Aija Priedīte
Izskats
- Šis raksts ir par valodnieci. Par filozofi skatīt rakstu Aija Priedīte-Kleinhofa, par gleznotāju un rakstnieci — Veronika Janelsiņa.
| ||||||||
|
Aija Priedīte (dzimusi Janelsiņa 1942. gada 3. jūlijā Rīgā), arī Aija Janelsiņa-Priedīte, ir latviešu literatūrzinātniece un valodniece.
Kopā ar vecākiem 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1946. gadā devušies uz Zviedriju. 1961. gadā beigusi Dienvidstokholmas meiteņu ģimnāziju,[1] 1980. gadā absolvējusi Stokholmas Universitāti. Pasniegusi Stokholmas Universitātē (1980—1994), Minsteres Universitātē (1989—1990), Hamburgas Universitātē (1990—1994).[2] 1994. gadā atgriezusies Latvijā.[3] Vadījusi Latviešu valodas apguves valsts aģentūru.[2]
Ir publikācijas gan latviešu, gan cittautu izdevumos.[1]
2002. gadā apbalvota ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 458.–459. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 823. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
- ↑ «DZĪVES MALDI UN JUCEKĻI». Jaunagaita.net. Skatīts: 2016. gada 8. janvārī.
Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|