1206. gada uzbrukums Sāmsalai
| 1206. gada uzbrukums Sāmsalai | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Livonijas krusta kariem | |||||||
 Dāņi mēģināja pakļaut Sāmsalu (kartē - SAAREMAA) | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Sāmsalas karaspēks |
Dānijas karaspēks, krustneši | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
|
dāņu karalis Valdemārs II, Lundas arhibīskaps Andreass Sunesens | |||||||
| Spēks | |||||||
| liels karaspēks, kas bija savākts trīs gados | |||||||
Dāņu 1206. gada uzbrukums Sāmsalai notika 1206. gada vasarā. Tas bija atriebības karagājiens pret Sāmsalas vikingiem, kas iepriekš bija atkārtoti sirojuši dāņu zemēs un pirmais rakstos minētais dāņu mēģinājums kristīt sāmsaliešus. Tikai 1206.gada 13.janvārī Lundas arhibīskaps Andreass bija saņēmis no Romas pāvesta pilnvaru iecelt bīskapus kristījamās pagānu zemēs. Pēc bīskapa Alberta vienošanās ar Dānijas karali, Sāmsala, tāpat kā Ziemeļigaunija un Kurzeme, ietilpa viņam atvēlētajā kristāmajā teritorijā.
Dāņi uz salas uzcēla koka pili, bet krustneši nevēlējās tajā palikt, tādēļ pili atkal nodedzināja un daļa karotāju atgriezās Dānijā, bet daļa pārziemoja Rīgā. Karaļa Valdemāra II otrais karagājiens pret Sāmsalu notika tikai 1222.gadā.