Aija Kukule

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aija Kukule
Galvenā informācija
Dzimusi 1956. gada 1. oktobrī (62 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rēzekne, Latvijas PSR, PSRS
Nodarbošanās dziedātāja, mūzikas pedagoģe
Darbības gadi 1975—pašlaik
Izdevēji Melodija
Darbojusies arī Modo

Aija Kukule (dzimusi 1956. gada 1. oktobrī Rēzeknē) ir latviešu dziedātāja.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1956—1975[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Kukule mācījusies Atašienes pamatskolā un Rēzeknes mūzikas vidusskolā. Jau skolas laikā viņa izmēģina spēkus dziedāšanā, kopā ar Audriņu rokgrupu pat piedalās festivālā "Liepājas dzintars". Piedaloties dažādos vokālajos konkursos, viņa iegūst tiesības uzstāties uz Sporta manēžas skatuves kādā pasākumā kopā ar profesionāliem solistiem, un tajā viņu pamana Raimonds Pauls un piedāvā sadarboties.[1]

1975—1991[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deviņpadsmit gadu vecumā A. Kukule 1975. gadā kļūst par vienu no R. Paula ansambļa "Modo" vokālās grupas dalībniecēm. Viņas debija solo mākslinieces statusā notiek pāris gadus vēlāk, kad "Modo" ieraksta albumu "Naktsputni", kurā ir gan kopā ar Mirdzu Zīveri un Pārslu Gebhardi dziedātas dziesmas, gan arī A. Kukules solo dziesmas "Naktsputni", "Kā svece deg" un "Kā caur pelniem". Dziesma "Tai pilsētai" "Mikrofona aptaujā" tiek atzīta par 1978. gada populārāko dziesmu. "Modo" sastāvā A. Kukule paliek līdz 1978. gadam. A. Kukule uzvar Vissavienības padomju dziesmu jauno izpildītāju konkursā 1976. gada rudenī, tam seko turneja pa Padomju Savienību.

1979. gadā viņa kļūst par Latvijas TV un radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra solisti, turpmākajos gados kopā ar to ieraksta daudz dziesmu. Tajā laikā viņa turpina izglītoties, 1983. gadā beidz Latvijas Valsts konservatorijas Kordiriģēšanas nodaļu. 1981. gadā "Mikrofona" aptaujā par gada populārāko dziesmu tiek atzīta R. Paula un L. Brieža dziesma "Dāvāja Māriņa", kuru A. Kukule dzied kopā ar mazo Līgu Kreicbergu. 1983. gadā viņa saņem LPSR Komjaunatnes prēmiju, 1985. gadā — Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu.

80. gados top gan ieraksti, gan koncertprogrammas, tai skaitā kopā ar Viktoru Lapčenoku un bērnu vokālo ansambli "Dzeguzīte". 1988. gadā, kad agrāk aizliegtā komponista Eduarda Rozenštrauha dziesmas atļauts atskaņot, A. Kukule dzied viņa "Ai, māte Latgale". Kopumā dziedātāja iedziedājusi ap 200 latviešu komponistu skaņdarbu, kuri glabājas Latvijas Radio fonotēkā.[2]

Pēc 1991. gada[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

90. gadu sākumā Latvijas filharmonijas kolektīvi beidz pastāvēt, A. Kukules aktīvā koncertdarbība beidzas ar meitas Ances piedzimšanu 1991. gadā. 1993. gadā viņa vēl saņem Lielo mūzikas balvu par koncertprogrammu "Skumjas acis jums šovakar", kas veidota kopā ar R. Paulu. 1995. gada mūzikla "Meža gulbji" ierakstā viņai uzticēta Pamātes loma. Šajā laikā viņa kļūst par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas kordiriģēšanas pedagoģi un strādā tur līdz 2005. gadam. 1998. gadā viņa nodibina vokālo studiju "Omnes", kurā strādā par vokālo pedagoģi.[3]

No 1998. līdz 2003. gadam A. Kukule mācās LU doktorantūrā. 2002. gadā viņa no studijas audzēkņiem nodibina bērnu kori "Omnes", ar kuru piedalās vairākos starptautiskos festivālos. Kora nozīmīgākais panākums ir uzvara starptautiskajā bērnu koru konkursā Coralis 2007 Barselonā 2007. gadā.[2]

2005. gadā izdota A. Kukules labāko dziesmu izlase, kurā apokopota 21 dziesma no viņas 70. un 80. gadu repertuāra.

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Naktsputni [kopā ar "Modo"]. Melodija, 1978.
  • Dzied Aija Kukule [EP]. Melodija, 1980.
  • Идиллия Зимней Дороги/Не yспокаивай [pielikums žurnālam "Krugozor", krievu val.] 1985.
  • Raimonda Paula dziesmas. Melodija, 1985.
  • Meža gulbji. Mikrofona ieraksti, 1995.
  • Labākās dziesmas. Baltic Records Group, 2005.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]