Kino mākslas un zinātnes akadēmija
 | |
| Abreviatūra | AMPAS |
|---|---|
| Izveidots | 1927. gada 11. maijā |
| Tips | kinoorganizācija |
| Galvenā mītne |
 Beverlihilsa, Kalifornija, ASV |
Dalībnieki | 9921 (2020)[1] |
Prezidents | Dženeta Janga |
| Tīmekļa vietne |
www |
Kino mākslas un zinātnes akadēmija (angļu: Academy of Motion Picture Arts and Sciences, AMPAS) ir profesionāļu organizācija, kas nodarbojas ar kinematogrāfa kustības attīstīšanu. Organizācija izveidota Kalifornijā 1927. gada 11. maijā.
Akadēmija sevī apvieno vairāk kā 9000 kinoindustrijas profesionāļus. Neskatoties uz to, ka lielākā daļa no akadēmiķiem dzīvo ASV, pievienoties akadēmijai var jebkurš kino darbinieks no visas pasaules.
Akadēmija zināma visā pasaulē ar savu ikgadējo "Oskara" balvas pasniegšanu. Bez šīs balvas vēl tiek pasniegta akadēmijas studentu prēmija un ne vairāk kā piecu kinodramaturgu apbalvošana ar "Nikola" balvu. Kā arī vada Margaritas Hērikas bibliotēku Fērbenksa vārdā nosauktā kinomākslas apmācības centrā.
Pašlaik kinoakadēmijas prezidente ir Dženeta Janga.[2][3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akadēmijas izveidi iecerēja kompānijas Metro-Goldwyn-Mayer (MGM) vadītājs Luijs B. Meiers. Viņš vēlējās izveidot organizāciju, kas būtu starpnieks profesionāļu strīdos un uzlabotu industrijas veidolu. Kādā svētdienas vakarā par šo ideju sanāca apspriesties Meiers un vēl trīs studijas darbinieki — aktieris Konrāds Neidžels, režisors Freds Niblo un Kinoproducentu asociācijas vadītājs Freds Bītsons. Elitārā kluba ideja bija par ikgadēju banketu organizāciju, par balvām spriests netika. Vēl viņi nolēma, ka par akadēmijas biedru varēs kļūt tikai piecu profesionālo kategoriju pārstāvji: aktieri, režisori, scenāristi, operatori un producenti.[4]
Pēc šīs tikšanās Meiers savāca trīsdesmit sešu kinoindustrijā ietekmīgu ļaužu grupu un uzaicināja viņus uz oficiālu banketu, kas norisinājās 1927. gada 11. janvārī Losandželosas viesnīcā "Ambassador".[5] Banketā viņš uzaicinātajiem viesiem paziņoja par savu nodomu izveidot Amerikas Kino mākslas un zinātnes akadēmiju, kura būs atvērta visiem, kas ir devuši savu artavu kinematogrāfam. Visi viesi, kas atradās banketā, kļuva par tās dibinātājiem. Par akadēmijas pirmo prezidentu tika ievēlēts Daglass Fērbenkss.
.
Šerila Būna Aizeksa bija pirmā afroamerikāņu sieviete prezidente akadēmijas pastāvēšanas vēsturē.[6]
Akadēmijas dibinātāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]|
Aktieri
Producenti |
Režisori Scenāristi Tehniskie darbinieki Juristi |
Akadēmijas prezidenti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akadēmijas prezidenti tiek ievēlēti uz vienu gadu un nevar tikt ievēlēti šajā amatā vairāk par četrām reizēm pēc kārtas.
- Daglass Fērbenkss (1927—1929)
- Viljams de Milss (1929—1931)
- M.C. Levijs (1931—1932)
- Konrāds Neidžels (1932—1933)
- Teodors Rīds (1933—1934)
- Frenks Loids (1934—1935)
- Frenks Kapra (1935—1939)
- Volters Vāgners (1939—1941, 1941—1945)
- Beta Deivisa (1941; atstāja ieņemamo amatu pēc diviem mēnešiem)
- Džīns Heršolts (1945—1949)
- Čārlzs Brekets (1949—1955)
- Džordžs Sītons (1955—1958)
- Džoržs Stīvens (1958—1959)
- B.B. Kaheina (1959—1960; nomira)
- Valentīns Deiviss (1960—1961; nomira)
- Vendels Korijs (1961—1963)
- Arturs Frīds (1963—1967)
- Gregorijs Peks (1967—1970)
- Deniels Taradašs (1970—1973)
- Volters Mirišs (1973—1977)
- Hovards V. Kohs (1977—1979)
- Feja Kanina (1979—1983)
- Džīns Alens (1983—1985)
- Roberts Vaiss (1985—1988)
- Ričards Kāns (1988—1989)
- Karls Maldēns (1989—1992)
- Roberts Reme (1992—1993, 1997—2001)
- Arturs Hilers (1993—1997)
- Frenks Pīrsons (2001—2005)
- Sids Geniss (2005—2009)
- Toms Šeraks (2009—2012)
- Houks Kohs (2012—2013)
- Šerila Būna Aizeksa (2013—2017)
- Džons Beilijs (2017—2019)
- Deivids Rubins (2019—2022)
- Dženeta Janga (2022—pašlaik)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://deadline.com/2020/04/bond-issue-pulls-back-curtain-at-hollywoods-film-academy-1202913085/
- ↑ Stuart Oldham. «David Rubin Elected President of the Motion Picture Academy». Variety, 2019-08-06. Skatīts: 2019-08-07.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 31. martā. Skatīts: 2023. gada 19. martā.
- ↑ Wiley, Mason, and Damien Bona. Inside Oscar. New York: Ballantine Books, 1986 pg. 2
- ↑ Levy, Emanuel. And The Winner Is…. New York: Ungar Publishing, 1987 pg. 1
- ↑ Cheryl Boone Isaacs Elected President of Academy of Motion Picture Arts and Sciences
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Oficiālā mājaslapa Arhivēts 2014. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (angliski)
|