1796 Rīga
| Atklāšana un nosaukšana | |
|---|---|
| Atklājējs/i | Nikolajs Černihs |
| Atklāšanas datums | 1966. gada 16. maijā |
| Apzīmējumi | |
| Mazās planētas apzīmējums | 1796 |
| Citi nosaukumi |
1966 KB, 1935 GE, 1941 FC1, 1947 GA, 1950 TF2, 1953 GW, 1960 JA , A907 TG, A907 UD |
| Mazo planētu kategorija | Asteroīdu josla |
| Orbitālie parametri | |
| Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000.5) [1] | |
| Afēlijs | 3.545 AU |
| Perihēlijs | 3.1646412 AU |
| Lielā pusass (rādiuss) | 3.3547939 AU |
| Ekscentricitāte | 0.0566809 |
| Apriņķojuma periods | 6.14 a |
| Slīpums | 22.58558° |
| Fiziskie raksturlielumi | |
| Dimensijas | 73.83 ± 1.8 km [2] |
| Absolūtais spožums | 9.84 H |
Rīga, arī 1796 Rīga ir galvenās asteroīdu joslas asteroīds, kuru 1966. gadā atklāja Nikolajs Černihs Krimas Astrofizikas observatorijā. 1971. gadā asteroīdam piešķirts vārds „Rīga”,[3] nosaucot to Latvijas galvaspilsētas Rīgas vārdā. Šādu vārdu N. Černiham ieteicis LU Astronomiskās observatorijas zinātniskais darbinieks Matīss Dīriķis.[1]