Acone (stacija)
- Šis raksts ir par dzelzceļa staciju. Par citām jēdziena Acone nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
— Pieturas punkts — | |
---|---|
Acones pieturas punkts | |
Pamatinformācija | |
Līnijā | Rīga Preču—Ērgļi |
Atklāta | 1937. gadā |
Pieturas punkta tips | pasažieru |
Arhitekts | Voldemārs Ozoliņš |
Platformu skaits | 1 (neizmantota) |
Platformu tips | malas |
Sliežu ceļi |
1 (neskaitot blakus esošos strupceļus) |
Atrašanās vieta | |
Koordinātas | 56°55′15.65″N 24°17′55.17″E / 56.9210139°N 24.2986583°EKoordinātas: 56°55′15.65″N 24°17′55.17″E / 56.9210139°N 24.2986583°E |
Tuvākās stacijas |
Saurieši (4 km) Rīga Preču (5 km) |
Attālums līdz Rīgai | 12 km |
Acone ir neizmantots pieturas punkts dzelzceļa līnijā Rīga—Ērgļi. Tas atrodas uz Salaspils novada un Ropažu novada robežas pie TEC-2. Caur bijušo pieturu kursē kravas vilcieni no Šķirotavas uz Sauriešu staciju un uzņēmumu Knauf, blakus tai atrodas SIA "Dzelzceļu būve" strupceļi, pirms Acones atzarojas pievedceļš uz Rīgas TEC-2.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pieturas punkts tika atklāts 1935. gadā, līdz ar līnijas Rīga—Ērgļi posma līdz Suntažiem atklāšanu.[1] Stacijas ēka tika uzbūvēta 1937. gadā pēc arhitekta Voldemāra Ozoliņa (1899—1991) projekta[2] un saglabājusies līdz mūsdienām kā dzīvojamā ēka. Padomju okupācijas gados ēku nacionalizēja un sadalīja vairākos dzīvokļos. Agrāk blakus pieturas punktam bija rezerves pasažieru vagonu bāze, mūsdienās tur atrodas SIA “Dzelzceļu būve” tehnikas stāvēšanas ceļi. Kopš 2007. gada pasažieru satiksme Aconē pārtraukta.
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Acones stacijas ēka -
Acones stacija (skats Sauriešu virzienā) -
Vilcienu saraksts Acones stacijas logā -
Acones stacijas ēka -
Acones stacija (skats Jāņavārtu virzienā) -
Dzelzceļa Rīga—Ērgļi 13. kilometrs pie Acones stacijas
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Acones stacija |
- ↑ Acones stacijas foto Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (krieviski)
- ↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 174. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
|