2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas

2008. gada Krievijas prezidenta vēlēšanas notika 2008. gada 2. martā saskaņā ar Krievijas Federācijas Padomes rezolūciju.

Kandidāti uz Krievijas prezidenta amatu bija: no partijas "Vienotā Krievija" 2007. gada 17. decembrī oficiāli izvirzītais un Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītais kandidāts, kā arī no partijām "Taisnīgā Krievija", "Pilsoniskais spēks", "Agrārā partija" — Dmitrijs Medvedevs, no Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas — Genadijs Zjuganovs, no Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas — Vladimirs Žirinovskis, Krievijas Demokrātiskās partijas līderis Andrejs Bogdanovs.

Toreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins saskaņā ar Krievijas Konstitūciju (81. panta 3. punkts) nebija tiesīgs kandidēt uz prezidenta amatu trešo reizi pēc kārtas.

Saskaņā ar Krievijas Federācijas Centrālās vēlēšanu komisijas 2008. gada 7. marta lēmumu Nr. 104/777-5 "Par Krievijas Federācijas prezidenta vēlēšanu rezultātiem", kas 2008. gada 8. martā publicēts laikrakstā Rossijskaja gazeta, par Krievijas Federācijas prezidentu ar 70,28% balsu tika ievēlēts Dmitrijs Medvedevs.

Dmitrijs Medvedevs stājās Krievijas prezidenta amatā 2008. gada 7. maijā.

Starptautisko novērotāju novērtējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas novērotāji uzskata, ka vēlēšanu rezultāti patiešām atspoguļo tautas gribu.^[1] EP Parlamentārās asamblejas novērotāji norādīja uz vairākiem pārkāpumiem vēlēšanu laikā: novērotājiem bija jautājumi par kandidātu reģistrāciju; tika pievērsta uzmanība tam, ka kandidātiem nebija vienlīdzīgas piekļuves plašsaziņas līdzekļiem; tika pievērsta uzmanība administratīvo resursu izmantošanai, lai nodrošinātu lielāku vēlētāju aktivitāti. Novērotāji uzskata, ka tas viss rada šaubas par vēlēšanu godīgumu. Tomēr novērotāji secina, ka pat tad, ja iepriekš minētie trūkumi tiktu novērsti, balsošanas rezultāti nebūtu mainījušies.

Protesti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar Krievijas CVK datiem vēlētāji sabojāja 1,3% (346 000) biļetenu. Lielākais sabojāto biļetenu skaits bija Kemerovas apgabalā (3,4 %). Turklāt 445 vēlēšanu zīmes no vēlēšanu iecirkņa aiznesa vēlētāji, kuri nebija nobalsojuši.

Nākamajā dienā pēc vēlēšanām opozīcijas koalīcija "Cita Krievija" Maskavā un Sanktpēterburgā plānoja "Nesaskaņas gājienus". Maskavā tiesībaizsardzības iestādes pārtrauca akciju, pirms tā vēl varēja sākties, jo tā notika bez atļaujas. Daudzus aktīvistus iepriekš atpazina un arestēja Krievijas OMON. Sanktpēterburgā opozīcija saņēma atļauju gājienam un to rīkoja bez jebkādiem šķēršļiem no varas iestāžu puses. Marša rezultātā tika pieņemta rezolūcija, kurā tika nosodīta varas iestāžu rīcība, gatavojoties vēlēšanām un tās rīkojot, un aicināts veikt "radikālas politiskās reformas".