2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā
 Stadions Vysočina Arena | |
| Turnīra informācija | |
|---|---|
| Rīkotājvalsts |
 Čehija |
| Pilsēta | Nove Mesto Morāvijā |
| Norises laiks | 7.—18. februāris |
|
← 2023 2025 → | |
2024. gada Pasaules čempionāts biatlonā notika Nove Mesto Morāvijā, Čehijā, laikposmā no 7. līdz 18. februārim. Čempionātā sacensības tika aizvadītas 12 disciplīnās: sprintā, iedzīšanā, individuālajā distancē, masu startā, stafetēs vīriešiem un sievietēm, kā arī 2 jauktajās stafetēs. Sacensības rīkoja Starptautiskā Biatlona savienība. Pasaules čempionāta rezultāti netika ieskaitīti 2023.—2024. gada Pasaules kausa kopvērtējumā, izņemot nāciju kausa ieskaiti.
Pasaules čempionāts Nove Mesto notika otro reizi, iepriekšējo reizi tas šajā vietā norisinājās 2013. gadā. Nove Mesto nesekmīgi pretendēja 2019., 2021. un 2023. gada čempionātu rīkošanai. 2024. gada čempionāta rīkošanas tiesības tika piešķirtas Starptautiskās Biatlona savienības kongresā, kas notika attālināti 2020. gada novembrī.[1]
Medaļas izcīnīja sešu valstu sportisti (Francija, Norvēģija, Itālija, Zviedrija, Vācija un Latvija). Visvairāk medaļu kopā (13), arī visvairāk zelta medaļu (6), ieguva Francijas biatlonisti. Norvēģijas pārstāvis Juhanness Tīngnēss Bē ieguva medaļas visās septiņās disciplīnās, paveikdams to otro gadu pēc kārtas. Francijas biatloniste Žilija Simona izcīnīja visvairāk zelta medaļu sieviešu konkurencē — četras. Latvijas biatlonists Andrejs Rastorgujevs izcīnīja sudrabu masu startā, kas ir lielākais sasniegums Latvijas biatlona vēsturē.[2]
Sacensību kalendārs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sacensību sākuma laiki norādīti pēc Latvijas laika, iekavās norādīts laiks norises vietā.[3]
| Datums | Laiks | Disciplīna |
|---|---|---|
| 7. februāris | 18.20 (17.20) | 4×6 km jauktā stafete |
| 9. februāris | 18.20 (17.20) | 7,5 km sprints sievietēm |
| 10. februāris | 18.05 (17.05) | 10 km sprints vīriešiem |
| 11. februāris | 15.30 (14.30) | 10 km iedzīšana sievietēm |
| 18.05 (17.05) | 12,5 km iedzīšana vīriešiem | |
| 13. februāris | 18.10 (17.10) | 15 km individuālā distance sievietēm |
| 14. februāris | 18.20 (17.20) | 20 km individuālā distance vīriešiem |
| 15. februāris | 19.00 (18.00) | 1+1 jauktā stafete (6 km + 7,5 km) |
| 17. februāris | 14.45 (13.45) | 4×6 km stafete sievietēm |
| 17.30 (16.30) | 4×7,5 km stafete vīriešiem | |
| 18. februāris | 15.15 (14.15) | 12,5 km masu starts sievietēm |
| 17.30 (16.30) | 15 km masu starts vīriešiem |
Medaļu ieguvēji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vīrieši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 10 km sprints[4] | Sturla Holms Legreids Norvēģija | 25:23,9 (0+0) |
Juhanness Tīngnēss Bē Norvēģija | 25:27,4 (1+0) |
Vetle Šostads Kristiansens Norvēģija | 25:42,5 (1+0) |
| 12,5 km iedzīšana[5] | Juhanness Tīngnēss Bē Norvēģija | 32:36,9 (1+2+0+0) |
Sturla Holms Legreids Norvēģija | 33:05,6 (2+0+0+0) |
Vetle Šostads Kristiansens Norvēģija | 33:15,4 (0+0+1+2) |
| 20 km individuālā distance[6] | Juhanness Tīngnēss Bē Norvēģija | 45:49,0 (1+0+0+0) |
Tarjeijs Bē Norvēģija | 46:47,9 (0+1+0+0) |
Benedikts Dolls Vācija | 47:42,3 (0+0+0+1) |
| 4×7,5 km stafete[7] |  ZviedrijaViktors Brants Jespers Nelins Martins Ponsiluoma Sebastians Sāmuelsons | 1:16:22,6 | Norvēģija Sturla Holms Legreids Tarjeijs Bē Juhanness Tīngnēss Bē Vetle Šostads Kristiansens | 1:16:34,4 | .svg){kind=small} FrancijaEriks Pero Fabjēns Klods Emiljēns Žaklēns Kantēns Fijons Maijē | 1:16:35,4 |
| 15 km masu starts[8] | Juhanness Tīngnēss Bē Norvēģija | 34:50,2 (1+0+0+0) |
Andrejs Rastorgujevs Latvija | 35:05,3 (0+0+0+0) |
Kantēns Fijons Maijē Francija | 35:23,2 (0+0+1+0) |
Sievietes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 7,5 km sprints[9] | Žilija Simona Francija | 20:07,5 (0+0) |
Žistīne Brezā-Bušē Francija | 20:12,4 (1+0) |
Lū Žanmono Francija | 20:48,3 (0+1) |
| 10 km iedzīšana[10] | Žilija Simona Francija | 29:54,8 (0+1+0+0) |
Liza Vitoci Itālija | 30:41,1 (0+0+0+1) |
Žistīne Brezā-Bušē Francija | 30:44,1 (0+1+2+1) |
| 15 km individuālā distance[11] | Liza Vitoci Itālija | 40:02,9 (0+0+0+0) |
Janīna Hetiha-Valca Vācija | 40:23,4 (0+0+0+0) |
Žilija Simona Francija | 40:32,5 (0+0+0+1) |
| 4×6 km stafete[12] | Francija Lū Žanmono Sofija Šovo Žistīne Brezā-Bušē Žilija Simona | 1:15:00,8 | Zviedrija Anna Magnusone Linna Pēšone Hanna Ēberga Elvīra Ēberga | 1:15:39,1 | Vācija Janīna Hetiha-Valca Selīna Grotiana Vanesa Foigta Sofija Šneidere | 1:16:15,0 |
| 12,5 km masu starts[13] | Žistīne Brezā-Bušē Francija | 34:37,2 (0+0+0+0) |
Liza Vitoci Itālija | 35:08,4 (0+0+0+0) |
Lū Žanmono Francija | 35:33,9 (1+0+0+0) |
Jaukti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Disciplīna | Zelts | Sudrabs | Bronza | |||
|---|---|---|---|---|---|---|
| 4×6 km km jauktā stafete[14] | Francija Eriks Pero Kantēns Fijons Maijē Žistīne Brezā-Bušē Žilija Simona | 1:09:24,4 (0+3) (0+0) (0+1) (0+1) (1+3) (0+1) (0+0) (0+0) |
Norvēģija Tarjeijs Bē Juhanness Tīngnēss Bē Karolīne Knotene Ingrida Lannmarka Tandrevolla | 1:10:09,6 (0+0) (0+2) (0+1) (0+3) (0+0) (0+0) (0+1) (0+1) |
Zviedrija Sebastians Sāmuelsons Martins Ponsiluoma Hanna Ēberga Elvīra Ēberga | 1:10:26,1 (0+2) (0+3) (0+1) (0+0) (0+2) (0+0) (0+0) (0+2) |
| 1+1 jauktā stafete[15] | Francija Kantēns Fijons Maijē Lū Žanmono | 36:21,7 | Itālija Tommazo Džakomels Liza Vitoci | 36:46,3 | Norvēģija Juhanness Tīngnēss Bē Ingrida Lannmarka Tandrevolla | 36:49,1 |
Medaļu kopvērtējums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]* Mājinieki (Čehija)
| Vieta | Valsts | Zelts | Sudrabs | Bronza | Kopā |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 |  Francija (FRA) | 6 | 1 | 6 | 13 |
| 2 |  Norvēģija (NOR) | 4 | 5 | 3 | 12 |
| 3 |  Itālija (ITA) | 1 | 3 | 0 | 4 |
| 4 |  Zviedrija (SWE) | 1 | 1 | 1 | 3 |
| 5 |  Vācija (GER) | 0 | 1 | 2 | 3 |
| 6 |  Latvija (LAT) | 0 | 1 | 0 | 1 |
| Kopā | 12 | 12 | 12 | 36 | |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «IBU Congress Awards Biathlon World Championships to Czech Republic and Switzerland». biathlonworld.com (angļu). 2020. gada 14. novembris. Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
- ↑ «Rastorgujevs pārraksta Latvijas biatlona vēsturi, izcīnot sudraba medaļu pasaules čempionātā». lsm.lv. 2024. gada 18. februāris. Skatīts: 2024. gada 18. februārī.
- ↑ «Programme». biathlonnmnm.cz (angļu). Skatīts: 2023. gada 4. novembrī.
- ↑ «Men's 10 km sprint results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 10. februārī.
- ↑ «Men's 12.5 km pursuit results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 14. februārī.
- ↑ «Men's 20 km individual results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 14. februārī.
- ↑ «Men's 4X7.5 km relay results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 18. februārī.
- ↑ «Men's 15 km mass start results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 18. februārī.
- ↑ «Women's 7.5 km sprint results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 9. februārī.
- ↑ «Women's 10 km pursuit results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 11. februārī.
- ↑ «Women's 15 km individual results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 13. februārī.
- ↑ «Women's 4X6 km relay results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 18. februārī.
- ↑ «Women's 12.5 km mass start results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 18. februārī.
- ↑ «Mixed relay results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 7. februārī.
- ↑ «Single mixed relay results» (angļu). Skatīts: 2024. gada 15. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Organizatoru oficiālā tīmekļa vietne (čehiski) (vāciski) (angliski)
- IBU tīmekļa vietne (angliski) (vāciski) (krieviski)
