Dzelzceļa līnija Rīga Preču—Ērgļi

Dzelzceļa līnija Rīga — Ērgļi posmā Sidgunda — Suntaži 2009. gada oktobrī

Dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi savienoja Rīgu ar Ērgļiem. Līnija gāja cauri Rīgai, Ropažu novada Ropažu pagastam, Stopiņu pagastam, Salaspils novadam, Siguldas novada Mālpils pagastam, Ogres novada Suntažu pagastam, Ķeipenes pagastam, Taurupes pagastam un Mazozolu pagastam un Madonas novada Ērgļu pagastam. Līnijas garums bija 98 km, sliežu platums 1524 mm.

Vēsture

1935. gadā līnija tika uzbūvēta līdz Suntažiem, 1937. gadā līdz Ērgļiem, bija plānota bija šīs līnijas pagarināšana līdz Madonai, no kuras jau 1935. gadā tika uzbūvēta līnija līdz Lubānai. Tālāk bija plānots, ka šī līnija stiepsies līdz pat Kārsavai. Šos plānus izjauca Otrais pasaules karš.

1980. gadu beigās Baltijas dzelzceļa pārvalde sadarbībā ar RVR taisnajā dzelzceļa posmā no Cekules līdz Kangariem plānoja ierīkot elektrovilcienu izmēģinājumu poligonu, pret ko protestēja vietējie iedzīvotāji.

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzelzceļa līnija bija tehniski novecojusi, tādēļ drošības apsvērumu dēļ dažos posmos vilciena braukšanas ātrums bija ierobežots līdz 25 km/h. Dzelzceļa līnijas atjaunošanu kavēja investīciju piesaiste, jo pa šo līniju netika pārvadātas tranzīta kravas. 2007. gada 19. jūlijā veloveikala mārketinga kampaņā notika sacensība starp pasažieru vilcienu un riteņbraucējiem. Ātrākais riteņbraucējs apsteidza vilcienu par 45 minūtēm un 22 sekundēm. 2007. gada 3. oktobrī pie Cekules notika automotrises avārija (sadursme ar kravas auto). No 2007. gada 6. oktobra pasažieru vilcienu satiksme līnijā Rīga—Ērgļi tika pilnībā pārtraukta. 2009. gada jūnijā pieņemts lēmums dzelzceļa līniju demontēt.

Dzelzceļa demontāža tika uzsākta 2009. gada 17. septembrī Ērgļu stacijā. Vispirms noņēma 2. sliežu ceļu un pēc tam, pamazām atkāpjoties Rīgas virzienā, tika noceltas sliedes no galvenā ceļa un iekrautas platformā, kas tika vilkta kopā ar demontāžas sastāvu.

Mūsdienās līnija saglabājusies posmā no Jāņavārtiem līdz Sauriešiem kā Šķirotavas stacijas pievedceļš. Saglabāts arī neliels sliežu posms pie Ķeipenes stacijas.

Tehniskie parametri

Zemes kopdarbos pārstrādāti 678 500 m³ zemes. Uzbērts balasts - 240 000 m³. Ieklāti 153 000 gulšņi. Sliedes ~1430 tonnas. Minimālais līkņu rādiuss — 600 m. Maksimālais pieļaujamais kāpums 8 m/km. Starp kāpumiem un kritumiem minimālais līdzenuma garums — 300 m. Taisno ceļu kopgarums no visa maršruta — 84,56%, līkumi — 15,44%. Uz 1938. gada 1. aprīli līnijas izveides izmaksas sastādīja Ls 10 404 951.

Stacijas

Dzelzceļa līnijas atlikušo sliežu beigas pie Sauriešu stacijas (2010. gada oktobris)

Līdz ar šo dzelzceļa līniju tika uzbūvētas arī daudzas staciju ēkas, kas ir sava laika arhitektūras pieminekļi.

• Rīga Preču
• Acone
• Saurieši
• Cekule
• Jauncekule
• Ķivuļi
• Bajāri
• Kangari
• Remīne
• Augšciems
• Kārde
• Sidgunda
• Suntaži
• Kastrāne
• Vatrāne
• Ķeipene
• Plātere
• Taurupe
• Līčupe
• Baltava
• Roplaiņi
• Ērgļi

Nepabeigtā Rīgas-Ērgļu-Lubānas-Kārsavas dzelzceļa karte ar tālaika staciju nosaukumiem (1935).

Attēlu galerija

• 
  Dzelzceļa tilts pār Mazo Juglu pie Upeslejām
• 
  Acones stacija
• 
  Kangaru stacija
• 
  Sliedes marķējums posmā Suntaži—Ķeipene

Vēsturiski vilcienu saraksti un kartes

• 
  Latvijas dzelzceļu karte, 1930. gadu beigas
• 
  Vilcienu saraksts līnijā Rīga - Ērgļi 1940. gada vasarā
• 
  Vilcienu saraksts līnijā Rīga - Ērgļi 1979. gadā
• 
  Ērgļu stacijas logs 2012. gadā, kur var redzēt 2008. gada vilcienu sarakstu no Rīgas pasažieru stacijas

Ārējās saites

• Rīgas-Ērgļu dzelzceļa līnijas automotrise nepilnu mēnesi pirms avārijas
• Velobrauciens pa bijušo Ērgļu dzelzceļu
• Videosižets par Ērgļu dzelzceļu
• Dzelzs ceļš
• Dzelzceļa līnija Rīga — Ērgļi (fotogalerija)^{[novecojusi saite]}
• Uzbērums Rīga—Ērgļi gaida stratēģisko ideju^{[novecojusi saite]}
• Dīzeļvilciens Ķeipenes tuvumā (video)
• Dzelzceļa līnija Rīga — Ērgļi
• Zudušie Suntaži. Dzelzceļa līnijas Rīga—Suntaži—Ērgļi vēsture Archived 2020. gada 19. septembrī, Wayback Machine vietnē.