Aļona Kartašova
Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
Dzimusi | 1982. gada 23. janvārī Angarska, Irkutskas apgabals, KPFSR, PSRS (tagad Krievija) | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Augums | 165 cm | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Svars | 63 kg | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Izglītība | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Augstskola | Maskavas Valsts Pedagoģiskā universitāte.[1] | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Pārstāvētā valsts | Krievija | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Sporta veids | Cīņas sports | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Disciplīna | Brīvā cīņa | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Treneris | Tomass Barba[1] | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Aļona Kartašova (krievu: Алёна Владимировна Карташо́ва; dzimusi 1982. gada 23. janvārī) ir bijusī krievu brīvā stila cīkstone, olimpiskās sudraba medaļas ieguvēja (2008), Krievijas Nopelniem bagātā sporta meistare.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Aļona Kartašova piedzima 1982. gadā Angarskā. Ar sportu viņa nodarbojās kopš agras bērnības, sevišķu vērību pievēršot brīvajai cīņai.[2] Trenējās Angarskas cīņas skolā "Pobeda". Viņas pirmie treneri bija V. Zaicevs un N. Perevalovs.[1]
1998. gadā Kartašova iekļuva nacionālajā izlasē un pārcēlās uz dzīvi Maskavā, līdz ar to radās iespēja piedalīties augstākā līmeņa sacensībās. Viņa sekmīgi cīnījās 2002. gada Pasaules čempionātā Halkidā un kļuva par čempioni svara kategorijā līdz 63 kg. Pēc tam ar panākumiem startēja arī vairākos Eiropas čempionātos — 2004., 2006. un 2008. gadā kļuva par čempioni, bet 2007. gadā bija otrā.
2008. gadā Aļona Kartašova sekmīgi piedalījās atlases sacensībās un iekļuva Krievijas olimpiskajā izlasē. Olimpiskajās spēlēs Pekinā viņa finālcīņā zaudēja spēcīgajai japāņu cīkstonei Kaori Ičo un ieguva sudraba medaļu. Pēc olimpiādes viņa piedalījās vēl divos Eiropas čempionātos un abos izcīnīja medaļas: 2009. gadā Viļņā sudraba, 2010. gadā Baku bronzas. Dalība 2010. gada pasaules čempionātā ir neveiksmīga, viņa zaudēja jau pirmo cīņu un palika 14. vietā. 2011. gadā Kartašova piedalījās Pasaules kausa sacensībās un ieņēma 6. vietu. Sportisti vajāja traumas, viņa pārtrauca piedalīties sacensībās un kļuva par Krievijas izlases treneri, kas atbildīga par darbu ar reģioniem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Алена КАРТАШОВА: Слабого мужа я съем! Arhivēts 2014. gada 28. jūlijā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ Aļonas Kartašovas biogrāfija vietnē peoples.ru (krieviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Olympedia profils (angliski)
- FILA profils (angliski)
- «Серебряный призер олимпийских игр Алена Карташова: «Она не смогла – и я не смогла…». «Терла нос, чтобы добавить адреналина»» (krievu). allangarsk.ru. 2008. gada 17. augusts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014-07-28. Skatīts: 2019-05-21.
- 1982. gadā dzimušie
- Krievijas cīkstoņi
- 2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- 2008. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki
- Krievijas Nopelniem bagātie sporta meistari
- Irkutskas apgabalā dzimušie
- Pasaules čempiones brīvajā cīņā
- Olimpiskie sudraba medaļnieki cīņas sportā
- Krievijas olimpiskie sudraba medaļnieki