Raimonds Pauls

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Raimonds Pauls
Flickr - Saeima - 9.Saeimas deputāts Raimonds Pauls.jpg
Latvijas Republikas kultūras ministrs
Amatā
1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris
Priekštecis Raimonds Pauls[a]
Pēctecis Jānis Dripe[b]

Dzimšanas dati 1936. gada 12. janvārī (81 gads)
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Tautība latvietis
Politiskā partija
Profesija komponists, pianists, politiķis
Augstskola Latvijas Valsts konservatorija
Mūzikas karjera
Galvenā informācija
Žanri akadēmiskā mūzika, popmūzika, šlāgermūzika, džezs
Instrumenti klavieres, akordeons
Darbības gadi 1956—pašlaik
Izdevēji Mikrofona Ieraksti
Darbojies arī Rīgas estrādes sekstets, Rīgas estrādes orķestris, Modo, Latvijas televīzijas un radio estrādes orķestris
Mājaslapa www.raimondspauls.lv
  1. Latvijas PSR kultūras ministrs
  2. Latvijas kultūras valsts ministrs

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. R. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem Latvijas komponistiem, viņš ir rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, grupām "Credo" un "Remix". R. Pauls ir sarakstījis mūziku vairākiem mūzikliem, 3 baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, no kurām slavenākās ir "Vella kalpi", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Dāvana vientuļai sievietei", "Teātris", "Ilgais ceļš kāpās" u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes ir uzvarējušas Mikrofona dziesmu aptaujā. 1985. gadā piešķirts PSRS Tautas skatuves mākslinieka nosaukums. Viņa māsa Edīte Paula-Vīgnere ir tekstilmāksliniece. Kopš 1992. gada ir Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis strādnieku ģimenē. Mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā.[2] 1958. gadā pabeidzis Latvijas Valsts konservatorijas Hermaņa Brauna klavieru klasi,[3] pie profesora Jāņa Ivanova konservatorijā apguvis kompozīciju (1962—1965).[1]

No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls bija Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents. No 1972. līdz 1978. gadam vadījis vokāli instrumentālo ansambli "Modo". Pēc tam līdz 1982. gadam bijis diriģents Latvijas Radio un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestrī. No 1982. līdz 1988. gadam R. Pauls bija Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors.[1]

1986. gadā tika izveidots jauno dziedātāju festivāls "Jūrmala", kura iniciators bija R. Pauls. Pēc komponista iniciatīvas tika nodibināta arī Lielā mūzikas balva. 20. gadsimta 90. gadu vidū bija Latvijas Radio džeza orķestra "Big bends" mākslinieciskais vadītājs. Viens no 2002. gadā izveidotā jauno mūzikas izpildītāju konkursa "Jaunais Vilnis" idejas autoriem, organizētājiem un žūrijas vadītājiem (līdz 2010. gadam).[4]

Kopš 1968. gada ir Latvijas Komponistu savienības biedrs.[1]

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai gan Latvijas PSR laikā R. Pauls nebija PSKP biedrs, laikā no 1985. līdz 1989. gadam bija LPSR Augstākās padomes deputāts. Pēdējos Latvijas PSR pastāvēšanas gados viņš kļuva par kultūras ministru Viļņa Edvīna Breša vadītajā Ministru padomē. 1989. gadā ievēlēts PSRS Tautas deputātu padomēLatvijas Tautas frontes kandidāts. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas kļuva par kultūras ministru arī Ivara Godmaņa valdībā (1990—1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu tika slēgts Ādolfa Šapiro vadītais Jaunatnes teātris.

1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā "Latvijas Ceļš" un ieņēma kultūras ministra amatu Valda Birkava valdībā. Pēc pilnvaru beigām kļuva par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku kultūras jautājumos. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijas dibināšanā un kļuva par partijas priekšsēdētāju (priekšsēdētājs līdz 2000. gadam),[1] no tās ievēlēts 7. Saeimā. 1999. gadā R. Pauls nesekmīgi kandidēja uz Latvijas prezidenta amatu (par prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga).

2002. gadā R. Pauls mainīja politisko piederību un 8. Saeimā tika ievēlēts no Tautas partijas. 8. Saeimas darbības laikā debatēs no Saeimas tribīnes piedalījās tikai vienu reizi. Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā.[5] 10. Saeimas vēlēšanās R. Pauls vairs nekandidēja un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.[6]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Albumi (nozīmīgākie)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Tev, mana labā" (1969)
  • "Tik dzintars vien" (1970)
  • "Teic, kur zeme tā" (1971)
  • "Kurzeme" (1972)
  • "Jūras balss" (1973)
  • "Nekal mani gredzenā" (1974)
  • "Melodija, improvizācija, ritms" (1975)
  • "Laternu stundā" (1976)
  • "Priekšnojauta" (1977)
  • "Naktsputni" (1978)
  • "Māsa Kerija" (1979)
  • "Trīs runči" (1979/1994)
  • "Šerloks Holmss" (1980)
  • "Mans ceļš" (1980)
  • "Sapņu pīpe" (1982)
  • "У нас в гостях Маэстро" (1982)
  • "Es bij' puika" (1983)
  • "In the mood of Raimonds Pauls" (1984)
  • "Диалог" (1984)
  • "Music from the feature film «The double-trap»" (1985)
  • "Estrādes dziesmas" ("Iekod pirkstā", 1985)
  • "Melnais kliedziens" (1986)
  • "Pie vecās ziņģes" (1987)
  • "Mazais ganiņš" (1988)
  • "Depresija" (mūzika kinofilmai) (1991)
  • "Meža gulbji" (1995)
  • "Čaka ielas dziesmas" (1999)
  • "Liec galvu krusta priekšā" (2000)
  • "Nekur nav tik labi kā mājās" (2001)
  • "Šūpoles" (2002)
  • "Lecam pa vecam, lecam pa jaunam" (2003)
  • "Vīna dvēsele" (2004)
  • "Zili brīnumi" (2005)
  • "Mana privātā dzīve" (2005)
  • "Pasaule ir skaista" (2006)
  • "Caur rozā brillēm" (2010)
  • "Lidojums ar gaisa balonu" (2013)
  • "Latvijas čigānu motīvi" (2014)
  • "Ziemassvētku albums" (2014)
  • "Melns ar baltu" (2014)

EP (mazās skaņuplates)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • No cikla "Iespaidi" (1966, instrumentāls)
  • "Zilie lini" (1970, M. Vilcāne, O. Grīnbergs, N. Bumbiere)
  • "Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem" (1971, Z. Romanovskis, M. Vilcāne, O. Grīnbergs)
  • "Ai dundur-dundur-dun-dun-dun" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Manai dzimtenei" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Ai dundur dundur dun dun dun" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Dāvana vientuļai sievietei" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
  • "Tā es tevi mīlēšu" (1975, N. Bumbiere, V. Lapčenoks, O. Grīnbergs)
  • "Joku dziesmas" (1975, N. Bumbiere & V. Lapčenoks)
  • "Dresleriāna" (1977, "Modo")
  • "Īsa pamācība mīlēšanā" (N. Bumbiere un V. Lapčenoks, 1978)
  • "Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks" ("Vecais mežsargs", 1978)
  • "Dziesmas bērniem" (1981, E. Dārziņa mūz. vsk. zēnu koris)
  • "Baltās dziesmas" (1983, "Dzeguzīte")

Mūzika kinofilmām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Literārais pirmavots un tā autors Scenārija autors Nosaukums Kategorija Papildu informācija
1963 Gunārs Priede "Nekur vairs nav jāiet" Spēlfilma
1964 Zigmunda Skujiņa romāns "Kolumba mazdēli" Zigmunds Skujiņš, Emīls Braginskis, Osvalds Kublanovs "Līdz rudenim vēl tālu" Spēlfilma
1967; 1968 Hercs Franks "235 000 000" Dokumentālā filma 2 sērijas
1969 Laimoņa Vāczemnieka romāns "Līvsalas zēni" Laimonis Vāczemnieks, Ēriks Lācis, Jānis Streičs "Līvsalas zēni" Spēlfilma
1970 Rutku Tēva romāns "Trīs vella kalpi" Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis "Vella kalpi" Spēlfilma Jāņa Anerauda dziesmu vārdi
1970 Jānis Lūsis "Klāvs — Mārtiņa dēls" Spēlfilma Jāņa Petera dziesmu vārdi
1970 Arnolds Burovs "Vecītis" Animācijas filma
1971 Zigmunda Skujiņa stāsts "Karjera" Zigmunds Skujiņš "Tauriņdeja" Spēlfilma Jāņa Petera, Ziedoņa Purva dziesmu vārdi
1972 Rutku Tēva romāns "Trīs vella kalpi" Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis "Vella kalpi Vella dzirnavās" Spēlfilma Jāņa Anerauda dziesmu vārdi
1972 Jāzeps Osmanis, Aloizs Brenčs "Lielais dzintars" Spēlfilma 2 sērijas
1973 Laimonis Vāczemnieks, Viktors Lorencs "Dāvana vientuļai sievietei" Spēlfilma Jāņa Petera, Laimoņa Vāczemnieka dziesmu vārdi
1975 Jānis Anerauds, Aleksandrs Leimanis "Melnā vēža spīlēs" Spēlfilma Jāņa Anerauda dziesmu vārdi
1975 Viktors Lorencs "Četri pavasari" TV filma
1975 Aleksandra Gorohova scenārijs "Katra rūpes" Aleksandrs Gorohovs "Mans draugs — nenopietns cilvēks" Spēlfilma
1975 Pēc angļu leģendām Kirils Rapoports, Sergejs Tarasovs "Robina Huda bultas" Spēlfilma
1976 Čārlza Persija Snova romāns "Nāve zem buras" Viktors Lorencs "Nāve zem buras" Spēlfilma
1977 Ēriks Lācis, Vladimirs Kaijaks "Zem apgāztā mēness" Spēlfilma
1977 Henrihs Rjabkins "Kļūstiet mana sievasmāte!" Spēlfilma
1977 Andris Kolbergs "Dāvanas pa telefonu" Spēlfilma
1977 Laima Žurgina, Jānis Peters "Raimonds Pauls" Dokumentālā filma
1978 Izaks Fridbergs, Grigorijs Kanovičs "Aiz stikla durvīm" Spēlfilma
1978 Viljama Somerseta Moema romāns "Teātris" Jānis Streičs "Teātris" Spēlfilma 2 sērijas
1979 Mihaila Dimova garstāsts "Atklātā pasaule" Mihails Dimovs, Aleksandrs Leimanis "Atklātā pasaule" Spēlfilma
1979 Pēra Valē un Maijas Šēvales romāns "Policija, policija, kartupeļu biezputra!" Alvis Lapiņš "Nepabeigtās vakariņas" Spēlfilma 2 sērijas
1979 Teodora Dreizera romāns "Māsa Kerija" Ligita Viduleja "Skumjš stāsts par Keriju" TV filma Mūzika no mūzikla "Māsa Kerija"
1979 Jāņa Jaunsudrabiņa luga "Jo pliks, jo traks" Jānis Jaunsudrabiņš "Jo pliks, jo traks" TV filma
1980 Harija Gulbja luga "Cīrulīši" Oļģerts Dunkers "Cīrulīši" Spēlfilma
1980 Juliāns Semjonovs "Spāņu variants" Spēlfilma 2 sērijas
1980 "Ielu mūzika" TV filma Par Austru Skujiņu
1980 Ligita Viduleja "Disko ēna" TV filma Mūzika no mūzikla "Šerloks Holmss"
1981 Māras Svīres stāsts "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" Māra Svīre "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" Spēlfilma
1981 Oļega Rudņeva romāns "Ilgais ceļš kāpās" Oļegs Rudņevs, Dmitrijs Vasiliu "Ilgais ceļš kāpās" Spēlfilma 7 sērijas
1981 Vladimirs Zima "Divas dienas decembra sākumā" Spēlfilma
1982 Dagnija Zigmonte "Lietus blūzs" Spēlfilma
1982 Rūdolfa Blaumaņa stāsts "Brīnuma zālīte" Imants Krenbergs, Arnolds Liniņš "Īsa pamācība mīlēšanā" Spēlfilma Rūdolfa Blaumaņa, Eduarda Veidenbauma, Valda Grēviņa, Jāņa Petera dziesmu vārdi
1982 Arnolds Plaudis, Juris Podnieks, Jānis Peters "Strēlnieku zvaigznājs" Dokumentālā filma Mūzikas apdare
1983 O. Henrija stāsti Arnolds Burovs "Sapnis. Cikls "Čapliniāna"" Animācijas filma
1984 O. Henrija stāsti Arnolds Burovs "Pēdējā lapa. Cikls "Čapliniāna"" Animācijas filma
1984 Grigorijs Baklanovs "Меньший среди братьев" Spēlfilma 2 sērijas
1985 Vladimirs Kuzņecovs "Dubultslazds" Spēlfilma 2 sērijas
1985 Tālivaldis Margēvičs "Maestro bez frakas" Dokumentālā filma
1986 O. Henrija stāsti Arnolds Burovs "Princese un puma. Cikls "Čapliniāna"" Animācijas filma
1986 M. Plastovs "Pegaza dvēsele" Animācijas filma
1989 Dinara Seidova "Kompozīcija par tēmu...Rudais" Animācijas filma
1990 Dinara Seidova "Kompozīcija par tēmu...Knēvelis" Animācijas filma
1991 Andra Kolberga romāns "Nekas nav noticis" Andris Kolbergs "Depresija" Spēlfilma 2 sērijas
1991 Dinara Seidova "Kompozīcija par tēmu...Princese Mimo" Animācijas filma
1992 Andreja Kostina stāsts "Garāmejot" Lauris Gundars "Duplets" Spēlfilma
1995 Kārlis Streips "Rīga — Baltijas pērle" Dokumentālā filma Filma par Rīgu
1995 Imants Brils "Apburtais loks" Dokumentālā filma Filma par prostitūcijas problēmām Latvijā
1997 Jāņa Klīdzēja romāns "Sniegi" Jānis Streičs "Likteņdzirnas" Spēlfilma
2009 Krista Burāne, Ivars Zviedris "Bēgums" Dokumentālā filma Filma par latviešiem Īrijā
2012 Una Celma, Andris Bērziņš, Harijs Spanovskis, Matīss Kaža "Raganu mēnesis" Dokumentālā filma
2014 Aleksejs Safonovs "Tantiņas" Spēlfilma
2015 Māris Martinsons, Nils Sakss "Romeo n' Džuljeta" Spēlfilma Tituldziesmas

Mūzikli, baleti, radio iestudējumi un mūzika teātra izrādēm[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Autors Nosaukums Pirmizrādes vieta, datums Citi iestudējumi Papildu informācija
1962 Pēteris Pētersons "Man trīsdesmit gadu" Latvijas Nacionālajā teātrī 1962. gada 26. aprīlī Atjaunojums 1974. gada 11. februārī
1962 V. Andrijēvičs, S. Prokofjeva "Saslauku vecis" Latvijas Leļļu teātrī 1962. gada 20. maijā
1963 Bruno Saulītis "Četri muzikanti" Latvijas Leļļu teātrī 1963. gada 31. martā
1963 Gunārs Priede "Miks un Dzilna" Latvijas Nacionālajā teātrī 1963. gada 9. maijā
1963 Kārlis Vitlingers "Cilvēks no zvaigznes" Rīgas Krievu drāmas teātrī 1963. gada 27. jūlijā
1963 Valentīns Bļinovs

(librets un horeogrāfija)

"Kubas melodijas" Latvijas Nacionālajā operā 1963. gada 23. septembrī Baleta viencēliens
1964 Vilis Lācis "Juris Indrups" ("Senču aicinājums") Latvijas Nacionālajā teātrī 1964. gada 27. februārī
1964 Ilze Indrāne "Lazdu laipa" Jaunatnes teātrī 1964. gada 13. martā
1964 Leonīds Maļugins "Mazuļi" Jaunatnes teātrī 1964. gada 1. maijā
1964 Tatjana Gabe "Alvas gredzeni" Jaunatnes teātrī 1964. gada 15. maijā
1965 Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom" Latvijas Nacionālajā teātrī 1965. gada 22. janvārī
1965 Aleksejs Tolstojs "Buratino piedzīvojumi" Jaunatnes teātrī 1965. gada 30. decembrī
1966 Edvards Radzinskis "Filma top..." Dailes teātrī 1966. gada 11. martā
1966 Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja" Latvijas Nacionālajā teātrī 1966. gada 10. novembrī
1967 Tīna Hercberga, Pāvils Šenhofs

(skatuviskās kompozīcijas autori)

"Interlellis — 67" Latvijas Leļļu teātrī
1968 Zbigņevs Popravskis "Runčuks — Punčuks" Latvijas Leļļu teātrī Atjaunojums 1998. gada 12. septembrī
1969 Rūdolfs Blaumanis "Velniņi" Latvijas Leļļu teātrī
1971 Jans Osica, Jans Viļkovskis "Ginjols Parīzē" Latvijas Leļļu teātrī 1971. gada 16. septembrī
1973 Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" Dailes teātrī 1973. gada 4. jūnijā Dailes teātrī 2001. gada 2. septembrī

Daugavpils teātrī 2014. gada 23. oktobrī

Dziesmuspēle
1973 Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte" Latvijas Nacionālajā teātrī 1973. gada 9. jūnijā Izmantoti tolaik vispopulārāko R. Paula dziesmu ieraksti
1973 Kārlis Skalbe "Kaķīša dzirnaviņas" Latvijas Leļļu teātrī 1973. gada 14. oktobrī Atjaunojums 2000. gadā
1974 Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle" Dailes teātrī 1974. gada 28. novembrī
1975 Henriks Ibsens "Brands" Dailes teātrī 1975. gada 25. septembrī
1975 Vladilens Lando "Jums, vecāki" Latvijas Leļļu teātrī 1975. gada novembrī
1976 Pauls Putniņš "Šausmas, Janka sācis jau domāt" Dailes teātrī 1976. gada 13. janvārī
1977 Anna Brigadere "Pāri, kas dabonas" ("Lielais loms") Rīgas Operetes teātrī 1977. gada 2. septembrī Atjaunojums 1987. gada 16. jūnijā Dziesmuspēle

Margas Teteres librets pēc lugas motīviem

1978 Lidija Suharevska, Jeļena Jakuškina "Cerību balle" Raidluga Luga par Edīti Piafu

Muzikālas improvizācijas

1978 Hosē Kabrero Arnals "Pifa piedzīvojumi" Raidluga
1979 Teodors Dreizers "Māsa Kerija" Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā 1979. gada 21. februārī,

krievu trupā 1979. gada 25. maijā

Rīgas Krievu drāmas teātrī 2000. gada 4. martā

Latvijas Nacionālajā teātrī 2008. gada 22. maijā

Mūzikls

Kārļa Pamšes librets pēc romāna motīviem

1979 Aleksandrs Lembergs

(librets un iestudējums)

"Vitrāžas" Latvijas Nacionālajā operā 1979. gada 29. oktobrī Baleta miniatūra
1979 Aleksandrs Lembergs

(librets un iestudējums)

"Ritmi, ritmi, ritmi" Latvijas Nacionālajā operā 1979. gada 29. oktobrī Baleta miniatūra
1979 Arturs Konans Doils "Šerloks Holmss" Dailes teātrī 1979. gada 3. novembrī Dailes teātrī 2006. gada 4. decembrī

Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom" 2016. gada 20. maijā

Mūzikls

2006. gadā iestudēts kā mūzikls "Cits Šerloks Holmss" ar dziesmām no 1979. gada iestudējuma un rakstītas arī jaunas dziesmas

1980 Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene" Dailes teātrī 1980. gada 20. jūnijā
1982 Ādolfs Alunāns "Džons Neilands" Dailes teātrī 1982. gada 27. februārī Atjaunojums 2012. gada 10. jūnijā
1982 Edmunds Ņizjurskis "Nāc pie puikām!" Rīgas Operetes teātrī latviešu trupā 1982. gada 9. jūnijā,

krievu trupā 1983. gada 15. maijā

Latvijas Leļļu teātrī 2008. gada 28. novembrī Mūzikls

Pēc stāsta "Mareka Vasarraibumiņa neticamās dēkas"

1983 Ādolfs Alunāns "Mucenieks un muceniece" Raidluga
1984 Marti Larni "Ceturtais skriemelis" Latvijas Leļļu teātrī
1986 Leons Briedis "Ir jāņem viena balta zoss" Radiouzvedums
1986 Ērihs Kestners "Emīls un Berlīnes zēni" Raidluga
1987 Jānis Jurkāns "Vella būšana" Rīgas Operetes teātrī 1987. gada 18. februārī Mūzikls
1987 Pēteris Pētersons "Tikai muzikants" Latvijas Nacionālajā teātrī 1987. gada 23. maijā
1991 Rutku Tēvs "Vella kalpi" Dailes teātrī 1991. gada 17. novembrī Dziesmuspēle
1991 Tīna Hercberga "Ķekatas" Latvijas Leļļu teātrī Latviešu tautasdziesmu izlase
1994 Vizma Belševica "Visi koki Dieva doti" Dailes teātrī 1994. gada 8. maijā Dzejas un mūzikas kompozīcija
1995 Māra Zālīte "Meža gulbji" Dailes teātrī 1995. gada 15. novembrī Dailes teātrī 2005. gada 16. septembrī Mūzikls

Pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas

1996 Dzidra Rinkule-Zemzare "Kā ruksītis ciemos gāja" Latvijas Leļļu teātrī
1998 Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Latvijas Leļļu teātrī 1998. gada 31. janvārī Sākotnēji izrāde iestudēta Ļeņingradas un Gdaņskas leļļu teātros krievu valodā
2000 Guntars Račs "Leģenda par Zaļo Jumpravu" Dailes teātrī 2000. gada 10. jūnijā Mūzikls
2000 Aleksandrs Dimā (tēvs) "Grāfs Monte Kristo" Dailes teātrī 2000. gada 24. septembrī
2001 Emils Zolā "Dāmu paradīze" Liepājas teātrī 2001. gada 15. decembrī Daugavpils teātrī 2012. gada 31. martā Mūzikls
2002 Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija "Kabīrijas naktis" Rīgas Krievu drāmas teātrī 2002. gada 26. oktobrī Teātra Observatorijā 2009. gada 30. aprīlī

Latvijas Nacionālajā teātrī 2009. gada 26. maijā

Latvijas Nacionālajā teātrī izrāde tapa

kā programmas "Sapnis par Brodveju" pirmā daļa

2003 Antons Čehovs "Kaija" Rīgas Krievu drāmas teātrī 2003. gada 10. oktobrī
2005 Jānis Jurkāns, Dž. Dž. Džilindžers "Melanholiskais valsis" Dailes teātrī 2005. gada 19. janvārī Emīla Dārziņa mūzika,

Raimonda Paula improvizācijas

2005 Albērs Kamī "Kaligula" Dailes teātrī 2005. gada 14. oktobrī
2005 Austra Skujiņa "Vieglprātīgā sirds" Daugavpils teātrī 2005. gada 28. oktobrī Muzikāla dzejas izrāde
2005 Guntars Račs "Muļķīši un televizors" Radiouzvedums Dziesmas no albuma "Multipasaule"
2006 Ādolfs Alunāns, Jānis Peters "Draudzes bazārs" Latvijas Nacionālajā teātrī 2006. gada 14. septembrī Dziesmuspēle
2007 Kārlis Anitens "Dāvana mūsdienu sievietei" Muzikālajā teātrī 7 2007. gada 13. jūlijā Brīvdabas muzikālā izrāde
2007 Reinis un Matīss Kaudzītes "Mērnieku laiki" Latvijas Nacionālajā teātrī 2007. gada 13. septembrī
2007 Vjačeslavs Verbins, pēc Īzaka Bābela "Odesa, burvīgā pilsēta..." Rīgas Krievu drāmas teātrī 2007. gada 29. septembrī Dziesmas krievu valodā
2008 Astrida Lindgrēne, Stefans Jētestams "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" Latvijas Leļļu teātrī 2008. gada 29. martā
2010 Inga Ābele, Liāna Langa "Leo. Pēdējā bohēma" Latvijas Nacionālajā teātrī 2010. gada 23. septembrī Mūzikls
2011 Jevgēņijs Jevtušenko, Marina Smislova "Atgriešanās mīlestībā" Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom" 2011. gada 9. septembrī
2011 Alberts Kronenbergs "Mazais ganiņš" Latvijas Leļļu teātrī 2011. gada 23. septembrī Dziesmuspēle

Izmantots dziesmu cikls

2011 Evita Mamaja, Leons Briedis "Marlēna" Dailes teātrī 2011. gada 26. novembrī Mūzikls
2011 Mērija Meipsa-Dodža "Sudraba slidas" Latvijas Nacionālajā teātrī 2011. gada 8. decembrī Muzikāla izrāde
2013 Jānis Sudrabkalns, Biruta Skujeniece, Jānis Peters "Trubadūrs uz ēzeļa" Latvijas Nacionālajā teātrī 2013. gada 24. aprīlī
2014 Sergejs Plotovs "Viss par Pelnrušķīti" Maskavas "Mūzikla teātrī" 2014. gada 22. oktobrī Mūzikls krievu valodā
2016 Aleksejs Ščerbaks, pēc Oskara Vailda "Spoks no Kentervilas" Rīgas Krievu drāmas teātrī 2016. gada 30. janvārī Dziesmas krievu valodā

Dziesmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 699. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  2. «Raimonds Pauls». Latvijas Mūzikas informācijas centrs. Skatīts: 2016. gada 12. janvārī.
  3. «Raimonds Pauls». Dziesmotā Latgale. Latgales Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 12. janvārī.
  4. «Raimonds Pauls aiziet no "Jaunā viļņa"». NRA.lv. 2010-03-30.
  5. «Pauls nav pārreģistrējies TP; noguris no politiskajām intrigām». Diena. 2010-02-26.
  6. «10.Saeimas vēlēšanās vairs nestartēs tikai 13 no pašreizējiem parlamentāriešiem». NRA. 03.10.2010.
  7. «Lāčplēša dienā valsts augstākos apbalvojumus saņems arī divi liepājnieki». liepajniekiem.lv. Skatīts: 2016. gada 21. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Raimonds Pauls
kā LPSR kultūras ministrs
Latvijas Republikas kultūras ministrs
1990. gada 16. maijs1993. gada 20. septembris
Pēctecis:
Jānis Dripe
kā Latvijas kultūras valsts ministrs