "Strade Bianche" sacensībās». Sportacentrs.com (latviešu). 2013-03-02. Skatīts: 2019-03-11.
  8. ↑ Aleksejs Saramotins Varonīgi Cīnās Strade Bianche un Finišē Kopā ar Kančelaru un Van Avermātu. Atjaunināts: 2021-03-06

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sezonas
Sacensības
Aktīvās
Bijušās
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Strade_Bianche&oldid=4018539"