Ropažu novads

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ropažu novads
Ropazu novads karte.png
Ropažu novada karogs Ropažu novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Ropaži
Platība: 326,4 km2
Iedzīvotāji (2010): 7130[1]
Blīvums: 21.8 iedz./km2
Izveidots: 2005. gadā
Domes priekšsēdētājs: Zigurds Blaus(LZS)
Mājaslapa: www.ropazi.lv
Ropažu novads Vikikrātuvē

Ropažu novads ir pašvaldība Vidzemes rietumos, Lielās Juglas krastos. Robežojas ar Inčukalna, Siguldas, Mālpils, Ogres, Ikšķiles, Salaspils, Stopiņu un Garkalnes novadiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ropažu novads atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā. Reljefs pārsvarā līdzens, nedaudz viļņots. Novadā atrodas lielākā osu grēda LatvijāLielie Kangari, kas stiepjas 26 km garumā un ietilpst Lielo Kangaru dabas liegumā, kurā sastopamas 17 aizsargājamo augu sugas. 66% novada teritorijas aizņem meži. Gaitiņu un Remīnes karjeros iegūst dolomītu.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lielais Kangaru purvs (832 ha), kūdras slāņa vidējais dziļums 4,5 m, lielākais — 9 m, apaudzis ar priedītēm, aug arī pundurbērzi, gar malām mežs
  • Maltuves purvs (lielākā daļa atrodas Garkalnes novadā)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ropažu novada domes ēka

Ropaži pirmoreiz rakstos minēti Indriķa hronikā sakarā ar Ropažu kauju starp lietuviešiem un krustnešu un zemgaļu spēkiem 1205. gada 23. februārī. Ap 1320. gadu Livonijas ordenis uzcēla Ropažu pili, Livonijas kara laikā 16. gadsimtā tā tika sagrauta. Pēc dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē 1819. gadā notika arī pārvaldes reforma — izveidoja pagastus un pagasttiesas. Ropažu pagastnams celts 19. gadsimta 2. pusē. 1935. gadā Ropažu pagasta platība bija 340 km², no 57 Rīgas apriņķa pagastiem tas bija lielākais.

1945. gadā Ropažu pagastā izveidoja Ropažu, Augšciema, Kākciems un Zaķu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Ropažu ciemam pievienoja likvidēto Augšciema ciemu, 1962. gadā — likvidēto Kākciema ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu, bet 2005. gadā — pagastu par novadu.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada centrs un lielākā apdzīvotā vieta ir Ropaži. Novadā ir vēl 5 ciemi, kuros katrā iedzīvotāju skaits pārsniedz 500: Zaķumuiža, Silakrogs, Mucenieki, Tumšupe, Kākciems.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[2]
Latvieši (5018)
  
72.6%
Krievi (1198)
  
17.3%
Baltkrievi (144)
  
2.1%
Poļi (89)
  
1.3%
Ukraiņi (146)
  
2.1%
Cita tautība (218)
  
3.2%
Nav izvēlēta (102)
  
1.5%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas - Ērgļu autoceļš Lielajos Kangaros

Cauri novadam iet vairāki valsts nozīmes reģionālie autoceļi: P4 (RīgaĒrgļi), P3 (GarkalneAlauksts), P10 (Inčukalns—Ropaži—Ikšķile), vairāki vietējas nozīmes ceļi. Novada teritoriju šķērso slēgtā dzelzceļa līnija Rīga - Ērgļi, uz tās atradās 5 dzelzceļa stacijas — Ķivuļi, Bajāri, Kangari, Remīne un Augšciems.

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ropažu novadā darbojas šādi kolektīvi:

  • Jauktais koris "Ropaži"
  • Jauktais koris "Ozolzīle"
  • Deju kopa "Zaķubērni"
  • Vokālais ansamblis "Sarma"
  • Deju kolektīvs "Cielava"
  • Folkloras kopa "Oglīte"
  • Vokālais ansamblis "Noktirne"
  • Bērnu deju kolektīvs "Annele"

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Lielie Kangari — lielākais osu valnis Latvijā;
  • Ropažu pilsdrupas
  • Zaķumuižas apbūve (19. gadsimts)
  • Ropažu mācītājmuižas dzīvojamā ēka (19. gadsimta sāk.)
  • Augšciema un Kangaru dzelzceļa stacijas (celtas 1937. gadā)
  • Ropažu parks Lielās Juglas krastā
  • Zaķumuižas parks

Dižkoki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nāgelmuižas ozols (6,44 m);
  • Jaunzvirgzdiņu ozols (5,45 m);
  • Veczvirgzdiņu ozols (5,05 m);
  • Meskas ozols (5 m);
  • Dutku liepa (4 m).

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]