Raimonds Pauls

Ojārs Raimonds Pauls
Raimonds Pauls 2010. gadā
Latvijas Republikas kultūras ministrs
Amatā 1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris
Priekštecis	Raimonds Pauls
Pēctecis	Jānis Dripe
Dzimšanas dati	1936. gada 12. janvārī Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Jaunā partija (1998—2002) Tautas partija (2002—2010)
Dzīvesbiedrs(-e)	Svetlana Paula
Bērni	Anete Paula
Profesija	komponists, pianists, politiķis
Augstskola	Latvijas Valsts konservatorija
Mūzikas karjera
Galvenā informācija
Žanri	akadēmiskā mūzika, popmūzika, šlāgermūzika, džezs
Instrumenti	klavieres, akordeons
Darbības gadi	1956—pašlaik
Izdevēji	Mikrofona Ieraksti
Darbība ar	Rīgas estrādes sekstets, Rīgas estrādes orķestris, Modo, Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris
Tīmekļa vietne	www.raimondspauls.lv

Ojārs Raimonds Pauls (dzimis 1936. gada 12. janvārī Rīgā) ir latviešu komponists, pianists, politiķis, bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Mūzikas autors vairākiem mūzikliem, trīs baleta izrādēm, vairāk nekā 50 filmām, tostarp "Vella kalpi", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Dāvana vientuļai sievietei", "Teātris", "Ilgais ceļš kāpās" u.c., kā arī daudzām teātra izrādēm. R. Paula dziesmas 11 reizes uzvarēja Mikrofona dziesmu aptaujā.

Dzīvesgājums

Dzimis 1936. gadā Iļģuciema fabrikas stiklapūtēju meistara Voldemāra Paula un viņa sievas Almas Matildes, dzimušas Brodeles, ģimenē. Viņa jaunākā māsa Edīte Pauls-Vīgnere ir tekstilmāksliniece.

Mācījās Rīgas Mūzikas institūta muzikālajā bērnu dārzā, no 1943. Līdz 1947. gadam mācījās Rīgas pilsētas Spilves pamatskolā. No 1946. gada Raimonds līdztekus mācījās arī Emīla Dārziņa mūzikas skolā.

No 1953. līdz 1958. gadam studēja Latvijas Valsts konservatorijas Hermaņa Brauna klavieru klasē, vēlāk pie profesora Jāņa Ivanova apguva kompozīciju (1962—1965).

No 1964. līdz 1971. gadam R. Pauls bija Rīgas estrādes orķestra mākslinieciskais vadītājs un diriģents. 1968. gadā kļuva par Latvijas Komponistu savienības biedru.

Gatavojoties 1970. gada Dziesmu svētkiem, Kultūras ministrija nolēma R. Paula dziesmu "Liepājai" pielāgot vīru korim, pārdēvējot to par "Manai pilsētai". Uz Dziesmu svētku simtgadi 1973. gadā R. Pauls uzrakstīja oriģinālu dziesmu ar Jāņa Petera vārdiem "Manai dzimtenei".

No 1972. līdz 1978. gadam R. Pauls vadīja vokāli instrumentālo ansambli "Modo". Pēc tam līdz 1982. gadam bija diriģents Latvijas Radio un televīzijas vieglās un džeza mūzikas orķestrī, no 1982. līdz 1988. gadam Latvijas Radio mūzikas raidījumu redakcijas galvenais redaktors. 1986. gadā pēc R. Paula ierosmes notika Jauno dziedātāju konkurss "Jūrmala" un tika nodibināta Lielā Mūzikas balva.

R. Paula dziesmas izpildīja Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grinbergs un Margarita Vilcāne, Aija Kukule, Alla Pugačova, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, grupas "Credo" un "Remix".

1990. gadu vidū Pauls bija Latvijas Radio džeza orķestra "Big bends" mākslinieciskais vadītājs. Viens no 2002. gadā izveidotā jauno mūzikas izpildītāju konkursa "Jaunais Vilnis" idejas autoriem, organizētājiem un žūrijas vadītājiem (līdz 2010. gadam).

Politiskā darbība

No 1985. līdz 1989. gadam Raimonds Pauls bija LPSR Augstākās Padomes deputāts, arī Kultūras ministrs Viļņa Edvīna Breša vadītajā Ministru padomē. 1989. gadā viņu ievēlēja PSRS Tautas deputātu padomē no Latvijas Tautas frontes saraksta. Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Paulu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija kultūras ministrs arī Ivara Godmaņa valdībā (1990—1993). 1992. gadā ar R. Paula rīkojumu slēdza Ādolfa Šapiro vadīto Jaunatnes teātri.

1993. gadā R. Pauls iesaistījās partijā "Latvijas Ceļš" un ieņēma kultūras valsts ministra amatu Valda Birkava valdībā. Pēc pilnvaru beigām kļuva par Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa padomnieku kultūras jautājumos. 1998. gadā piedalījās Jaunās partijas dibināšanā un kļuva par partijas pirmo priekšsēdētāju līdz 2000. gadam, no tās ievēlēts 7. Saeimā. 1999. gadā R. Pauls kandidēja uz Latvijas Valsts prezidenta amatu, bet pēc pirmās kārtas balsojuma atteicās kandidēt otrajā kārtā (par Valsts prezidenti kļuva Vaira Vīķe-Freiberga).

2002. gadā R. Pauls mainīja politisko piederību un 8. Saeimā tika ievēlēts no Tautas partijas. 8. Saeimas darbības laikā debatēs no Saeimas tribīnes piedalījās tikai vienu reizi. Ievēlēts arī 9. Saeimā, kuras pēdējā darbības gadā neveica pārreģistrāciju Tautas partijā. 10. Saeimas vēlēšanās R. Pauls vairs nekandidēja un līdz ar 9. Saeimas pilnvaru beigām pārtrauca politisko darbību.

Ģimene

1962. gadā Raimonds Pauls salaulājās ar Svetlanu (Lanu) Epifanovu (1939–2023), meita Anete (1962). Viņa vectēvs Ādolfs Pauls (1885–1975) bija dzimis Rīgā, bet Krievijas Impērijas laikā izceļojis uz tai piederošo Polijas daļu. Pirmā pasaules kara laikā ģimene devās bēgļu gaitās uz Petrogradu, pēc karu beigām atgriezās dzimtenē un 1921. gadā lūdza uzņemt Latvijas pavalstniecībā sievu Aleksandru (dzimušu Četiņiku, 1889-1972) un trīs bērnus. Viņu vecākais dēls Voldemārs (Vladimirs) Pauls (1911-1996) apprecējās ar Almu Matildi Brodeli (1904-1982), viņiem piedzima trīs bērni Gunārs Voldemārs (1934-1935), Raimonds Ojārs (1936) un Edīte (1939).

Apbalvojumi un pagodinājumi

• Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1967)
• Latvijas PSR Valsts prēmija (1977)
• PSRS Tautas skatuves mākslinieks (1985)
• Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis (1992)
• Lielā Mūzikas balva (1994, 2000)
• III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1995)
• II šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (2016)
• Atzinības krusts (2008)
• Armēnijas Goda ordenis (2013)
• Japānas Uzlecošās saules ordenis ar Zelta stariem un kakla lentu (2020)

Diskogrāfija

Albumi (nozīmīgākie)

• "Tev, mana labā" (1969)
• "Tik dzintars vien" (1970)
• "Teic, kur zeme tā" (1971)
• "Kurzeme" (1972)
• "Jūras balss" (1974)
• "Nekal mani gredzenā" (1975)
• "Melodija, improvizācija, ritms" (1975)
• "Laternu stundā" (1976)
• "Priekšnojauta" (1977)
• "Naktsputni" (1978)
• "Māsa Kerija" (1979)
• "Trīs runči" (1979/1994)
• "Šerloks Holmss" (1980)
• "Mans ceļš" (1980)
• "Sapņu pīpe" (1982)
• "У нас в гостях Маэстро" (1982)
• "Es bij' puika" (1983)
• "Nāc pie puikām!" (1983)
• "In the mood of Raimonds Pauls" (1984)
• "Диалог" (1984)
• "Dubultslazds" (mūzika kinofilmai) (1985)
• "Iekod pirkstā" ("Estrādes dziesmas", 1985)
• "Pie vecās ziņģes" (1986)
• "Melnais kliedziens" (1986)
• "Mazais ganiņš" (1988)
• "Depresija" (mūzika kinofilmai) (1991)
• "Meža gulbji" (1995)
• "Čaka ielas dziesmas" (1999)
• "Liec galvu krusta priekšā" (2000)
• "Nekur nav tik labi kā mājās" (2001)
• "Šūpoles" (2002)
• "Lecam pa vecam, lecam pa jaunam" (2003)
• "Vīna dvēsele" (2004)
• "Zili brīnumi" (2005)
• "Mana privātā dzīve" (2005)
• "Pasaule ir skaista" (2006)
• "Caur rozā brillēm" (2010)
• "Lidojums ar gaisa balonu" (2013)
• "Latvijas čigānu motīvi" (2014)
• "Ziemassvētku albums" (2014)
• "Melns ar baltu" (2014)

EP (mazās skaņuplates)

• No cikla "Iespaidi" (1966, džeza trio)
• "Zilie lini" (1970, M. Vilcāne, O. Grinbergs, N. Bumbiere)
• "Dziesmas ar tautasdziesmu vārdiem" (1971, Z. Romanovskis, M. Vilcāne, O. Grinbergs)
• "Manai Dzimtenei" (1973, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
• "Estrādes dziesmas ar Jāņa Petera vārdiem" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
• "Jūras balss" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
• "Ai dundur-dundur-dun-dun-dun" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
• "Dāvana vientuļai sievietei" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
• "Īsa pamācība mīlēšanā" (1974, N. Bumbiere un V. Lapčenoks)
• "Tā es tevi mīlēšu" (1975, N. Bumbiere, V. Lapčenoks, O. Grinbergs)
• "Joku dziesmas" (1975, N. Bumbiere & V. Lapčenoks)
• "Dresleriāna" (1977, "Modo")
• "Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks" (1978, "Vecais mežsargs")
• "Dziesmas bērniem" (1981, E. Dārziņa mūz. vsk. zēnu koris)
• "Baltās dziesmas" (1983, "Dzeguzīte")

Mūzika kinofilmām, televīzijas filmām un uzvedumiem

• "Nekur vairs nav jāiet", rež. Gunārs Piesis (1963);
• "Līdz rudenim vēl tālu", rež. Aloizs Brenčs (1964);
• "235 000 000", rež. Uldis Brauns (1967);
• "Līvsalas zēni", rež. Ēriks Lācis, Jānis Streičs (1969);
• "Vella kalpi", rež. Aleksandrs Leimanis (1970);
• "Klāvs — Mārtiņa dēls", rež. Oļģerts Dunkers (1970);
• "Vecītis", rež. Arnolds Burovs (1970);
• "Tauriņdeja", rež. Oļģerts Dunkers (1971);
• "Vella kalpi Vella dzirnavās", rež. Aleksandrs Leimanis (1972);
• "Lielais dzintars", rež. Aloizs Brenčs (1972);
• "Dāvana vientuļai sievietei", rež. Ēriks Lācis (1973);
• "Melnā vēža spīlēs", rež. Aleksandrs Leimanis (1975);
• "Četri pavasari", rež. Rolands Kalniņš (1975);
• "Mans draugs — nenopietns cilvēks", rež. Jānis Streičs (1975);
• "Robina Huda bultas", rež. Sergejs Tarasovs (1975);
• "Nāve zem buras", rež. Ada Neretniece (1976);
• "Zem apgāztā mēness", rež. Ēriks Lācis (1977);
• "Kļūstiet mana sievasmāte!", rež. Kārlis Mārsons (1977);
• "Dāvanas pa telefonu", rež. Aloizs Brenčs (1977);
• "Raimonds Pauls", rež. Laima Žurgina (1977);
• "Jo pliks, jo traks", rež. Lilija Daugaviete (1977);
• "Aiz stikla durvīm", rež. Oļģerts Dunkers (1978);
• "Teātris", rež. Jānis Streičs (1978);
• "Skumjš stāsts par Keriju", rež. Ansis Bērziņš (1978);
• "Atklātā pasaule", rež. Aleksandrs Leimanis (1979);
• "Nepabeigtās vakariņas", rež. Jānis Streičs (1979);
• "Cīrulīši", rež. Oļģerts Dunkers (1980);
• "Spāņu variants", rež. Ēriks Lācis (1980);
• "Ielu mūzika" (1980);
• "Disko ēna", rež. Ligita Viduleja (1980);
• "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", rež. Jānis Streičs (1981);
• "Ilgais ceļš kāpās", rež. Aloizs Brenčs (1981);
• "Divas dienas decembra sākumā", rež. Boriss Ivčenko (1981);
• "Lietus blūzs", rež. Oļģerts Dunkers (1982);
• "Īsa pamācība mīlēšanā", rež. Imants Krenbergs (1982);
• "Strēlnieku zvaigznājs", rež. Juris Podnieks (1982);
• "Sapnis. Cikls "Čapliniāna"", rež. Arnolds Burovs (1983);
• "Pēdējā lapa. Cikls "Čapliniāna"", rež. Arnolds Burovs (1984);
• "Jaunākais no brāļiem", rež. Viktors Turovs (1984);
• "Dubultslazds", rež. Aloizs Brenčs (1985);
• "Maestro bez frakas", rež. Ivars Seleckis (1985);
• "Princese un puma. Cikls "Čapliniāna"", rež. Arnolds Burovs (1986);
• "Depresija", rež. Aloizs Brenčs (1991);
• "Duplets", rež. Aloizs Brenčs (1992);
• "Rīga — Baltijas pērle", rež. Ilgvars Cēris (1995);
• "Apburtais loks", rež. Imants Brils (1995);
• "Likteņdzirnas", rež. Jānis Streičs (1997);
• "Bēgums", rež. Ivars Zviedris (2009);
• "Raganu mēnesis", rež. Una Celma (2012);
• "Tantiņas", rež. Aleksandrs Kananovičs (2014);
• "Romeo n' Džuljeta", rež. Māris Martinsons (2015);
• "Homo novus", rež. Anna Viduleja (2018)

Mūzikli, baleti, mūzika teātra un radio izrādēm, koncertuzvedumi

• Pēteris Pētersons "Man trīsdesmit gadu" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1962.04.26.);
• V. Andrijevičs, S. Prokofjeva "Saslauku vecis" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Arnolds Burovs (krievu trupā 1962.05.20.; latviešu trupā 1964.11.22.);
• Bruno Saulītis "Četri muzikanti" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Arnolds Burovs (latviešu trupā 1963.03.29.; krievu trupā 1963.05.05.);
• Gunārs Priede "Miks un Dzilna" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1963.05.09.);
• Baleta viencēliens "Kubas melodijas" Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. Valentīns Bļinovs (1963.09.23.);
• Kārlis Vitlingers "Cilvēks no zvaigznes" Rīgas Krievu teātrī, rež. I. Sekirins (1963.10.26.);
• Vilis Lācis "Juris Indrups" ("Senču aicinājums") Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. Alfreds Amtmanis-Briedītis, rež. Kārlis Pamše (1964.02.27.);
• Ilze Indrāne "Lazdu laipa" Jaunatnes teātrī, rež. Osvalds Krēsliņš (1964.03.13.);
• Leonīds Maļugins "Mazuļi" Jaunatnes teātrī (1964.05.01.);
• Tatjana Gabe "Alvas gredzeni" Jaunatnes teātrī, rež. Arnolds Liniņš (1964.05.15.);
• Grigorijs Kanovičs "Lai viņš iet prom" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Mihails Kublinskis (1965.01.22.);
• Aleksejs Tolstojs "Buratino piedzīvojumi" Jaunatnes teātrī, rež. Nikolajs Šeiko (1965.12.30.);
• Edvards Radzinskis "Filma top..." Dailes teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1966.03.11.);
• Konstantīns Treņovs "Ļubova Jarovaja" Latvijas Nacionālajā teātrī, insc. Alfrēds Jaunušans, rež. Mihails Kublinskis (1966.11.10.);
• Tīna Hercberga, Pāvils Šenhofs, Gunārs Priede "Interlellis — 67" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1967.04.08.);
• Zbigņevs Popravskis "Runčuks Punčuks" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (latviešu trupā 1968.09.20.; krievu trupā 1968.11.03.);
• Rūdolfs Blaumanis "Velniņi" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1969.11.23.);
• Jans Viļkovskis, Jans Osņica "Ginjols Parīzē" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1971.09.26.);
• Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1973.06.04.);
• Harijs Gulbis "Silta, jauka ausainīte" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Alfrēds Jaunušans (1973.06.09.);
• Ričards Brinslijs Šeridans "Atjautīgā aukle" Dailes teātrī, rež. Aleksandrs Viļkins (1974.11.28.);
• Henriks Ibsens "Brands" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš (1975.09.25.);
• Pauls Putniņš "Šausmas, Janka sācis jau domāt…" Dailes teātrī, rež. Tīna Hercberga (1976.01.13.);
• Vladilens Lando "Jums, vecāki!" Latvijas Leļļu teātrī, rež. insc. Pāvils Šenhofs (1976.02.19.);
• Anna Brigadere "Pāri, kas dabonas" ("Lielais loms") Rīgas Operetes teātrī, rež. Marga Tetere (1977.09.02., atjaunojums 1987.06.16.);
• Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Sanktpēterburgas Lielajā leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1977);
• Lidija Suharevska, Jeļena Jakuškina "Cerību balle" Latvijas Radioteātrī, rež. Ints Burāns (1978);
• Jevgeņija Žukovska, Miriama Astrahaņa "Pifa piedzīvojumi" Latvijas Radioteātrī, rež. Tīna Hercberga (1978);
• Teodors Dreizers "Māsa Kerija" Rīgas Operetes teātrī, rež. Kārlis Pamše (latviešu trupā 1979.02.21.; krievu trupā 1979.05.25.);
• Baleta miniatūra "Vitrāžas" Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. Aleksandrs Lembergs (1979.10.29.);
• Baleta miniatūra "Ritmi, ritmi, ritmi" Latvijas Nacionālajā operā un baletā, horeogr. Aleksandrs Lembergs (1979.10.29.);
• Arturs Konans Doils, Viljams Džilets "Šerloks Holmss" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1979.11.03.);
• Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Gdaņskas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1979);
• Ferdinands Brukners "Elizabete, Anglijas karaliene" Dailes teātrī, rež. insc. Arnolds Liniņš, rež. Aina Matīsa (1980.06.20.);
• Ādolfs Alunāns "Džons Neilands" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1982.02.27.);
• Gunārs Pelēkais "Nāc pie puikām!" (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Rīgas Operetes teātrī, rež. Oļģerts Dunkers (latviešu trupā 1982.06.09.; krievu trupā 1983.05.15.);
• Ādolfs Alunāns "Mucenieks un muceniece" Latvijas Radioteātrī, rež. Māra Ķimele (1983);
• Marti Larni "Ceturtais skriemelis" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (krievu trupā 1985.02.23.; latviešu trupā 1985.06.21.);
• Leons Briedis "Ir jāņem viena balta zoss" Latvijas Radioteātrī, rež. Viktors Zvaigzne (1986);
• Ērihs Kestners "Emīls un Berlīnes zēni" Latvijas Radioteātrī, rež. Vera Singajevska (1986);
• Jānis Jurkāns "Vella būšana" Rīgas Operetes teātrī, rež. Romāns Grabovskis (1987.02.18.);
• Pēteris Pētersons "Tikai muzikants" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Pēteris Pētersons (1987.05.23.);
• Latviešu tautasdziesmu koncertuzvedums "Ķekatas" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1991.11.15.);
• Rutku Tēvs "Vella kalpi" Dailes teātrī, rež. Arnolds Liniņš, Juris Kalniņš (1991.11.17.);
• Laimonis Purs "Kaķīša dzirnavas" (pēc Kārļa Skalbes pasakas motīviem) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1993.10.23.);
• Vizma Belševica "Visi koki Dieva doti" (Ausmas Kantānes monoizrāde) Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (1994.05.08.);
• Raimonds Pauls, Māra Zālīte "Meža gulbji" (pēc Hansa Kristiana Andersena pasakas) Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (1995.11.15.);
• Dzidra Rinkule-Zemzare "Kā ruksītis ciemos gāja" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1996);
• Vladimirs Livšics, Irina Kačanova "Noslēpumainais hipopotams" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (latviešu trupā 1997.09.20.; krievu trupā 1998.01.31.);
• Zbigņevs Popravskis "Runčuks Punčuks" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (1998.09.12.);
• Teodors Dreizers "Kerija" Rīgas Krievu teātrī, rež. Genadijs Trostjaņckis (2000.03.04.);
• Raimonds Pauls, Guntars Račs "Leģenda par Zaļo Jumpravu" Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš (2000.06.10.);
• Aleksandrs Dimā (tēvs) "Grāfs Monte Kristo" Dailes teātrī, rež. Arnis Ozols (2000.09.24.);
• Latviešu tautasdziesmu koncertuzvedums "Ķekatu spēle" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Tīna Hercberga (2001.06.28.);
• Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2001.09.02.);
• Emils Zolā "Dāmu paradīze" Liepājas teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2001.12.15.);
• Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija "Kabīrijas naktis" Rīgas Krievu teātrī, rež. Alla Sigalova (2002.10.26.);
• Antons Čehovs "Kaija" Rīgas Krievu teātrī, rež. Pēters Šteins (2003.10.10.);
• Pēc Federiko Fellīni, Tulio Pinelli un Enio Flaiano kinoscenārija "Kabīrijas naktis" A. Puškina Maskavas drāmas teātrī, rež. Alla Sigalova (2004.03.19.);
• Jānis Jurkāns, Dž. Dž. Džilindžers "Melanholiskais valsis" Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.02.18.);
• Raimonds Pauls, Māra Zālīte "Meža gulbji" Dailes teātrī, rež. Valdis Liepiņš, Rēzija Kalniņa (2005.09.16.);
• Albērs Kamī "Kaligula" Dailes teātrī, rež. Dž.Dž.Džilindžers (2005.10.14.);
• Austra Skujiņa "Vieglprātīgā sirds" Daugavpils teātrī, rež. Harijs Petrockis (2005.10.28.);
• Guntars Račs "Muļķīši un televizors" Latvijas Radioteātrī, rež. Daila Martinsone (2005);
• Ādolfs Alunāns, Jānis Peters "Draudzes bazārs" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2006.09.14.);
• Raimonds Pauls, Jānis Peters "Cits Šerloks Holmss" (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Dailes teātrī, rež. Andris Bērziņš (2006.12.04.);
• Kārlis Anitens "Dāvana mūsdienu sievietei" Muzikālā teātra 7 brīvdabas izrāde, rež. Voldemārs Šoriņš (2007.07.13.);
• Brāļi Kaudzītes "Mērnieku laiki" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Viesturs Kairišs (2007.09.13.);
• Vjačeslavs Verbins "Odesa, burvīgā pilsēta..." (pēc Īzaka Bābela stāstu motīviem) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Vladimirs Zolotars (2007.09.29.);
• Astrida Lindgrēna, Stefans Jētestams "Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta" Latvijas Leļļu teātrī, rež. insc. Kārlis Auškāps, rež. Laila Kirmuška (latviešu trupā 2008.03.29.; krievu trupā 2012.03.03.);
• Raimonds Pauls, Jānis Peters "Kerija. Retrospekcija" (pēc Teodora Dreizera romāna) Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Gaļina Poliščuka (2008.05.22.);
• Raimonds Pauls, Jānis Peters "Nāc pie puikām!" (pēc Edmunda Ņizjurska stāsta) Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2008.11.28.);
• "Ja tevis nebūtu. Kabīrija Raimonda Paula melodijās" (pēc Federiko Fellīni filmas motīviem) Teātra Observatorijā, rež. Gaļina Poliščuka (2009.04.30.);
• "Sapnis par Brodveju" (Ditas Lūriņas muzikālā programma; 1. daļa — "Kabīrijas naktis") Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2009.05.26.);
• "Gan jau atvērsies sirds…:)" (Rēzijas Kalniņas muzikālā programma) Dailes teātrī (2010.01.12.);
• Raimonds Pauls, Inga Ābele, Liāna Langa "Leo. Pēdējā bohēma" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs, Ināra Slucka (2010.09.23.);
• Jevgeņijs Jevtušenko, Marina Smislova "Atgriešanās mīlestībā" Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom", rež. Gaļina Poliščuka (2011.09.09.);
• Alberts Kronenbergs "Mazais ganiņš" Latvijas Leļļu teātrī, rež. Valdis Pavlovskis (2011.09.23.);
• Raimonds Pauls, Evita Mamaja, Leons Briedis "Marlēna" Dailes teātrī, rež. Inese Mičule (2011.11.26.);
• Mērija Meipsa-Dodža "Sudraba slidas" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Edmunds Freibergs (2011.12.08.);
• Emils Zolā "Dāmu paradīze" Daugavpils teātrī, rež. Oļegs Šapošņikovs (2012.03.31.);
• Ādolfs Alunāns "Džons Neilands" Dailes teātrī, rež. Kārlis Auškāps (2012.06.10.);
• Jānis Sudrabkalns, Biruta Skujeniece, Jānis Peters "Trubadūrs uz ēzeļa" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Valdis Lūriņš (2013.04.24.);
• Sergejs Plotovs "Viss par Pelnrušķīti" Maskavas "Mūzikla teātrī", rež. Oļegs Gluškovs (2014.10.22.);
• Rūdolfs Blaumanis "Īsa pamācība mīlēšanā" Daugavpils teātrī, rež. Oļegs Šapošņikovs (2014.10.23.);
• Aleksejs Ščerbaks "Spoks no Kentervilas" (pēc Oskara Vailda stāsta) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Igors Koņajevs (2016.01.30.);
• Igors Koņajevs, Jeļena Sigova "Šerloks Holmss" (pēc Artura Konana Doila darbu motīviem) Sanktpēterburgas teātrī "Baltijskij dom", rež. Igors Koņajevs (2016.05.20.);
• "Meitene kafejnīcā" (muzikālas fantāzijas ar Austras Skujiņas dzeju) Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, rež. Jakovs Rafaļsons (2017.05.29.);
• Zeiboltu Jēkabs "Ūdens burbuļi" Latvijas Radioteātrī, rež. Edmunds Freibergs (2017);
• Vizma Belševica, Kārlis Anitens "Sadegusi balss" Latvijas Radioteātrī, rež. Irēna Cērmane (2018.03.30.);
• Pēteris Pētersons "Man 30 gadu" Latvijas Nacionālajā teātrī, rež. Ināra Slucka (2018.05.24.);
• Māra Zālīte, Raimonds Pauls "Meža gulbji" Dailes teātrī, rež. Klāvs Mellis (2024.11.29.)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Raimonds Pauls.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Oficiālā tīmekļa vietne
• Raimonds Pauls filmas.lv
• Raimonds Pauls izrades.lv

• IMDb profils (angliski)

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Raimonds Pauls kā LPSR kultūras ministrs	Latvijas Republikas kultūras ministrs 1990. gada 16. maijs — 1993. gada 20. septembris	Pēctecis: Jānis Dripe kā Latvijas kultūras valsts ministrs