Aizkaukāza Komisariāts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Krievijas Kaukāza guberņas

Aizkaukāza Komisariāts, pagaidu varas orgāns dibināts Tbilisi 1917. gada 11. novembrī, pastāvēja līdz 1918. gada 26. martam. Komisariātu veidoja vietējās gruzīnu, armēņu un azerbaidžāņu sociāldemokrātu un nacionālistu partijas, kā arī Kaukāza frontes kareivju padomes, kas neatzina boļševiku veikto Krievijas Pagaidu valdības gāšanu.

Sociāldemokrātu vadītais Komisariāts aizvietoja Pagaidu valdības izveidotos pārvaldes orgānus un plānoja pastāvēt līdz Krievijas Satversmes sapulces sanākšanai. Komisariāts darbojās situācijā, kad aizvien biežāk notika armēņu un musulmaņu (kas sāka saukties par azerbaidžāņiem) savstarpējie slaktiņi, boļševiku nemieri un Osmaņu impērijas militāra iebrukuma draudi.

Pēc tam kad 5. janvārī boļševiki Satversmes sapulci padzina jau pēc pirmās sēdes, 1918. gada 12. janvārī Komisariāts pieņēma lēmumu izveidot vietējo likumdošanas orgānu Aizkaukāza Sejmu, kas 26. martā pieņēma Komisariāta demisiju un izveidoja Aizkaukāza Pagaidu valdību. 1918. gada 22. aprīlī Sejms pasludināja Aizkaukāza Demokrātiskās Federatīvās Republikas izveidošanu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]