Raimonds Pauls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ojārs Raimonds Pauls
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Raimonds Pauls.jpg
Raimonds Pauls 2010. gadā
Latvijas Republikas kultūras ministrs
Amatā
1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris
Priekštecis Raimonds Pauls[a]
Pēctecis Jānis Dripe[b]

Dzimšanas dati 1936. gada 12. janvārī (83 gadi)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Dzīvesbiedrs(-e) Svetlana Paula
Profesija komponists, pianists, politiķis
Augstskola Latvijas Valsts konservatorija
Mūzikas karjera
Galvenā informācija
Žanri akadēmiskā mūzika, popmūzika, šlāgermūzika, džezs
Instrumenti klavieres, akordeons
Darbības gadi 1956—pašlaik
Izdevēji Mikrofona Ieraksti
Darbība ar Rīgas estrādes sekstets, Rīgas estrādes orķestris, Modo, Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris
Mājaslapa www.raimondspauls.lv

  1. Latvijas PSR kultūras ministrs
  2. Latvijas kultūras valsts ministrs

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. R. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem Latvijas komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grinbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, grupām "Credo" un "Remix". R. Pauls ir sarakstījis mūziku vairākiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir "Vella kalpi", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Dāvana vientuļai sievietei", "Teātris", "Ilgais ceļš kāpās" u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas Mikrofona dziesmu aptaujā. 1985. gadā piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Viņa māsa Edīte Paula-Vīgnere ir tekstilmāksliniece. Kopš 1992. gada ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1936. gadā kā Ojārs Raimonds Pauls Iļģuciema fabrikas stiklapūtēju meistara un viņa sievas mājsaimnieces ģimenē. Mācījās Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā, 1943. gadā iestājās Rīgas pilsētas Spilves pamatskolā. No 1946. gada Raimonds līdztekus mācījās arī Emīla Dārziņa mūzikas skolā, 1949. gadā viņš beidza 7. pamatskolu un turpmāk mācījās vienīgi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā.[2]

No 1953. līdz 1958. gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas Hermaņa Brauna klavieru klasē,[3] vēlāk pie profesora Jāņa Ivanova apguva kompozīciju (1962—1965).[1]

No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls bija Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents. 1968. gadā kļuva par Latvijas Komponistu savienības biedru.[1] No 1972. līdz 1978. gadam vadīja vokāli instrumentālo ansambli "Modo". Pēc tam līdz 1982. gadam bija diriģents Latvijas Radio un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestrī, no 1982. līdz 1988. gadam Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors.[1]

1986. gadā pēc Paula iniciatīvas tika izveidots Jauno dziedātāju konkurss "Jūrmala" un nodibināta Lielā Mūzikas balva. 1990. gadu vidū bija Latvijas Radio džeza orķestra "Big bends" mākslinieciskais vadītājs. Viens no 2002. gadā izveidotā jauno mūzikas izpildītāju konkursa "Jaunais Vilnis" idejas autoriem, organizētājiem un žūrijas vadītājiem (līdz 2010. gadam).[4]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Latvijas PSR laikā R. Pauls nebija PSKP biedrs, laikā no 1985. līdz 1989. gadam bija LPSR Augstākās Padomes deputāts. Pēdējos Latvijas PSR pastāvēšanas gados viņš kļuva par kultūras ministru Viļņa Edvīna Breša vadītajā Ministru padomē. 1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomēLatvijas Tautas frontes kandidāts. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas kļuva par kultūras ministru arī Ivara Godmaņa valdībā (1990—1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu tika slēgts Ādolfa Šapiro vadītais Jaunatnes teātris.

1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā "Latvijas Ceļš" un ieņēma kultūras ministra amatu Valda Birkava valdībā. Pēc pilnvaru beigām kļuva par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku kultūras jautājumos. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijas dibināšanā un kļuva par partijas pirmo priekšsēdētāju līdz 2000. gadam,[1] no tās ievēlēts 7. Saeimā. 1999. gadā R. Pauls kandidēja uz Latvijas Valsts prezidenta amatu, bet pēc pirmās kārtas balsojuma atteicās kandidēt otrajā kārtā (par Valsts prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga).

2002. gadā R. Pauls mainīja politisko piederību un 8. Saeimā tika ievēlēts no Tautas partijas. 8. Saeimas darbības laikā debatēs no Saeimas tribīnes piedalījās tikai vienu reizi. Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.[5] 10. Saeimas vēlēšanās R. Pauls vairs nekandidēja un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.[6]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albumi (nozīmīgākie)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Tev, mana labā" (1969)
  • "Tik dzintars vien" (1970)
  • "Teic, kur zeme tā" (1971)
  • "Kurzeme" (1972)
  • "Jūras balss" (1974)
  • "Nekal mani gredzenā" (1975)
  • "Melodija, improvizācija, ritms" (1975)
  • "Laternu stundā" (1976)
  • "Priekšnojauta" (1977)
  • "Naktsputni" (1978)
  • "Māsa Kerija" (1979)
  • "Trīs runči" (1979/1994)
  • "Šerloks Holmss" (1980)
  • "Mans ceļš" (1980)
  • "Sapņu pīpe" (1982)
  • "У нас в гостях Маэстро" (1982)
  • "Es bij' puika" (1983)
  • "In the mood of Raimonds Pauls" (1984)
  • "Диалог" (1984)
  • "Music from the feature film «The double-trap»" (1985)
  • "Estrādes dziesmas" ("Iekod pirkstā", 1985)
  • "Melnais kliedziens" (1986)
  • "Pie vecās ziņģes" (1987)
  • "Mazais ganiņš" (1988)
  • "Depresija" (mūzika kinofilmai) (1991)
  • "Meža gulbji" (1995)
  • "Čaka ielas dziesmas" (1999)
  • "Liec galvu krusta priekšā" (2000)
  • "Nekur nav tik labi kā mājās" (2001)
  • "Šūpoles" (2002)
  • "Lecam pa vecam, lecam pa jaunam" (2003)
  • "Vīna dvēsele" (2004)
  • "Zili brīnumi" (2005)
  • "Mana privātā dzīve" (2005)
  • "Pasaule ir skaista" (2006)
  • "Caur rozā brillēm" (2010)
  • "Lidojums ar gaisa balonu" (2013)
  • "Latvijas čigānu motīvi" (2014)
  • "Ziemassvētku albums" (2014)
  • "Melns ar baltu" (2014)

EP (mazās skaņuplates)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • No cikla "Iespaidi" (1966, instrumentāls)
  • "Zilie lini" (1970, M. Vilcāne, O. Grinbergs, N. Bumbiere)
  • "Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem" (1971, Z. Romanovskis, M. Vilcāne, O. Grinbergs)
  • "Ai dundur-dundur-dun-dun-dun" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Manai dzimtenei" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Dāvana vientuļai sievietei" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Tā es tevi mīlēšu" (1975, N. Bumbiere, V. Lapčenoks, O. Grinbergs)
  • "Joku dziesmas" (1975, N. Bumbiere & V. Lapčenoks)
  • "Dresleriāna" (1977, "Modo")
  • "Īsa pamācība mīlēšanā" (N. Bumbiere un V. Lapčenoks, 1978)
  • "Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks" ("Vecais mežsargs", 1978)
  • "Dziesmas bērniem" (1981, E. Dārziņa mūz. vsk. zēnu koris)
  • "Baltās dziesmas" (1983, "Dzeguzīte")

Mūzika kinofilmām, televīzijas filmām un uzvedumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūzikli, baleti, mūzika teātra un radio izrādēm, koncertuzvedumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pēteris Pētersons "Man trīsdesmit gadu" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1962.04.26.);
  • V. Andrijevičs, S. Prokofjeva "Saslauku vecis" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Arnolds Burovs (krievu trupā 1962.05.20.; latviešu trupā 1964.11.22.);
  • Bruno Saulītis "Četri muzikanti" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Arnolds Burovs (latviešu trupā 1963.03.29.; krievu trupā 1963.05.05.);
  • Gunārs Priede "Miks un Dzilna" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1963.05.09.);
  • Baleta viencēliens "Kubas melodijas" Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. Valentīns Bļinovs (1963.09.23.);
  • Kārlis Vitlingers "Cilvēks no zvaigznes" Rīgas Krievu teātrī, rež. I. Sekirins (1963.10.26.);
  • Vilis Lācis "Juris Indrups" ("Senču aicinājums") Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše (1964.02.27.);
  • Ilze Indrāne "Lazdu laipa" Jaunatnes teātrī, rež. Osvalds Krēsliņš (1964.03.13.);
  • Leonīds Maļugins "Mazuļi" Jaunatnes teātrī (1964.05.01.);
  • Tatjana Gabe "Alvas gredzeni" Jaunatnes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1964.05.15.);
  • Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1965.01.22.);
  • Aleksejs Tolstojs "Buratino piedzīvojumi" Jaunatnes teātrī, rež. Nikolajs Šeiko (1965.12.30.);
  • Edvards Radzinskis "Filma top..." Dailes teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1966.03.11.);
  • Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja" Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis (1966.11.10.);
  • Tīna Hercberga, Pāvils Šenhofs, Gunārs Priede "Interlellis – 67" Latvijas Leļļu teātrī (1967.04.08.);
  • Zbigņevs Popravskis "Runčuks Punčuks" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (latviešu trupā 1968.09.20.; krievu trupā 1968.11.03.);
  • Rūdolfs Blaumanis "Velniņi" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1969.11.23.);
  • Jans Viļkovskis, Jans Osņica "Ginjols Parīzē" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1971.09.26.);
  • Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1973.06.04.);
  • Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1973.06.09.);
  • Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle" Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Viļkins (1974.11.28.);
  • Henriks Ibsens "Brands" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1975.09.25.);
  • Pauls Putniņš "Šausmas, Janka sācis jau domāt…" Dailes teātrī, rež. Tīna Hercberga (1976.01.13.);
  • Vladilens Lando "Jums, vecāki!" Latvijas Leļļu teātrī, rež. insc. Pāvils Šenhofs (1976.02.19.);
  • Anna Brigadere "Pāri, kas dabonas" ("Lielais loms") Rīgas Operetes teātrī, rež. Marga Tetere (1977.09.02., atjaunojums 1987.06.16.);
  • Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Sanktpēterburgas Lielajā leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1977);
  • Lidija Suharevska, Jeļena Jakuškina "Cerību balle" Latvijas Radioteātrī, rež. Ints Burāns (1978);
  • Jevgeņija Žukovska, Miriama Astrahaņa "Pifa piedzīvojumi" Latvijas Radioteātrī, rež. Tīna Hercberga (1978);
  • Teodors Dreizers "Māsa Kerija" Rīgas Operetes teātrī, rež. Kārlis Pamše (latviešu trupā 1979.02.21.; krievu trupā 1979.05.25.);
  • Baleta miniatūra "Vitrāžas" Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. Aleksandrs Lembergs (1979.10.29.);
  • Baleta miniatūra "Ritmi, ritmi, ritmi" Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. Aleksandrs Lembergs (1979.10.29.);
  • Arturs Konans Doils, Viljams Džilets "Šerloks Holmss" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1979.11.03.);
  • Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Gdaņskas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1979);
  • Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. Aina Matīsa (1980.06.20.);
  • Ādolfs Alunāns "Džons Neilands" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1982.02.27.);
  • Gunārs Pelēkais "Nāc pie puikām!" (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Rīgas Operetes teātrī, rež. Oļģerts Dunkers (latviešu trupā 1982.06.09.; krievu trupā 1983.05.15.);
  • Ādolfs Alunāns "Mucenieks un muceniece" Latvijas Radioteātrī, rež. Māra Ķimele (1983);
  • Marti Larni "Ceturtais skriemelis" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (krievu trupā 1985.02.23.; latviešu trupā 1985.06.21.);
  • Leons Briedis "Ir jāņem viena balta zoss" Latvijas Radioteātrī, rež. Viktors Zvaigzne (1986);
  • Ērihs Kestners "Emīls un Berlīnes zēni" Latvijas Radioteātrī, rež. Vera Singajevska (1986);
  • Jānis Jurkāns "Vella būšana" Rīgas Operetes teātrī, rež. Romāns Grabovskis (1987.02.18.);
  • Pēteris Pētersons "Tikai muzikants" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1987.05.23.);
  • Latviešu tautasdziesmu koncertuzvedums "Ķekatas" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1991.11.15.);
  • Rutku Tēvs "Vella kalpi" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš, Juris Kalniņš (1991.11.17.);
  • Laimonis Purs "Kaķīša dzirnavas" (pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1993.10.23.);
  • Vizma Belševica "Visi koki Dieva doti" (Ausmas Kantānes monoizrāde) Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1994.05.08.);
  • Raimonds Pauls, Māra Zālīte "Meža gulbji" (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas) Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1995.11.15.);
  • Dzidra Rinkule-Zemzare "Kā ruksītis ciemos gāja" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1996);
  • Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1997.09.20.);
  • Teodors Dreizers "Māsa Kerija" Rīgas Krievu teātrī, rež. Genadijs Trostjaņckis (2000.03.04.);
  • Raimonds Pauls, Guntars Račs "Leģenda par Zaļo Jumpravu" Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš (2000.06.10.);
  • Aleksandrs Dimā (tēvs) "Grāfs Monte Kristo" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (2000.09.24.);
  • Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2001.09.02.);
  • Emils Zolā "Dāmu paradīze" Liepājas teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2001.12.15.);
  • Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija "Kabīrijas naktis" Rīgas Krievu teātrī, rež. Alla Sigalova (2002.10.26.);
  • Antons Čehovs "Kaija" Rīgas Krievu teātrī, rež. Pēters Šteins (2003.10.10.);
  • Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija "Kabīrijas naktis" A. Puškina Maskavas drāmas teātrī, rež. Alla Sigalova (2004.03.19.);
  • Jānis Jurkāns, Dž. Dž. Džilindžers "Melanholiskais valsis" Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.02.18.);
  • Raimonds Pauls, Māra Zālīte "Meža gulbji" Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš, Rēzija Kalniņa (2005.09.16.);
  • Albērs Kamī "Kaligula" Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.10.14.);
  • Austra Skujiņa "Vieglprātīgā sirds" Daugavpils teātrī, rež. Harijs Petrockis (2005.10.28.);
  • Guntars Račs "Muļķīši un televizors" Latvijas Radioteātrī, rež. Daila Martinsone (2005);
  • Ādolfs Alunāns, Jānis Peters "Draudzes bazārs" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2006.09.14.);
  • Raimonds Pauls, Jānis Peters "Cits Šerloks Holmss" (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Dailes teātrī, rež. Andris Bērziņš (2006.12.04.);
  • Kārlis Anitens "Dāvana mūsdienu sievietei" Muzikālā teātra 7 brīvdabas izrāde, rež. Voldemārs Šoriņš (2007.07.13.);
  • Brāļi Kaudzītes "Mērnieku laiki" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Viesturs Kairišs (2007.09.13.);
  • Vjačeslavs Verbins "Odesa, burvīgā pilsēta..." (pēc Īzaka Bābela stāstu motīviem) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Vladimirs Zolotars (2007.09.29.);
  • Astrida Lindgrēna, Stefans Jētestams "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Kārlis Auškāps, Laila Kirmuška (2008.03.29.);
  • Raimonds Pauls, Jānis Peters "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Gaļina Poliščuka (2008.05.22.);
  • Raimonds Pauls, Jānis Peters "Nāc pie puikām!" (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2008.11.28.);
  • "Ja tevis nebūtu. Kabīrija Raimonda Paula melodijās" (pēc Federiko Fellīni filmas motīviem) Teātra Observatorijā, rež. Gaļina Poliščuka (2009.04.30.);
  • "Sapnis par Brodveju" (Ditas Lūriņas muzikālā programma; 1. daļa – "Kabīrijas naktis") Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2009.05.26.);
  • "Gan jau atvērsies sirds…:)" (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.);
  • Raimonds Pauls, Inga Ābele, Liāna Langa "Leo. Pēdējā bohēma" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs, Ināra Slucka (2010.09.23.);
  • Jevgēņijs Jevtušenko, Marina Smislova "Atgriešanās mīlestībā" Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom", rež. Gaļina Poliščuka (2011.09.09.);
  • Alberts Kronenbergs "Mazais ganiņš" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2011.09.23.);
  • Raimonds Pauls, Evita Mamaja, Leons Briedis "Marlēna" Dailes teātrī, rež. Inese Mičule (2011.11.26.);
  • Mērija Meipsa-Dodža "Sudraba slidas" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2011.12.08.);
  • Emils Zolā "Dāmu paradīze" Daugavpils teātrī, rež. Oļegs Šapošņikovs (2012.03.31.);
  • Ādolfs Alunāns "Džons Neilands" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2012.06.10.);
  • Jānis Sudrabkalns, Biruta Skujeniece, Jānis Peters "Trubadūrs uz ēzeļa" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2013.04.24.);
  • Sergejs Plotovs "Viss par Pelnrušķīti" Maskavas "Mūzikla teātrī", rež. Oļegs Gluškovs (2014.10.22.);
  • Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" Daugavpils teātrī, rež. Oļegs Šapošņikovs (2014.10.23.);
  • Aleksejs Ščerbaks "Spoks no Kentervilas" (pēc Oskara Vailda stāsta) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Igors Koņajevs (2016.01.30.);
  • Igors Koņajevs, Jeļena Sigova "Šerloks Holmss" (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom", rež. Igors Koņajevs (2016.05.20.);
  • "Meitene kafejnīcā" (muzikālas fantāzijas ar Austras Skujiņas dzeju) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Jakovs Rafalsons (2017.05.29.);
  • Zeiboltu Jēkabs "Ūdens burbuļi" Latvijas Radioteātrī, rež. Edmunds Freibergs (2017);
  • Vizma Belševica, Kārlis Anitens "Sadegusi balss" Latvijas Radioteātrī, rež. Irēna Cērmane (2018.03.30.);
  • Pēteris Pētersons "Man 30 gadu" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Ināra Slucka (2018.05.24.)

Dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 699. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. «Raimonds Pauls». Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Skatīts: 2016. gada 12. janvārī.
  3. «Raimonds Pauls». Dziesmotā Latgale. Latgales Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 12. janvārī.
  4. «Raimonds Pauls aiziet no "Jaunā viļņa"». NRA.lv. 2010-03-30.
  5. «Pauls nav pārreģistrējies TP; noguris no politiskajām intrigām». Diena. 2010-02-26.
  6. «10.Saeimas vēlēšanās vairs nestartēs tikai 13 no pašreizējiem parlamentāriešiem». NRA. 03.10.2010.[novecojusi saite]
  7. «Lāčplēša dienā valsts augstākos apbalvojumus saņems arī divi liepājnieki». liepajniekiem.lv. Skatīts: 2016. gada 21. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Raimonds Pauls
kā LPSR kultūras ministrs
Latvijas Republikas kultūras ministrs
1990. gada 16. maijs1993. gada 20. septembris
Pēctecis:
Jānis Dripe
kā Latvijas kultūras valsts ministrs