2021. gads
Jump to navigation
Jump to search
 | Šis raksts ir par aktuālu notikumu. Laika gaitā informācija var strauji mainīties. Lūdzu, nepievieno faktus bez atsaucēm uz uzticamiem avotiem. |
- Šis raksts ir par 2021. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2021. gads Latvijā.
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Laikapstākļi Latvijā | |
| Sports | |
| Kino | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 2021 MMXXI |
| Ab urbe condita | 2774 |
| Armēņu kalendārs | 1470 ԹՎ ՌՆՀ |
| Asīriešu kalendārs | 6771 |
| Bahá'í kalendārs | 177—178 |
| Bengāliešu kalendārs | 1428 |
| Berberu kalendārs | 2971 |
| Budistu kalendārs | 2565 |
| Burmiešu kalendārs | 1383 |
| Bizantiešu kalendārs | 7529—7530 |
| Ķīniešu kalendārs | 庚子年 (Metāla žurka) 4717 vai 4657 — līdz — 辛丑年 (Metāla vērsis) 4718 vai 4658 |
| Koptu kalendārs | 1737—1738 |
| Etiopu kalendārs | 2013—2014 |
| Ebreju kalendārs | 5781—5782 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2077—2078 |
| - Shaka Samvat | 1943—1944 |
| - Kali Juga | 5122—5123 |
| Holocēna kalendārs | 12021 |
| Igbo kalendārs | 1021—1022 |
| Irānas kalendārs | 1399—1400 |
| Islāma kalendārs | 1442—1443 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4354 |
| UNIX laiks | 1609459200—1640995199 |
2021. gads (MMXXI) ir parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā. Kopumā tas ir mūsu ēras 21. gads divdesmit pirmajā gadsimtā un trešajā tūkstošgadē, kā arī 1. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē.
Paredzēts, ka 2021. gadā tiks rīkoti lielākie pasākumi, kas sākotnēji tika plānoti 2020. gadā, tostarp Eirovīzijas dziesmu konkurss, UEFA Euro 2020, 2020. gada vasaras olimpiskās spēles un Expo 2020, kas tika atlikti vai atcelti COVID-19 pandēmijas dēļ. Tomēr paredzams, ka pandēmija visā pasaulē, sākot no šā gada, radīs pastāvīgus traucējumus un ierobežojumus.[1]
Apvienoto Nāciju Organizācija pasludināja 2021. gadu par Starptautisko miera un uzticības gadu,[2] Starptautisko ilgtspējīgai attīstībai radošās ekonomikas gadu,[3] Starptautisko augļu un dārzeņu gadu[4] un Starptautisko bērnu darba izskaušanas gadu.[5]
Katoļu baznīca pasludināja 2021. gadu par Svētā Jāzepa gadu.[6]
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- Portugāle kļuva par Eiropas Savienības prezidējošo valsti;[7]
- stājās spēkā Āfrikas Kontinentālā brīvās tirdzniecības zona.
- 4. janvāris:
- Apvienotās Karalistes tiesa atteicās ASV izdot Džūljanu Asānžu, savukārt Meksika viņam piedāvā politisko patvērumu.[8]
- Katara un Saūda Arābija atkal atvēra savstarpējo robežu.[9]
- 6. janvāris — pēc Donalda Trampa atbalstītāju mītiņa pie ASV Kapitolija daudzi no tiem ielauzās Kapitolijā; vēlāk iebrucēji tika izdzīti, un nākamajā rītā Kongress apstiprināja ASV prezidenta vēlēšanu rezultātus;[10] nemieros bojā gāja pieci cilvēki, starp tiem arī policists.[11]
- 7. janvāris:
- Īlons Masks kļuva par pasaulē bagātāko cilvēku.[12]
- Irāka izdeva aresta orderi Donaldam Trampam par Kāsema Soleimānī slepkavību.[13]
- 8. janvāris — Bitcoin cena sasniedza 41 973 ASV dolāru.
- 10. janvāris:
- Kirgizstānā notika prezidenta vēlēšanas, kurās uzvarēja Sadirs Džaparovs, un referendums par konstitūcijas reformu, kurā tika atbalstīta prezidentālas republikas valdības forma.
- Kims Čonins tika ievēlēts par Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā valdošās Korejas Strādnieku partijas ģenerālsekretāru, mantojot titulu no sava nelaiķa tēva Kima Čenira, kurš nomira 2011. gadā.[14]
- 11. janvāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 90 000 000.
- 13. janvāris:
- Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass paziņoja par atkāpšanos no amata.
- ASV Pārstāvju palāta nobalsoja par valsts prezidenta Donalda Trampa impīčmentu; Tramps bija pirmais ASV prezidents, par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.[15]
- Francijas pilsētā Lionā pirmo reizi medicīnas vēsturē tika veikta abu roku un plecu transplantācija.[16]
- 15. janvāris:
- pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 2 000 000, to skaitā ASV — 400 tūkstošus;
- Krievija paziņoja, ka izstāsies no Atvērto debesu līguma;
- Marka Rites vadītā Nīderlandes Ministru Padome atkāpās pēc bērnu labklājības krāpšanas skandāla.
- 20. janvāris:
- Džo Baidens stājās ASV prezidenta amatā, nomainot Donaldu Trampu; pirmajā prezidentūras dienā Baidens atcēla vairākus strīdīgākos Trampa rīkojumus: ASV izstāšanos no Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām, ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas, sienas celšanu uz robežas ar Meksiku, naftas vada Keystone XL būvēšanu u. c.
- Kamala Herisa kļuva par pirmo sievieti, kas iecelta ASV viceprezidenta amatā.[17]
- 21. janvāris:
- Mongolijas premjerministrs Uhnaagijins Hurelsuhs pēc protestiem atkāpās no amata;
- Kanādas ģenerālgubernatore Žilija Pajeta atkāpās no amata pēc skandāla par toksiskas darba vides radīšanu viņas birojā; viņas vietā par administratoru iecelts Ričards Vāgners.
- 24. janvāris — par Portugāles prezidentu atkārtoti ievēlēts Marselu Rebelu de Souza.
- 25. janvāris — pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 100 miljonus.
- 26. janvāris:
- par Igaunijas premjerministri kļuva Kaja Kallasa, nomainot Jiri Ratasu
- Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņoja par atkāpšanos no amata.
- 29. janvāris — Eiropas Zāļu aģentūra apstiprināja AstraZeneca vakcīnas izmantošanu pret COVID-19.[18]
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris:
- Mjanmas bruņotie spēki veica valsts apvērsumu; aizturēts valsts prezidents Vins Mjins, kā arī valdības vadītāja Auna Sana Su Či.
- Kosova oficiāli nostiprināja diplomātiskās attiecības ar Izraēlu un paziņoja par vēstniecības atvēršanu Jeruzalemē.[19]
- COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 100 miljonus
- 2. februāris — Džefs Beizoss paziņoja, ka 2021. gadā atkāpsies no Amazon izpilddirektora amata.[20]
- 3. februāris — Kanāda kļuva par pirmo valsti, kas teroristisko organizāciju sarakstā ierakstīja Proud Boys.[21]
- 4. februāris — Džo Baidens paziņoja, ka ASV pārtrauks ieroču piegādi Saūda Arābijai un Apvienotajiem Arābu Emirātiem to izmantošanai Jemenas pilsoņu karā.[22]
- 9. februāris — Apvienoto Arābu Emirātu zonde Al Amal iegāja Marsa orbītā, kļūstot par arābu pasaules pirmo kosmisko aparātu, kas sasniedzis citu planētu.
- 13. februāris:
- par Itālijas premjerministru kļuva Mario Dragi.
- ASV Senāts attaisnoja Donaldu Trampu impīčmenta prāvā.
- 18. februāris:
- Mars 2020: uz Marsa virsmas nosēdās NASA pašgājējs Perseverence un helikopters Ingenuity;[23][24]
- Gruzijas premjerministrs Giorgi Gaharia paziņoja par atkāpšanos no amata, par premjerministra pienākumu izpildītāju kļuva Maia Ckitišvili.
- 19. februāris — ASV 107 dienas pēc izstāšanās atkal pievienojās Parīzes nolīgumam.[25]
- 20. februāris — COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcinēto skaits pārsniedza 200 miljonus.
- 22. februāris — par Gruzijas premjerministru kļuva Irakli Garibašvili.
- 25. februāris:
- pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 2,5 miljonus.
- Armēnijas bruņotie spēki aicināja premjerministru Nikolu Pašinjanu atkāpties no amata. Savukārt Pašinjanu apvainoja bruņotos spēkus valsts apvērsuma mēģinājumā.[26][27]
- 26. februāris — Nigērijā no Zamfaras štata skolas neidentificētas bruņotas personas nolaupījušas 279 skolnieces.[28] Visas meitenes tika atbrīvotas 2. martā.[29]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — Parīzes tiesa Francijas eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzina par vainīgu korupcijā un piesprieda trīs gadus ieslodzījumā, divus no tiem nosacīti.[30]
- 6. marts — Romas pāvests Francisks Nedžefā tikās ar lielajatollu Ali Sistani. Tā bija vēsturiski pirmā Romas pāvesta un lielajatollas tikšanās.[31]
- 7. marts — Šveice, pievienojoties Austrijai, Dānijai, Francijai, Beļģijai, Latvijai un Bulgārijai, kļuva par septīto valsti Eiropā, kurā aizliedza publiski valkāt burku.[32][33]
- 17. marts — nomira Tanzānijas prezidents Džons Magufuli; prezidenta amatu pārņēma viceprezidente Samia Suluhu.
- 20. marts — Turcijas prezidents Redžeps Tajjips Erdogans ar oficiālu valdības laikrakstā publicēto prezidenta dekrētu paziņoja par savas valsts izstāšanos no Stambulas konvencijas. Turcija kļuva par pirmo valsti, kas no tās izstājusies.[34]
- 23. marts — Suecas kanālā uz sēkļa uzskrēja un kuģu ceļu nosprostoja viens no lielākajiem konteinerkuģiem pasaulē — Ever Given. Šis notikums izraisīja ievērojamus traucējumus pasaules tirdzniecībā.[35]
- 25. marts — COVID-19 pandēmija: vakcināciju skaits pasaulē pārsniedza 500 miljonus.[36]
- 29. marts — Suecas kanāla sastrēgums: kuģi Ever Given izdevās novilkt no sēkļa Suecas kanālā.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — par Slovākijas premjerministru kļuva Eduards Hegers, nomainot Igoru Matoviču.
- 2. aprīlis — Krievija brīdināja, ka NATO karaspēka sūtīšana uz Ukrainu radīs turpmāku spriedzi, tā reaģējot uz NATO izteiktajām bažām par plašu Krievijas militāro spēku izvietošanu pie Ukrainas robežām.[37]
- 4. aprīlis — Bulgārijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu (25,7 %) ieguva partiju GERB un SDS koalīcija.
- 5. aprīlis — par Vjetnamas prezidentu kļuva premjerministrs Ngujens Suans Fuks, nomainot Ngujenu Fu Trongu; par premjerministru kļuva Fams Mins Čins.
- 11. aprīlis — Kirgizstānā referendumā tika atbalstīta jaunā konstitūcija.
- 17. aprīlis:
- pasaulē ar COVID-19 mirušo skaits pārsniedza 3 miljonus;
- Čehijas valdība paziņoja, ka Krievijas drošības dienests ir atbildīgs par divu munīcijas noliktavu sprādzieniem 2014. gadā; pēc tam tika izraidīti 18 Krievijas diplomāti un iespējamie spiegi.
- 19. aprīlis:
- Mars 2020: helikopters Ingenuity pirmoreiz pacēlās no Marsa virsmas.
- Rauls Kastro atkāpās no Kubas komunistiskās partijas pirmā sekretāra amata, izbeidzot vairāk nekā 62 gadus ilgu brāļu Kastro valdīšanu Kubā.[38]
- 20. aprīlis — sadursmēs ar nemiernieku spēkiem tika nogalināts Čadas prezidents Idriss Debī;[39] pēc tam tika apturēta valsts konstitūcijas darbība un izveidota pārejas militārā padome, kas 18 mēnešus valdītu valstī.
- 21. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē inficēto skaitam tuvojoties otrajam maksimumam, Indija ziņoja par 315 000 inficēšanās gadījumiem 24 stundu laikā, kas bija lielākais vienas dienas skaits jebkurā pasaules vietā līdz šim brīdim.
- 24. aprīlis — COVID-19 pandēmija: pasaulē vakcināciju skaits pārsniedza 1 miljardu; puse no šīm devām tika ievadītas trijās valstīs (ASV, Ķīnā un Indijā).
- 25. aprīlis:
- Albānijas parlamenta vēlēšanās uzvarēja valdošā Sociālistu partija.
- robežu strīdā starp Kirgizstānu un Tadžikistānu vismaz 55 cilvēki gāja bojā un gandrīz 50 000 iedzīvotāji tika pārvietoti.
- 29. aprīlis:
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. maijs — Mehiko sabrūkot metro posmam, vismaz 25 cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 70 ievainoti;[40] tā bija nāvējošākā metro katastrofa pēdējo gandrīz 50 gadu laikā.[41]
- 7. maijs — kiberuzbrukumā cieta ASV lielākā naftas produktu cauruļvadu operatora Colonial Pipeline datorsistēmas, paralizējot cauruļvadu darbību; lai atbloķētu sistēmas, grupējumam Darkside tika samaksāta 4,4 miljonus dolāru liela izpirkuma maksa.
- 8. maijs — Afganistānas galvaspilsētā Kabulā pie skolas tika uzspridzināta automašīna, nogalinot 85 un ievainojot vairāk nekā 165 cilvēkus, tostarp skolēnus.[42]
- 21. maijs — Rīgā sākās Pasaules čempionāts hokejā.
- 18.—22. maijs — Roterdamā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss; konkursā uzvarēja Måneskin ar dziesmu Zitti e buoni no Itālijas.[43][44]
- 23. maijs — Ryanair lidojuma 4978 lidmašīna piespiedu kārtā tika nosēdināta Minskas Nacionālajā lidostā, kur vienu no tās pasažieriem — baltkrievu opozicionāru un žurnālistu Ramanu Prataseviču — apcietināja Baltkrievijas kriminālpolicija.[45]
Paredzētie notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc datuma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- no 11. jūnija līdz 11. jūlijam — dažādās Eiropas pilsētās notiks UEFA Euro 2020.[46]
- no 23. jūlija līdz 8. augustam — Tokijā notiks pārceltās 2020. gada vasaras olimpiskās spēles.[47]
- 17. augusts — Pēc 25 gadu pastāvēšanas Microsoft korporācija pārtrauks savas tīmekļa pārlūkprogrammas Internet Explorer atbalstu.[7]
- 31. oktobris — tiek plānots palaist orbītā Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, kas būs turpmākais pēctecis Habla kosmiskajam teleskopam.[48]
Bez datuma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ķīna un Apvienotie Arābu Emirāti plāno nosēdināt katrs savu starpplanētu zondi uz Marsa virsmas.[7]
- Vācijā plāno slēgt pēdējo atomelektrostaciju.[nepieciešama atsauce]
- Kostarikā plānots, ka vismaz 80 % vienreizlietojamo plastmasas iepakojumu aizstās ar materiāliem, kam ir mazāka ietekme uz vidi.[49]
- Eiropas Savienībā plānots atteikties no ziemas un vasaras laika mijas.[50]
- pēc remontdarbiem darbību atsāks Lielais hadronu pretkūļu paātrinātājs.[51]
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. janvāris — Pols Vestfāls (Paul Westphal), ASV basketbolists un treneris (dzimis 1950. gadā)
- 4. janvāris:
- Tanja Robertsa (Tanya Roberts), ASV aktrise (dzimusi 1955. gadā)
- Martinuss Veltmans (Martinus Veltman), Nīderlandes fiziķis (dzimis 1931. gadā)
- 5. janvāris — Kolins Bells (Colin Bell), angļu futbolists (dzimis 1946. gadā)
- 7. janvāris — Maikls Epteds (Michael Apted), angļu kinorežisors (dzimis 1941. gadā)
- 10. janvāris — Džūlija Streina (Julie Strain), ASV aktrise un modele (dzimusi 1962. gadā)
- 11. janvāris:
- Šeldons Adelsons (Sheldon Adelson), ASV uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1933. gadā)
- Ketlīna Hedla (Kathleen Heddle), Kanādas airētāja (dzimusi 1965. gadā)
- 13. janvāris — Zigfrīds Fišbahers (Siegfried Fischbacher), Vācijas, ASV iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1939. gadā)
- 16. janvāris — Fils Spektors (Phil Spector), ASV mūzikas producents (dzimis 1939. gadā)
- 20. janvāris — Mira Furlana (Mira Furlan), horvātu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1955. gadā)
- 21. janvāris — Natalī Delona (Nathalie Delon), franču aktrise un režisore (dzimusi 1941. gadā)
- 22. janvāris — Henks Ārons (Hank Aaron), ASV beisbolists (dzimis 1934. gadā)
- 23. janvāris:
- Hals Holbruks (Hal Holbrook), ASV aktieris (dzimis 1925. gadā)
- Lerijs Kings (Larry King), ASV radio un televīzijas raidījumu vadītājs (dzimis 1933. gadā)
- 26. janvāris — Jozefs Venglošs (Jozef Vengloš), slovāku futbolists un treneris (dzimis 1936. gadā)
- 27. janvāris:
- Adrians Kamposs (Adrian Campos), spāņu autosportists (dzimis 1960. gadā)
- Klorisa Līčmane (Cloris Leachman), ASV aktrise (dzimusi 1926. gadā)
- 28. janvāris:
- Pauls Krutcens (Paul Crutzen), nīderlandiešu ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
- Vasilijs Lanovojs (Василий Лановой), PSRS, Krievijas aktieris (dzimis 1934. gadā)
.jpg)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. februāris:
- Millija Hjūza-Fulforda (Millie Hughes-Fulford), ASV kosmonaute (dzimusi 1945. gadā)
- Toms Mūrs (Tom Moore), britu Otrā pasaules kara veterāns, labdarības akciju rīkotājs (dzimis 1920. gadā)
- 3. februāris — Haja Hararīta (חיה נויברג), Izraēlas aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- 5. februāris:
- Kristofers Plamers (Christopher Plummer), Kanādas aktieris (dzimis 1929. gadā)
- Leons Spinkss (Leon Spinks), ASV bokseris (dzimis 1953. gadā)
- 6. februāris — Džordžs Šulcs (George Shultz), ASV politiķis (dzimis 1920. gadā)
- 8. februāris — Žans Klods Karjērs (Jean-Claude Carrière), franču rakstnieks, kinoscenārists un kinoaktieris (dzimis 1931. gadā)
- 9. februāris — Čiks Korea (Chick Corea), ASV džezists (dzimis 1941. gadā)
- 10. februāris — Lerijs Flints (Larry Flynt), ASV izdevējs (dzimis 1942. gadā)
- 11. februāris — Izadors Zingers (Isadore Singer), ASV matemātiķis (dzimis 1924. gadā)
- 13. februāris — Jurijs Vlasovs (Юрий Власов), krievu rakstnieks un svarcēlājs (dzimis 1935. gadā)
- 14. februāris — Karloss Menems (Carlos Menem), Argentīnas prezidents (dzimis 1930. gadā)
- 15. februāris — Leopoldo Luke (Leopoldo Luque), Argentīnas futbolists (dzimis 1949. gadā)
- 17. februāris — Rašs Limbo (Rush Limbaugh), ASV radio žurnālists (dzimis 1951. gadā)
- 18. februāris — Andrejs Mjagkovs (Андрей Мягков), PSRS, Krievijas aktieris un rakstnieks (dzimis 1938. gadā)
- 19. februāris — Džordže Balaševičs (Ђорђе Балашевић), serbu dziedātājs, rakstnieks un aktieris (dzimis 1953. gadā)
- 22. februāris — Lorenss Ferlingeti (Lawrence Ferlinghetti), ASV dzejnieks, mākslinieks un sociālais aktīvists (dzimis 1919. gadā)
- 23. februāris — Fausto Gresīni (Fausto Gresini), itāļu motosportists un sporta funkcionārs (dzimis 1961. gadā)
- 26. februāris:
- Maikls Somare (Michael Somare), Papua-Jaungvinejas politiķis (dzimis 1936. gadā)
- Hannu Mikkola (Hannu Mikkola), somu autosportists (dzimis 1942. gadā)
.jpg)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. marts — Zlatko Krančars (Zlatko Kranjčar), horvātu futbolists un treneris (dzimis 1956. gadā)
- 2. marts — Banijs Veilers (Bunny Wailer), Jamaikas dziedātājs un perkusionists (dzimis 1947. gadā)
- 5. marts — Muhameds Saīds as-Sahafs (محمد سعيد الصحاف), Irākas politiķis (dzimis 1940. gadā)
- 7. marts — Saņa Iličs (Сања Илић), serbu komponists un pianists (dzimis 1951. gadā)
- 9. marts — Džeimss Levains (James Levine), ASV diriģents un pianists (dzimis 1943. gadā)
- 10. marts:
- Ali Mahdi Muhameds (Cali Mahdi Maxamed), Somālijas politiķis (dzimis 1939. gadā)
- Hameds Bakajoko (Hamed Bakayoko), Kotdivuāras premjerministrs (dzimis 1965. gadā)
- 15. marts — Jafets Koto (Yaphet Kotto), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
- 17. marts — Džons Magufuli (John Magufuli), Tanzānijas prezidents (dzimis 1959. gadā)
- 21. marts:
- Navala el Sadavi (نوال السعداوي), Ēģiptes feministe un rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
- Ādams Zagajevskis (Adam Zagajewski), poļu dzejnieks (dzimis 1945. gadā)
- 22. marts — Eldžins Beilors (Elgin Baylor), ASV basketbolists (dzimis 1934. gadā)
- 23. marts — Džordžs Sigals (George Segal), ASV aktieris (dzimis 1934. gadā)
- 24. marts — Džesika Voltere (Jessica Walter), ASV aktrise (dzimusi 1941. gadā)
- 25. marts:
- Beverlija Klīrija (Beverly Cleary), ASV rakstniece (dzimusi 1916. gadā)
- Bertrāns Tavernjē (Bertrand Tavernier), franču kinorežisors un scenārists (dzimis 1941. gadā)
- 27. marts — Petrs Kellners (Petr Kellner), čehu uzņēmējs, miljardieris (dzimis 1964. gadā)
- 28. marts:
- Džozefs Dankans (Joseph Duncan), ASV noziedznieks, sērijveida slepkava (dzimis 1963. gadā)
- Didjē Raciraka (Didier Ratsiraka), Madagaskaras prezidents (dzimis 1936. gadā)
- 29. marts — Baškims Fino (Bashkim Fino), Albānijas premjerministrs (dzimis 1962. gadā)
.jpg)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. aprīlis — Isamu Akasaki (赤崎 勇), japāņu fiziķis (dzimis 1929. gadā)
- 4. aprīlis — Roberts Mandells (Robert Mundell), Kanādas ekonomists (dzimis 1932. gadā)
- 5. aprīlis — Pols Riters (Paul Ritter), angļu aktieris (dzimis 1966. gadā)
- 6. aprīlis — Hans Kings (Hans Küng), Šveices katoļu priesteris, teologs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā)
- 9. aprīlis:
- DMX, ASV reperis, dziesmu autors un aktieris (dzimis 1970. gadā)
- Princis Filips (Prince Philip), britu karaliskās ģimenes loceklis, Edinburgas hercogs, karalienes Elizabetes II vīrs (dzimis 1921. gadā)
- 11. aprīlis — Staņislavs Lugailo (Станислав Люгайло), PSRS volejbolists (dzimis 1938. gadā)
- 14. aprīlis — Bērnijs Medofs (Bernie Madoff), ASV finansists, uzņēmējs, krāpnieks (dzimis 1938. gadā)
- 16. aprīlis — Helēna Makkrorija (Helen McCrory), angļu aktrise (dzimusi 1968. gadā)
- 19. aprīlis:
- Volters Mondeils (Walter Mondale), ASV politiķis (dzimis 1928. gadā)
- Džims Steinmans (Jim Steinman), ASV komponists un dziesmu autors (dzimis 1947. gadā)
- 20. aprīlis — Idriss Debī (إدريس ديبي), Čadas prezidents (dzimis 1952. gadā)
- 23. aprīlis — Milva (Milva), itāļu dziedātāja un aktrise (dzimusi 1939. gadā)
- 24. aprīlis — Krista Ludviga (Christa Ludwig), vācu operdziedātāja (dzimusi 1928. gadā)
- 26. aprīlis — Tamāra Presa (Тамара Пресс), PSRS vieglatlēte (dzimusi 1937. gadā)
- 28. aprīlis:
- El Risitas, spāņu komiķis un aktieris (dzimis 1956. gadā)
- Maikls Kolinss (Michael Collins), ASV astronauts (dzimis 1930. gadā)
.jpg)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. maijs — Olimpija Dukakisa (Olympia Dukakis), ASV aktrise (dzimusi 1931. gadā)
- 6. maijs — Kentaro Miura (三浦 建太郎), japāņu manga mākslinieks (dzimis 1966. gadā)
- 7. maijs — Jegors Ļigačovs (Егор Лигачёв), PSRS un Krievijas politiķis (dzimis 1920. gadā)
- 8. maijs — Helmuts Jāns (Helmut Jahn), Vācijas un ASV arhitekts (dzimis 1940. gadā)
- 11. maijs — Normens Loids (Norman Lloyd), ASV aktieris (dzimis 1914. gadā)
- 13. maijs — Krista Stubnika (Christa Stubnick), vācu vieglatlēte (dzimusi 1933. gadā)
- 18. maijs:
- Franko Batiato (Franco Battiato), itāļu dziedātājs un mākslinieks (dzimis 1945. gadā)
- Čārlzs Grodins (Charles Grodin), ASV aktieris (dzimis 1935. gadā)
- 19. maijs:
- Lī Evanss (Lee Evans), ASV vieglatlēts (dzimis 1947. gadā)
- Aleksandrs Privalovs (Александр Привалов), PSRS biatlonists (dzimis 1933. gadā)
- 20. maijs — Abubakars Šekau (Abubakar Shekau), Boko Haram līderis (dzimis 1965., 1969. vai 1975. gadā)
- 21. maijs — Tairs Salahovs (Tahir Salahov, Таир Салахов), PSRS, Azerbaidžānas un Krievijas gleznotājs (dzimis 1928. gadā)
- 22. maijs:
- Fransesks Arnau (Francesc Arnau), spāņu futbolists (dzimis 1975. gadā)
- Juans Lunpins (袁隆平), ķīniešu agronoms (dzimis 1930. gadā)
- 23. maijs:
- Rons Hills (Ron Hill), britu skrējējs (dzimis 1938. gadā)
- Ēriks Karls (Eric Carle), ASV un Vācijas rakstnieks un ilustrators (dzimis 1929. gadā)
- Paulu Mendess da Roša (Paulo Mendes da Rocha), brazīliešu arhitekts (dzimis 1928. gadā)
- 24. maijs — Makss Moslijs (Max Mosley), angļu autosportists (dzimis 1940. gadā)
- 26. maijs — Tarčīzjo Burničs (Tarcisio Burgnich), itāļu futbolists (dzimis 1939. gadā)
- 27. maijs — Pauls Sluta (Poul Schlüter), Dānijas politiķis (dzimis 1929. gadā)
- 28. maijs — Marks Ītons (Mark Eaton), ASV basketbolists (dzimis 1957. gadā)
- 30. maijs — Riks Mičells (Rick Mitchell), austrāliešu sprinteris (dzimis 1955. gadā)
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūnijs — Princis Amadejs (Prince Amedeo), Itālijas princis (dzimis 1943. gadā)
- 3. jūnijs — Aniruds Džangnots (अनिरुद्ध जगन्नाथ, Anerood Jugnauth), Maurīcijas politiķis (dzimis 1930. gadā)
- 4. jūnijs:
- Rihards Ernsts (Richard R. Ernst), Šveices ķīmiķis (dzimis 1933. gadā)
- Friderika Mairekere (Friederike Mayröcker), Austrijas rakstniece (dzimusi 1924. gadā)
- 9. jūnijs — Gotfrīds Bēms (Gottfried Böhm), vācu arhitekts un skulptors (dzimis 1920. gadā)
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Joey Hadden, Laura Casado. «Here are the latest major events that have been canceled or postponed because of the coronavirus outbreak, including the 2020 Tokyo Olympics, Burning Man, and the 74th Annual Tony Awards» (angļu). Business Insider, 2020. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2020. gada 29. augusts.
- ↑ «International Year of Peace and Trust». United Nations (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 28. decembris. Skatīts: 2020. gada 15. februāris.
- ↑ «International Year of Creative Economy for Sustainable Development». United Nations (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. februāris. Skatīts: 2020. gada 15. februāris.
- ↑ «International Year of Fruits and Vegetables». United Nations (angļu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 15. februāris. Skatīts: 2020. gada 15. februāris.
- ↑ «2021 declared International Year for the Elimination of Child Labour». International Labour Organization (angļu). Skatīts: 2020. gada 27. novembris.
- ↑ «Pope Francis proclaims “Year of St Joseph” - Vatican News». www.vaticannews.va (angļu). 2020-12-08. Skatīts: 2021-02-25.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 Richard Nelsson. «New year, new uncertainty: the big events due in 2021». theguardian.com. The Guardian, 2021. gada 1. janvāris. Skatīts: 2021. gada 2. janvāris.
- ↑ «UK judge blocks Julian Assange extradition». DW. 2021. gada 4. janvāris. Skatīts: 2021. gada 4. janvāris.
- ↑ «Saudi Arabia and Qatar agree to reopen airspace and maritime borders». CNN. 2021. gada 5. janvāris.
- ↑ Alex Rogers. «Democrats to take Senate as Ossoff wins runoff, CNN projects». CNN, 2021. gada 6. janvāris. Skatīts: 2021. gada 6. janvāris.
- ↑ «Woman dies after shooting in U.S. Capitol; D.C. National Guard activated after mob breaches building». The Washington Post. 2021. gada 6. janvāris. Skatīts: 2021. gada 6. janvāris.
- ↑ Chris Isidore. «Elon Musk overtakes Jeff Bezos to become world's richest person». CNN, 2021. gada 7. janvāris. Skatīts: 2021. gada 8. janvāris.
- ↑ «Iraq Issues Arrest Warrant for Trump Over Soleimani Killing». US News. 2021. gada 7. janvāris. Skatīts: 2021. gada 8. janvāris.
- ↑ Hyonhee Shin. «Mixed signals for North Korean leader's sister as Kim seeks to cement power». Reuters, 2021-01-11.
- ↑ Anthony Zurcher. «Trump impeached for 'inciting' US Capitol riot». BBC, 2021. gada 13. janvāris. Skatīts: 2021. gada 13. janvāris.
- ↑ «Double greffe des bras et des épaules à Lyon, une première mondiale». Sciences et Avenir (franču). Skatīts: 2021-01-24.
- ↑ «Kamala Harris becomes first female, first black and first Asian-American VP». BBC News (en-US). Skatīts: 2021-01-22.
- ↑ «Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina 'AstraZeneca' vakcīnas izmantošanu». Delfi. Skatīts: 2021. gada 29. janvāris.
- ↑ «Kosovo Formally Establishes Ties With Israel, To Open Embassy In Jerusalem». Radio Free Europe/Radio Liberty. 2021. gada 1. februāris. Skatīts: 2021. gada 3. februāris.
- ↑ Todd Haselton. «Jeff Bezos to step down as Amazon CEO, Andy Jassy to take over in Q3». CNBC (angļu), 2021-02-02. Skatīts: 2021-02-03.
- ↑ «Proud Boys among 13 groups added to Canada’s list of terrorist groups». The Globe and Mail. 2021. gada 3. februāris. Skatīts: 2021. gada 3. februāris.
- ↑ Lyse Doucet. «Yemen war: Joe Biden ends support for operations in foreign policy reset». Skatīts: 2021. gada 4. februāris.
- ↑ Chelsea Gohd. «NASA's Mars 2020 Perseverance rover mission: Live updates». space.com, 2020. gada 3. novembris. Skatīts: 2021. gada 2. janvāris.
- ↑ «Touchdown! NASA's Mars Perseverance Rover Safely Lands on Red Planet». NASA.
- ↑ «US makes official return to Paris climate pact». The Guardian. 2021. gada 19. februāris. Skatīts: 2021. gada 19. februāris.
- ↑ David Child. «Protests rock Armenia as PM slams ‘coup’ attempt: Live updates». Al Jazeera, 2021. gada 25. februāris.
- ↑ «Armenia PM Nikol Pashinyan accuses army of attempted coup». BBC. 2021. gada 25. februāris.
- ↑ «Nigeria's Zamfara school abduction: More than 300 Nigerian girls missing». BBC. 2021. gada 27. februārī. Skatīts: 2021. gada 27. februārī.
- ↑ «Nigeria school abduction: Hundreds of girls released by gunmen». BBC News. 2021. gada 2. marts. Skatīts: 2021. gada 2. marts.
- ↑ «Sarkozy: Former French president sentenced to jail for corruption». BBC News (en-GB). 2021-03-01. Skatīts: 2021-03-01.
- ↑ «Pope, top Iraq Shiite cleric deliver message of coexistence». Associated Press. 2021. gada 6. marts. Skatīts: 2021. gada 13. marts.
- ↑ «Switzerland to ban wearing of burqa and niqab in public places». the Guardian. 2021. gada 7. marts.
- ↑ «Switzerland Bans Burqa, Here's List of Nations that have Made Face Coverings in Public an Offense». News18. 2021. gada 8. marts. Skatīts: 2021. gada 9. marts.
- ↑ «Official Gazette of Turkey». Skatīts: 2021. gada 20. marts.
- ↑ «Suez Canal: Owner of cargo ship blocking waterway apologises». BBC News. 2021. gada 25. marts. Skatīts: 2021. gada 25. marts.
- ↑ «Tracking Coronavirus Vaccinations Around the World». The New York Times. 2021. gada 9. marts. Skatīts: 2021. gada 9. marts.
- ↑ «Kremlin says that any NATO troop deployment to Ukraine would raise tensions». reuters.com. 2021. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2021. gada 3. aprīlis.
- ↑ «Raul Castro expected to step down». Associated Press. Skatīts: 2020. gada 17. novembris.
- ↑ «Chad's President Idriss Déby dies 'in clashes with rebels'». bbc.com. Skatīts: 2021-04-20.
- ↑ Laura Cecilia Gómez Flores. «Ya son 25 muertos por el desplome del Metro» [There are already 25 deaths due to the collapse of the Metro]. La Jornada (spāņu). Mexico City, 2021. gada 4. maijs. Skatīts: 2021. gada 9. maijs.
- ↑ Patrick J. McDonnell, Kate Linthicum, Cecilia Sánchez. «In Mexico, a deadly train wreck that many saw coming». Los Angeles Times, 2021. gada 4. maijs. Skatīts: 2021. gada 9. maijs.
- ↑ «Blasts kill dozens near school in Afghan capital Kabul». Al Jazeera English. 2021. gada 8. maijs. Skatīts: 2021. gada 8. maijs.
- ↑ «Rotterdam returns as Eurovision Song Contest Host City in 2021». eurovision.tv. 2020. gada 16. maijs. Skatīts: 2020. gada 29. maijs.
- ↑ «Dates for Eurovision 2021 announced». Eurovision.tv. Eiropas Raidorganizāciju apvienība. 2020. gada 15. jūnijs. Skatīts: 2020. gada 15. jūnijs.
- ↑ «Belarus Ryanair flight diverted: Passengers describe panic on board». bbc (en-GB). 2021-06-04.
- ↑ «EURO 2020: All you need to know about the tournament». UEFA.com (angļu). 2020. gada 17. marts. Skatīts: 2020. gada 29. maijs.
- ↑ «Olimpiskās spēles - Tokija 2020». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-22.
- ↑ «NASA Announces New James Webb Space Telescope Target Launch Date». nasa.gov. Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija. 2020. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2021. gada 1. janvāris.
- ↑ «Costa Rica launches quest to replace most single-use plastic by 2021». 2017. gada 6. jūnijs.
- ↑ «Eiroparlaments atbalsta atteikšanos no laika maiņas no 2021.gada». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2020-10-22.
- ↑ Anaïs Schaeffer. «LS2 Report: A new schedule». CERN (angļu), 2020. gada 24. jūnijs.
Kalendārs[labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2021 |
 | Šis ar laika mērīšanu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |