Abdelazīzs Būteflīka

Abdelazīzs Būteflīka; عبد العزيز بوتفليقة‎‎
	Abdelazīzs Būteflīka 2006. gada februārī
	5. Alžīrijas prezidents
	Amatā; 1999. gada 27. aprīlis — 2019. gada 2. aprīlis
Priekštecis	Jamīns Zarvāls
Pēctecis	Abdelmadžids Tebūns
	Alžīrijas ārlietu ministrs
	Amatā; 1963. gads — 1979. gads
Dzimšanas dati	1937. gada 2. martā; Udžda, Francijas Maroka
Miršanas dati	2021. gada 17. septembrī (84 gadu vecumā); Alžīra, Alžīrija
Politiskā partija	Nacionālā Atbrīvošanas fronte
Reliģija	sunnītu islāms

Abdelazīzs Būteflīka (arābu: عبد العزيز بوتفليقة‎‎, izrunā: [ʕaːbd lʕziz butfliqa], dzimis 1937. gada 2. martā, miris 2021. gada 17. septembrī) bija Alžīrijas politiķis, no 1999. gada līdz 2019. gadam viņš bija Alžīrijas prezidents, pirms tam no 1963. līdz 1979. gadam bija ārlietu ministrs. 1974. gadā Būteflīka bija ANO Ģenerālās asamblejas prezidents.

Abdelazīzs Būteflīka bija visilgāk esošais politiķis Alžīrijas prezidenta amatā.^[1] Viņu ievēlēja šajā amatā četrus termiņus pēc kārtas.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Būteflīka piedzima 1937. gada 2. martā Udždā, Francijas Marokā, alžīriešu ģimenē. Jau agrā vecumā viņš izcēlās ar savām sekmēm un inteliģenci. 19 gadu vecumā Būteflīka pievienojās Nacionālajai atbrīvošanas armijai — Nacionālās atbrīvošanas frontes bruņotajam spārnam, nacionālistu kustībai, kas cīnījās par Alžīrijas neatkarību no Francijas. Pēc neatkarības iegūšanas 1962. gadā Būteflīka tika iecelts par jaunatnes un sporta ministru — tikai 25 gadu vecumā. Gadu vēlāk, 1963. gadā, viņš kļuva par pasaulē jaunāko ārlietu ministru, kas joprojām ir nepārspēts rekords. Būdams šajā amatā 16 gadus, Būteflīka atbalstīja trešās pasaules valstu politiku kā vadošo politisko virzienu nesen neatkarību atguvušajām Āfrikas valstīm.^[2]

Drīz pēc Alžīrijas prezidenta nāves 1978. gadā un politiskās situācijas izmaiņām valstī Būteflīka zaudēja ietekmi, un 1979. gadā viņš atstāja ārlietu ministra amatu. Nākamos gadus viņš pavadīja emigrācijā Rietumeiropā un Persijas līča valstīs. Bet tad, kad Alžīrijā notika plaši nemieri, valsts militārā elite uzstāja, lai Būteflīka kļūtu par prezidentu. Saprotot, ka 1999. gada prezidenta vēlēšanu rezultāts jau izlemts, visi pārējie kandidāti izstājās no sacensībām, un Būteflīka kļuva par prezidentu.^[2]

Jau piecus mēnešus pēc stāšanās amatā Būteflīka sarīkoja referendumu par nacionālo izlīgumu, piešķirot amnestiju tūkstošiem islāmistu un bruņoto grupējumu dalībnieku. Būdams prezidenta amatā, 2002. gadā Būteflīka izbeidza asiņaino Alžīrijas pilsoņu karu, kas sākās 1991. gadā.

2004. gada prezidenta vēlēšānās Būteflīka tika pārvēlēts amatā. 2008. gadā viņš ierosināja izmaiņas Alžīrijas konstitūcijā, kas atcēla divu termiņu ierobežojumus prezidentiem, un to ratificēja abas parlamenta palātas. Kad arābu pavasara protesti sākās visā Ziemeļāfrikā, Būteflīka strauji palielināja valsts subsīdijas un izbeidza Alžīrijas ilgstošo ārkārtas stāvokli.

Pēdējos divos Būteflīka valdīšanas termiņos valstī notika daudzi korupcijas skandāli. Saasinājās Būteflīka veselības problēmas, 2013. gadā viņš piedzīvoja insultu, kas stipri novājināja viņa pārvietošanās spējas, un pēc tam viņš izmantoja ratiņkrēslu. Tomēr 2019. gada februārī, Būteflīka paziņoja par savu nodomu kandidēt uz piekto termiņu, būdams 81 gadu vecs. Šis paziņojums izraisīja protestus un iknedēļas demonstrācijas visā valstī. Būteflīka 2019. gada 2. aprīlī bija spiests atkāpties.^[3]

Būteflīka nomira 2021. gada 17. septembrī, 84 gadu vecumā.^[4]