Žurnālists

Žurnālists (angļu: journalist) ir fiziska persona, kas profesionāli nodarbojas žurnālistikas jomā. Viņa uzdevums ir vākt informāciju, apstrādāt to un publicēt, lai to iegūtu plašs sabiedrības loks. Žurnālisti var informēt par dažādām tēmām vai arī fokusēties uz vienu konkrētu. Tomēr, lielākoties žurnālisti savā starpā sadarbojas, lai izveidotu informācijas uzziņas materiālu, kas aptver dažādas tēmas. Piemēram, sporta žurnālists atspoguļo jaunumus sporta pasaulē, bet šis žurnālists var būt daļa no laikraksta, kas aptver daudzas dažādas tēmas.^[1]

Žurnālista darbības principi

Atkarībā no konteksta termins žurnālists var ietvert dažāda veida redaktorus, redakcijas rakstniekus, sleju žurnālistus un vizuālos žurnālistus, piemēram, fotožurnālistus (žurnālistus, kas izmanto fotogrāfijas kā galveno informācijas nesēju).^[2]

Žurnālistus, kuri sūta savus darbus uz savu darba vietu, piemēram, uz televīziju vai laikrakstu, un tos tur tālāk apstrādā citi žurnālisti, sauc par korespondentiem. Savukārt tos, kas veido reportāžas, sauc par reportieriem.

Šobrīd pastāv ļoti plaša mediju žanru daudzveidība, un žurnālists var izvēlēties uz kuru no tiem fokusēties. Piemēram, Politiskie mediji, ekonomiskie mediji, specializētie un nespecializētie kultūras mediji, mediji bērniem, sievietēm, vīriešiem, kristīgie mediji, veselības mediji, dziedniecības mediji, mājturības mediji, tabloīdmediji, kino mediji, zinātnes mediji, sporta mediji, kriminālie mediji, seksuāli atklāta satura mediji.^[3]

Žurnālista funkcijas

Žurnālistu galvenās funkcijas ir sniegt sabiedrībai pilnu informāciju par procesiem un notikumiem. Viņi atbild par tēmas daudzpusīgu analītisku un kritisku izklāstu.

Žurnālistiem ir jāsargā vārda un preses brīvība, lai uzturētu demokrātiju.^[4]

Žurnālista pamatuzdevumi

Veidot analītisku, faktos balstītu informācijas uzziņas avotu.

Intervēt cilvēkus, lai gūtu dažādu viedokļu atspoguļojumu.

Žurnālistam jāievēro objektivitāte un neitralitāte. Viņa izdevums ir informēt, bet informācijas patērētājam pašam jāizdara secinājumi.

Žurnālistu raksturo arī tūlītējība un ātrums.

Žurnālistiem jāatturas no pārāk personiskas informācijas pieminēšanas, ja šai informācijai nav būtiskas nozīmes attiecīgajā kontekstā.^[5]

Žurnālistu izteikšanās brīvība

Žurnālisti valstī pārstāv tā saukto ceturto varu, tas nav jāuztver burtiski, taču žurnālistiem ir visai nozīmīga loma sabiedrības dzīvē. Tiem ir jāsniedz informācija par tēmām, kas interesē sabiedrību. Arī uz žurnālistiem attiecas vārda brīvība un žurnālistiem ir tiesības saņemt un izplatīt informāciju, bez valsts institūciju iejaukšanās (piemēram, cenzūras) neatkarīgi no valsts robežām. Tomēr, ir jāievēro likums par cieņas un goda aizskaršanu, kas nozīmē, ka žurnālisti nevar publicēt personas privāto informāciju, ja tai nav būtiskas nozīmes. Žurnālistiem ir tiesības neatklāt savus informācijas avotus. Taču, žurnālistam jāsniedz patiesa informācija, tādēļ viņam jābūt pierādījumiem par konkrētās informācijas patiesumu.^[6]

Augstākais apbalvojums

Augstākais žurnālistu apbalvojums ir Pulicera balva, kur no 21 nominācijas 14 tiek pasniegtas žurnālistiem, piemēram, "Par meistarību", "Par starptautisko reportāžu", "Par ziņu fotogrāfiju" un tā tālāk.