Aļaskas grēda

Aļaskas grēda
Kontinents	Ziemeļamerika
Valstis	ASV
Ģeogrāfiskais apgabals	Kordiljeri
Garums	650 km
Augstākais kalns	Makinlija kalns
Augstums	6168 m
Koordinātas	63°4′10″N 151°0′26″W
Aļaskas grēda Vikikrātuvē

Aļaskas grēda (angļu: Alaska Range) ir kalnu grēda Ziemeļamerikas ziemeļrietumos, Amerikas Savienoto Valstu Aļaskas pavalstī. Stiepjas ap 650 km garumā uz ziemeļiem izliekta pusloka formā no Vaitriveras Kanādas Jukonas teritorijā austrumos līdz Klārka ezeram Aļaskas dienvidrietumos. Grēdai pieder Ziemeļamerikas augstākā virsotne Denali (6168 m). Kalnu grēda veido augstu barjeru mitrajām gaisa masām no Aļaskas līča ziemeļu virzienā. Bagātīgie nokrišņi sniega veidā veicina intensīvu kalnu ledāju veidošanos grēdas nogāzēs.

Grēda ir daļa no Klusā okeāna ugunsloka un apvidū vērojamas biežas zemestrīces. Veidota centrālajā daļā no granītiem, nogāzēs — nogulumieži. Mitrākajā dienvidu nogāzē līdz 800 m augstumam egļu meži, augstāk — sniegs, ledāji. Sausākajā ziemeļu nogāzē līdz 1000—1500 m augstumam meži, augstāk — kalnu tundra.

Tagadējo nosaukumu pirmoreiz grēdai piešķīris amerikāņu dabaszinātnieks Viljams Dols (William Healey Dall) 1869. gadā. Grēdu šķērso Džordžpārkas lielceļš no Ankoridžas uz Fērbenksu un Ričardsona lielceļš no Valdesas uz Fērbenksu ar tam paralēlo Aļaskas cauruļvadu. Aļaskas grēdā izveidotas vairākas aizsargājamās dabas teritorijas, lielākās no tām ir Denali nacionālais parks un Klārka ezera nacionālais parks.