Žoklis

Žoklis cilvēkiem ir kauli sejas apakšējā pusē, kas nodrošina aizsardzību pret traumām, kā arī ir iesaistīti runāšanā, elpošanā un pārtikas sakošanā. Žoklis sastāv no augšžokļa (Maxilla) un apakšžokļa (Mandibula), kas ir savienoti ar skrimšļiem un locītavām. Augšžoklis ir fiksēts, bet apakšžoklis ir kustīgs un tiek kontrolēts ar dažādām muskuļu grupām.^[1]

Citiem dzīvnieku valsts pārstāvjiem par žokļiem tiek sauktas jebkuras stingras, bet artikulējamas, pie mutes novietotas struktūras, kuras var izmantot barības satveršanai un manipulēšanai ar to. Posmkāju žokļi ir no hitīna, un parasti ir izvietoti horizontāli, tos var veidot heliceras un mandibulas. To galvenā funkcija ir pārtikas iegūšana, nogādāšana mutē un/vai sākotnējā apstrāde.^[2]

Lielākajai daļai mugurkaulnieku žokļi ir no kaula vai skrimšļiem un atrodas vertikāli pretēji, veidojot augšējo žokli un apakšžokli.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Dmitri Lev, Zvi Artzi. The Anatomy of the Maxilla and the Mandible: Related Structures and Inserted Muscles (1 izd.). Wiley, 2020-05-15. 1–16. lpp. ISBN 978-1-119-42784-1.
↑ Zooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 322.lpp.

[1] Dmitri Lev, Zvi Artzi. The Anatomy of the Maxilla and the Mandible: Related Structures and Inserted Muscles (1 izd.). Wiley, 2020-05-15. 1–16. lpp. ISBN 978-1-119-42784-1.

[2] Zooloģija — 1. sēj. (Bezmugurkaulnieki), red. G. Abrikosovs un L. Levinsons — LVI, Rīga, 1964. g., 322.lpp.

[1]

[2]