ASV Valsts departaments

ASV Valsts departaments
Aģentūras pārskats
Izveidota	1789. gada 27. jūlijs
Iepriekštece	Ārlietu departaments;
Galvenā mītne	Vašingtona, ASV
Gada budžets	57,533 miljardi US$ (2012)
Iestādes vadītājs	Marko Rubio, valsts sekretārs;
Mājaslapa	www.state.gov

ASV Valsts departaments (angļu: United States Department of State) ir Amerikas Savienoto Valstu valdības izpildvaras struktūrvienība, kas atbild par ASV starptautiskajām attiecībām, tās analogs citās valstīs ir ārlietu ministrija.

Valsts departaments tika dibināts 1789. gadā, un tas bija pirmais izpildvaras departaments. Tā vadība atrodas Harija Trumena ēkā, Vašingtonā, tikai dažu kvartālu attālumā no Baltā nama. Departamentu pārvalda ASV valsts sekretārs.

Vēsture

ASV Valsts departaments tika izveidots pēc Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas stāšanās spēkā, kad jaunajai federālajai valdībai bija nepieciešama pastāvīga institūcija ārpolitikas īstenošanai. 1789. gada 27. jūlijā Amerikas Savienoto Valstu Kongress pieņēma likumu par Ārlietu departamenta izveidi. Tā bija pirmā federālās izpildvaras departamenta struktūra Amerikas Savienoto Valstu vēsturē.

1789. gada septembrī departamenta funkcijas tika būtiski paplašinātas, un tas tika pārdēvēts par Valsts departamentu. Papildus ārlietām tam sākotnēji tika uzticēti arī vairāki administratīvi un iekšpolitiski pienākumi, tostarp valsts zīmoga glabāšana, federālo likumu publicēšana un prezidenta oficiālo dokumentu uzraudzība. Šāda funkciju koncentrācija raksturoja agrīnās federālās pārvaldes ierobežoto institucionālo struktūru.

Par pirmo ASV valsts sekretāru kļuva Tomass Džefersons, kurš amatā stājās 1790. gadā pēc atgriešanās no diplomātiskā dienesta Francijā. Džefersons būtiski ietekmēja agrīnās ASV ārpolitikas principu formulēšanu, īpaši attiecībā uz neitralitāti Eiropas konfliktos un diplomātisko attiecību paplašināšanu.

19. gadsimtā Valsts departamenta darbība koncentrējās uz ASV teritoriālo paplašināšanos, tirdzniecības attiecību attīstību un diplomātisko kontaktu nostiprināšanu. Departaments aktīvi piedalījās sarunās par Luiziānas pirkumu 1803. gadā, kā arī vēlākajos līgumos ar Spāniju, Lielbritāniju un Meksiku. Šajā periodā tika nostiprināta arī Monro doktrīna, kas kļuva par vienu no centrālajiem ASV ārpolitikas principiem Rietumu puslodē.

19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā, pieaugot ASV ekonomiskajai un militārajai ietekmei, Valsts departamenta starptautiskā nozīme ievērojami pieauga. Departaments koordinēja diplomātiskās attiecības ar Eiropas lielvarām, piedalījās starptautisko līgumu izstrādē un nodrošināja ASV interešu pārstāvību ārvalstīs. Pēc Pirmā pasaules kara departaments iesaistījās Tautu Savienības jautājumos, lai gan ASV organizācijā neiestājās.

Pēc Otrā pasaules kara ASV Valsts departaments kļuva par vienu no galvenajiem institucionālajiem instrumentiem Aukstā kara laikā. Departaments aktīvi iesaistījās Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidē, Māršala plāna īstenošanā un NATO dibināšanā. Aukstā kara laikā tā darbības prioritātes bija komunisma ierobežošana, stratēģisko alianšu uzturēšana un diplomātiskā konkurence ar Padomju Savienību.

21. gadsimtā Valsts departamenta darbības jomas būtiski paplašinājās, ietverot cīņu pret terorismu, kiberdrošības jautājumus, cilvēktiesību aizsardzību, klimata diplomātiju un globālās drošības koordināciju. Departaments turpina būt centrālā institūcija ASV ārpolitikas īstenošanā, pārraugot diplomātiskās misijas, konsulāros dienestus un starptautiskās sarunas visā pasaulē.