Absolūtais spožums

Vikipēdijas lapa

Absolūtais spožums ir lielums astronomijā, kuru izmanto debess ķermeņu spožuma raksturošanai. Tas ir debess ķermeņa redzamais spožums, kāds būtu, ja to novērotu no 10 parseku attāluma. Absolūto spožumu mēra zvaigžņlielumos. Zvaigžņu un galaktiku absolūto spožumu apzīmē ar M.
Saules sistēmas planētu, komētu un asteroīdu absolūtā spožuma definīcija ir nedaudz atšķirīga. Šajā gadījumā absolūtais spožums tiek definēts kā redzamais spožums, kāds būtu objektam, ja to novērotu vienas astronomiskās vienības attālumā no Saules un Zemes, turklāt objektam jābūt pilnā fāzē. Apzīmē ar H.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]