Ropažu novads

Ropažu novads
	Ropažu novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Ulbroka
Kopējā platība:	536,1 km2
• Sauszeme:	511,4 km2
• Ūdens:	24,7 km2
Iedzīvotāji (2026):	35 540
Blīvums (2026):	69,5 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Aivars Draudiņš (AS)
Teritoriālās; vienības:	Vangaži; Garkalnes pagasts; Ropažu pagasts; Stopiņu pagasts
Mājaslapa:	www.ropazi.lv
	Ropažu novads Vikikrātuvē

Ropažu novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Ropažu novads, Garkalnes novads, Stopiņu novads un Inčukalna novada Vangažu pilsēta. Robežojas ziemeļrietumos ar Ādažu novadu, rietumos ar Rīgu, dienvidos ar Salaspils un Ogres novadiem, kā arī austrumos un ziemeļaustrumos ar Siguldas novadu. Novada centrs atrodas Ulbrokā.

Teritoriālais iedalījums

Ropažu novads sastāv no 1 pilsētas un 3 pagastiem: Garkalnes pagasts, Ropažu pagasts, Stopiņu pagasts un Vangažu pilsēta.

Daba

Ropažu novads galvenokārt atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, nelielas daļas ietilpst austrumos Madlienas nolaidenumā, bet rietumos Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā. Derīgie izrakteņi: dolomīts (Gaitiņi, Sienāži), smilts un grants (Garkalne, Krievupe). Ģeoloģiski novada dienvidu un austrumu daļā dominē augšdevona Franas stāva, bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Pārsvarā priežu un priežu-egļu meži.^[3] Teritoriāli lielākie dabas liegumi: Garkalnes meži, Lielie Kangari (lielākā osu grēda Latvijā 26 km garumā).

Vidējā temperatūra: -5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.^[3]

Upes

Novada galējie ziemeļrietumi ietilpst dažus kilometrus no novada robežas tekošās Gaujas baseinā bez lielām pietekām, pārējā daļa ir Daugavas baseinā. Cauri novadam no austrumiem uz rietumiem tek Lielā Jugla, dienvidos Mazā Jugla, ziemeļos Krievupe un Tumšupe. Rietumos Juglas kanāls no Lielā Baltezera un Jugla.^[3]

Ezeri

Lielākie ezeri ir Lielais Baltezers (daļēji, 6 km²), Mašēnu ezers (0,4 km²), Langstiņu ezers (0,4 km²), Lielais Jūgezers (0,3 km²), Sudrabezers (0,3 km²). Pie Juglas ezera — Upesciema dīķi, pie Sauriešiem — Sauriešu karjers.

Vēsture

13. gadsimtā gandrīz visa novada teritorija nonāca Livonijas ordeņa īpašumā, nelielu daļu saņēma Rīgas patrimoniālais apgabals. Pēc Livonijas kara novads nonāca Livonijas Pārdaugavas hercogistes pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva Zviedru Vidzeme. 1721. gadā to pievienoja Krievijas Impērijas Rīgas guberņai.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās; 1967. gadā ar Rīgas pilsētas daļām

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1967	21 892	—
1979	16 990	−2.09%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1989	20 827	+2.06%
2000	21 375	+0.24%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	28 371	+2.61%
2021	31 475	+1.04%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Ropažu novada ciemu uzskaitījums


Nr.	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)^[4]
1.	Ulbroka	Ciems	Stopiņu	5893
2.	Vangaži	Pilsēta	—	3467
3.	Garkalne	Ciems	Garkalnes	2139
4.	Dreiliņi	Ciems	Stopiņu	2101
5.	Saurieši	Ciems	Stopiņu	1862
6.	Ropaži	Ciems	Ropažu	1699
7.	Berģi	Ciems	Garkalnes	1544
8.	Dzidriņas	Ciems	Stopiņu	1495
9.	Bukulti	Ciems	Garkalnes	1491
10.	Upesciems	Ciems	Garkalnes	1372

Nacionālais sastāvs

Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[5]

Latvieši (21121)			61.6%
Krievi (8222)			24.0%
Ukraiņi (1095)			3.2%
Baltkrievi (941)			2.7%
Poļi (523)			1.5%
Lietuvieši (210)			0.6%
Ebreji (87)			0.3%
Čigāni (41)			0.1%
Igauņi (25)			0.1%
Cita un neizvēlēta (2002)			5.8%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2025. gada Ropažu novada domes vēlēšanas

Saimniecība

Transports

Pateicoties tiešajam Rīgas tuvumam, Ropažu novadu šķērso un tajā krustojas vairāki dažādas nozīmes valsts autoceļi. Galvenie autoceļi, kas šķērso Ropažu novadu,A1 (Rīga (Baltezers)—Igaunijas robeža (Ainaži)), A2 (Rīga—Sigulda—Igaunijas robeža (Veclaicene)), A4 (Rīgas apvedceļš (Baltezers—Saulkalne)), savā starpā krustojas uz dienvidiem no Baltezera. Autoceļš A2 Garkalnē krustojas ar autoceļu P3 (Garkalne—Alauksts). A4 autoceļš ar P2 (Juglas papīrfabrikas ciemats—Upesciems) krustojas Amatniekos, bet ar autoceļu P4 (Rīga—Ērgļi) krustojas pie Ūlupjiem. Ulbrokā krustojas autoceļi P4 un P5 (Ulbroka—Ogre). Kangaros autoceļi P4 un P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), krustojas divas reizes.

Novada teritoriju šķērso arī divas dzelzceļa līnijas: Rīga—Daugavpils, uz kuras atrodas viena pietura — Rumbula, un Rīga—Lugaži, uz kuras novada teritorijā atrodas divas stacijas — Garkalne un Krievupe.

Autoceļš A2 Garkalnes pagastā
Rumbulas pieturas punkts
Garkalnes stacija
Krievupes stacija

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Zahārijs Stopijs (ap 1535—1593/1594), Rīgas pilsētas ārsts, astronoms, astrologs
Baltazars fon Bergmanis (1736—1789), vācbaltiešu jurists, galma padomnieks, rakstnieks, masons
Ambrozijs Bergmanis (1740—1784), vācbaltiešu ārsts, Rīgas brīvmūrnieku ložas "Zum Schwerdt" brālis
Gustavs fon Bergmanis (1749—1814), luterāņu mācītājs, izdevējs, latviešu valodas filologs
Liborijs fon Bergmanis (1754—1823), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, masons
Benjamins fon Bergmanis (1772—1856), vācbaltiešu luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks
Oskars Voits (1866—1959), ārsts, diplomāts
Andrejs Teikmanis (1877—1956), mežkopis, profesors, prorektors
Burkards Dzenis (1879—1966), tēlnieks
Jānis Daumanis (1884—1936), revolucionārs, marksists
Kārlis Venteris-Vinters (1894—1942), virsnieks, Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks
Ernests Ūdris (1894—1967), revolucionārs, čekists, jurists
Jānis Kalniņš (1922—2000), rakstnieks, literatūrzinātnieks
Kārlis Venteris (1930—2016), ķīmiķis, organiķis
Alberts Bels (1938—2024), rakstnieks, politiķis
Andris Staģis (1941), inženieris, vieglatlēts, sporta statistiķis
Krists Netlaus (1999), skeletonists
Daniels Ontužāns (2000), futbolists