Azerbaidžāņi

Azerbaidžāņi
*Azərbaycanlılar, Azərilər*
آذربایجانلیلار ,آذریلر
Visi iedzīvotāji
	45 - 50 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Irāna 25.000.000 - 30.000.000 ; Azerbaidžāna 9.000.000; Turcija 800.000; Krievija 622.000; Gruzija 284.761; Kazahstāna 80.000; Vācija 120 000 - 140 000; Ukraina 46.000; Nīderlande 17.000; ASV 400.000 ; Kanāda 275.000 Austrija 1.000; Austrālija 290; Dānija 116; citur 30.000
Valodas
	azerbaidžāņu valoda
Reliģijas
	vairums musulmaņi;; kristieši, bahāisti un zoroastrieši
Radnieciskas etniskas grupas
	Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri.

Azerbaidžāņu valodas izplatības areāls

Azerbaidžāņi (azerbaidžāņu: Azərbaycanlılar) ir tauta, kura galvenokārt apdzīvo Azerbaidžānu un Irānas ziemeļrietumus. Daudzi azerbaidžāņi dzīvo gandrīz visā Kaukāzā un Irānas plato.

Azerbaidžāņu skaita izmaiņas Latvijā (1897-2011)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Deklarētā tautība	1897	1920	1925	1930	1935	1959	1970	1979	1989	2000	2011
azerbaidžāņi	0	0	0	0	0	324	558	954	2 765	1 700	1 657

Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Visi iedzīvotāji

45 - 50 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
Irāna 25.000.000 - 30.000.000 ^[1] Azerbaidžāna 9.000.000 Turcija 800.000 Krievija 622.000 Gruzija 284.761 Kazahstāna 80.000 Vācija 120 000 - 140 000 Ukraina 46.000 Nīderlande 17.000 ASV 400.000 ^[2] Kanāda 275.000^[3] Austrija 1.000 Austrālija 290 Dānija 116 citur 30.000
Valodas
azerbaidžāņu valoda
Reliģijas
vairums musulmaņi; kristieši, bahāisti un zoroastrieši
Radnieciskas etniskas grupas
Tjurku valodās runājošie: turki, turkmēņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, altajieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri.