Juhanness Tīngnēss Bē 
Johannes Thingnes Bø
 Juhanness Tīngnēss Bē 2023. gadā |
Personas dati |
---|
Dzimis |
1993. gada 16. maijā (32 gadi)
Strina, Norvēģija |
---|
Pārstāvētā valsts |
Norvēģija |
---|
Augums |
187 cm[1] |
---|
Sporta veids |
biatlons |
---|
Pasaules kausa informācija |
---|
Debija PK posmos |
2013. gada 20. janvārī |
---|
Pēdējā dist. PK posmos |
2025. gada 23. martā |
---|
Sezonas PK |
13 (2013—2025) |
---|
Uzvaras PK posmos |
91 |
---|
Pjedestāli PK posmos |
143 |
---|
PK tituli |
5 (2019, 2020, 2021, 2023, 2024) |
---|
PK distanču tituli |
13 |
---|
Olimpisko spēļu informācija |
---|
Dalības reizes |
3 (2014, 2018, 2022) |
---|
Medaļas |
5 zelta, 2 sudraba, 1 bronzas |
---|
Pasaules čempionāta informācija |
---|
Dalības reizes |
9 (2015, 2016, 2017, 2019, 2020, 2021, 2023, 2024, 2025) |
---|
Medaļas |
23 zelta, 14 sudraba, 6 bronzas |
---|
|
Juhanness Tīngnēss Bē (norvēģu: Johannes Thingnes Bø; dzimis 1993. gada 16. maijā) ir norvēģu bijušais biatlonists, piecu olimpisko zelta medaļu ieguvējs 2018. gada un 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, kā arī pieckārtējs Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs (2019, 2020, 2021, 2023, 2024) un 23 Pasaules čempionāta zelta medaļu ieguvējs, kas ir vairāk nekā jebkuram citam biatlonistam.
Viņa brālis Tarjeijs Bē arī ir bijis biatlonists, daudzu titulu ieguvējs un Norvēģijas izlases dalībnieks.
Ar panākumiem startējis Pasaules čempionātā junioriem, kur izcīnījis piecas zelta un vienu sudraba medaļu. 2011. gada Eiropas jaunatnes olimpiskajā festivālā izcīnījis divas zelta medaļas. Piedalījies 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, kur Norvēģijas komandas sastāvā izcīnījis 4. vietu stafetē. Pasaules kausa sacensībās debitējis 2013. gada 20. janvārī. Pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos svinējis 2013. gada decembrī, kļūstot par otru jaunāko uzvarētāju sacensību vēsturē pēc Marka Kirhnera uzvaras 1991. gadā.[2]
2021. gada sezonas noslēgumā, uzvarot Pasaules kausa kopvērtējumā trešo sezonu pēc kārtas (2018.—2019., 2019.—2020. un 2020.—2021.), J. T. Bē kļuva par trešo sportistu pēc Martēna Furkada (7 sezonas), Rafaela Puarē un Franka Ulriha (abi pa 3 sezonām), kas to paveikuši.
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā kļuva par vienu no titulētākajiem sportistiem, izcīnot 4 zelta un vienu bronzas medaļu, tādējādi tikai vienā disciplīnā (iedzīšanā, kur bija 5. vietā) paliekot bez medaļas.
2023. gada Pasaules čempionātā Oberhofā J. T. Bē izcīnīja 7 medaļas (no tām 5 zelta), kļūstot par pirmo biatlonistu, kam vīriešu konkurencē izdevies šāds sasniegums. Arī 2024. gada Pasaules čempionātā Nove Mesto ieguva 7 medaļas. Masu startā izcīnīja 20. pasaules čempionāta zelta medaļu karjerā, atkārtojot tautieša Ūles Einara Bjērndalena rekordu.[3] Šo rekordu laboja 2025. gadā Lencerheidē, uzvarot sprinta sacensībās.[4]
2025. gada 18. janvārī paziņoja par savas aktīvās karjeras beigām pēc 2024.—2025. gada sezonas.[5] Pēdējās sacensības Pasaules kausā aizvadīja 2025. gada 23. martā Holmenkollenes trasē Oslo. Karjeras laikā augstākā līmeņa sacensībās, ieskaitot olimpiskās spēles, Pasaules čempionātu un Pasaules kausa posmus, individuāli uzvarējis 91 reizi, piekāpjoties tikai Ūlem Einaram Bjērndalenam.[6]
Gads
|
Vieta
|
Individ. sac.
|
Sprints
|
Iedzīšana
|
Masu starts
|
Stafete
|
Jauktā stafete
|
2014
|
Soči
|
11.
|
54.
|
32.
|
8.
|
4.
|
—
|
2018
|
Phjončhana
|
1.
|
31.
|
21.
|
16.
|
2.
|
2.
|
2022
|
Pekina
|
3.
|
1.
|
5.
|
1.
|
1.
|
1.
|
Rezultāts
|
Klasika
|
Sprints
|
Iedzīšana
|
Masu starts
|
Stafete
|
Kopā
|
1. vieta |
5 |
35 |
22 |
14 |
38 |
114
|
2. vieta |
3 |
5 |
10 |
4 |
12 |
34
|
3. vieta |
2 |
4 |
7 |
4 |
9 |
26
|
Top 10 |
24 |
67 |
57 |
34 |
69 |
251
|
Vieta punktos |
29 |
85 |
73 |
44 |
69 |
300
|
Kopā |
30 |
87 |
73 |
44 |
69 |
303
|
Dati atjaunoti pēc 2023.—2024. gada sezonas beigām.
|
 Olimpiskie čempioni biatlonā — individuālā distance vīriešiem  |
---|
| |
|
 Olimpiskie čempioni biatlonā — sprints vīriešiem  |
---|
| |
|
 Olimpiskie čempioni biatlonā — masu starts vīriešiem  |
---|
| |
|
 Olimpiskie čempioni biatlonā — vīriešu stafete  |
---|
|
- 1968 —
Tihonovs, Puzanovs, Mamatovs, Gundarcevs (Padomju Savienība)
- 1972 —
Tihonovs, Sinats, Bjakovs, Mamatovs (Padomju Savienība)
- 1976 —
Jelizarovs, Bjakovs, Tihonovs, Kruglovs (Padomju Savienība)
- 1980 —
Aļikins, Tihonovs, Barnašovs, Aljabjevs (Padomju Savienība)
- 1984 —
Vasiļjevs, Kaškarovs, Šalna, Buligins (Padomju Savienība)
- 1988 —
Vasiļjevs, Čepikovs, Popovs, Medvedcevs (Padomju Savienība)
- 1992 —
Gross, Šteinigens, Kirhners, Fišers (Vācija)
- 1994 —
Gross, Luks, Kirhners, Fišers (Vācija)
- 1998 —
Gross, Zendels, Fišers, Luks (Vācija)
- 2002 —
Hanevolls, Andrēsens, Gjellands, Bjērndalens (Norvēģija)
- 2006 —
Gross, Rešs, Fišers, Greiss (Vācija)
- 2010 —
Hanevolls, Bē, Svensens, Bjērndalens (Norvēģija)
- 2014 — brīvs
- 2018 —
Femlings, Nelins, Sāmuelsons, Lindstrems (Zviedrija)
- 2022 —
Legreids, T. Bē, J. Bē, Kristiansens (Norvēģija)
|
|
 Olimpiskie čempioni biatlonā — jauktā stafete  |
---|
| |
|