Aija Kukule

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aija Kukule
Galvenā informācija
Dzimusi 1956. gada 1. oktobrī (64 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Žanri popmūzika
Nodarbošanās dziedātāja, mūzikas pedagoģe
Instrumenti balss
Darbības gadi 1975—pašlaik
Izdevēji Melodija
Darbība ar Modo
Raimonds Pauls
Latvijas TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestris

Aija Kukule (dzimusi 1956. gada 1. oktobrī Rēzeknē) ir latviešu dziedātāja un mūzikas pedagoģe.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1956—1975[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Kukule mācījusies Atašienes pamatskolā un Rēzeknes mūzikas vidusskolā. Jau skolas laikā viņa izmēģināja spēkus dziedāšanā, kopā ar Audriņu rokgrupu piedalīdamās festivālā "Liepājas dzintars". Piedaloties dažādos vokālajos konkursos, viņa ieguva tiesības uzstāties uz Sporta manēžas skatuves kādā pasākumā kopā ar profesionāliem solistiem, un tajā viņu pamanīja Raimonds Pauls un piedāvāja sadarboties.[1]

1975—1991[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deviņpadsmit gadu vecumā A. Kukule 1975. gadā kļuva par vienu no R. Paula ansambļa "Modo" vokālās grupas dalībniecēm. Viņas debija solo mākslinieces statusā notika pāris gadus vēlāk, kad "Modo" ierakstīja albumu "Naktsputni", kurā ir gan kopā ar Mirdzu Zīveri un Pārslu Gebhardi dziedātas dziesmas, gan arī A. Kukules solo dziesmas "Naktsputni", "Kā svece deg" un "Kā caur pelniem". Dziesma "Tai pilsētai" "Mikrofona aptaujā" tiek atzīta par 1978. gada populārāko dziesmu. "Modo" sastāvā A. Kukule palika līdz 1978. gadam. A. Kukule uzvarēja Vissavienības padomju dziesmu jauno izpildītāju konkursā 1976. gada rudenī, tam sekoja turneja pa Padomju Savienību.

1979. gadā viņa kļuva par Latvijas TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra solisti, turpmākajos gados kopā ar to ierakstīja daudz dziesmu. Tajā laikā viņa turpināja izglītoties, 1983. gadā beidza Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļu. 1981. gadā "Mikrofona" aptaujā par gada populārāko dziesmu tiek atzīta R. Paula un L. Brieža dziesma "Dāvāja Māriņa", kuru A. Kukule dzied kopā ar mazo Līgu Kreicbergu. 1983. gadā viņa saņem LPSR Komjaunatnes prēmiju, 1985. gadā — Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu.

20. gs. 80. gados tika veikti ieraksti un iestudētas koncertprogrammas, tai skaitā kopā ar Viktoru Lapčenoku un bērnu vokālo ansambli "Dzeguzīte". 1988. gadā, kad agrāk aizliegtā komponista Eduarda Rozenštrauha dziesmas atļauts atskaņot, A. Kukule izpildīja viņa "Ai, māte Latgale". Kopumā dziedātāja iedziedājusi ap 200 latviešu komponistu skaņdarbu, kuri glabājas Latvijas Radio fonotēkā.[2]

Populārākās dziesmas "Mikrofona" aptaujā: "Kā caur pelniem" (1978, 4. vieta), "Tu un cits" (1979, 7. vieta), "Krēslas stundā" (1980, 6. vieta), "Dāvāja Māriņa" (1981, 1. vieta), "Ilgošanās" (1982, 11. vieta), "Laiks tālāk iet" (1985, 12. vieta), "Atvadas" (kopā ar V. Lapčenoku, 1987, 15. vieta), "Ai, māte Latgalē" (1988, 10. vieta).

Pēc 1991. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

90. gadu sākumā Latvijas filharmonijas kolektīvi beidza pastāvēt, A. Kukules aktīvā koncertdarbība beidzās ar meitas Ances piedzimšanu 1991. gadā. 1993. gadā viņa vēl saņēma Lielo mūzikas balvu par koncertprogrammu "Skumjas acis jums šovakar", kas veidota kopā ar R. Paulu. 1995. gada mūzikla "Meža gulbji" ierakstā viņai uzticēta Pamātes loma. Šajā laikā viņa kļuva par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas kordiriģēšanas pedagoģi un strādāja tur līdz 2005. gadam. 1998. gadā viņa nodibināja vokālo studiju "Omnes", kurā strādāja par vokālo pedagoģi.[3]

No 1998. līdz 2003. gadam A. Kukule mācījās LU doktorantūrā. 2002. gadā viņa no studijas audzēkņiem nodibināja bērnu kori "Omnes", ar kuru piedalījās vairākos starptautiskos festivālos. Kora nozīmīgākais panākums ir uzvara starptautiskajā bērnu koru konkursā Coralis 2007 Barselonā 2007. gadā.[2]

2005. gadā izdota A. Kukules labāko dziesmu izlase, kurā apokopota 21 dziesma no viņas 70. un 80. gadu repertuāra.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Naktsputni [kopā ar "Modo"]. Melodija, 1978.
  • Dzied Aija Kukule [EP]. Melodija, 1980.
  • Идиллия Зимней Дороги/Не yспокаивай [pielikums žurnālam "Krugozor", krievu val.] 1985.
  • Raimonda Paula dziesmas. Melodija, 1985.
  • Meža gulbji. Mikrofona ieraksti, 1995.
  • Labākās dziesmas. Baltic Records Group, 2005.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.tvnet.lv/muzika/latvija/2210-raimonds_pauls_un_vina_zvaigznes_aija_kukule
  2. 2,0 2,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. augustā. Skatīts: 2013. gada 9. aprīlī.
  3. Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 553. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.