Kaukāza operācija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaukāza fronte
Daļa no Karadarbība Tuvajos Austrumos (I. pasaules karš)
Western Armenia September 1917.png
Krievijas karaspēka ieņemtā teritorija, 1917.g. septembrī
Datums 1914. gada 24. oktobris - 1918. gada 30. oktobris
Vieta Anatolijas austrumi
Iznākums Brestļitovskas līgums, Batumi līgums
Teritoriālas
izmaiņas
Osmaņu impērijas sadalīšana
Karotāji
Karogs: Osmaņu impērija Osmaņu impērija
Flag of Azerbaijan.svg Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika
Flag of the Republic of the Mountaineers of the North Caucasus and Dagestan1918.gif Ziemeļkaukāza kalnu republika
Flag of Russia (bordered).svg Krievijas impērija
Flag of the First Republic of Armenia.svg Armēnijas Demokrātiskā Republika
Flag of the Centrocaspian Dictatorship.svg Centālās Kaspijas Diktatūra
Flag of the Baku Commune.svg Baku komūna
Flag of the United Kingdom.svg Lielbritānijas impērija
Flag of Georgia (1990-2004).svg Gruzijas Demokrātiskā Republika
Komandieri
Ottoman flag.svg Envers pašā
Ottoman flag.svg Vehips pašā
Ottoman flag.svg Kerims pašā
Ottoman flag.svg Kemals pašā
Ottoman flag.svg Kazims Karabekirs
Flag of the German Empire.svg Kress fon Kressenšteins
Flag of Russia (bordered).svg Ilarions Voroncovs-Daškovs
Flag of Russia (bordered).svg Nikolajs Judeņičs
Flag of the First Republic of Armenia.svg Andraniks Ozanians
Flag of the First Republic of Armenia.svg Drastamats Kanajans
Flag of the First Republic of Armenia.svg Garegins Njdehs
Flag of the First Republic of Armenia.svg Movsess Silikjans
Flag of the Baku Commune.svg Stepans Šahumjans
Flag of the United Kingdom.svg Laionels Danstervils
Spēki
3. armija

2. armija

Islāma armija
Krievijas Kaukāza armija

Atsevišķā armēņu brīvprātīgo vienība
Danstera karaspēks

Centrālās Kaspijas diktatūras mobilizētie armēņu kareivji

Kaukāza operācija - apzīmējums karadarbībai Kaukāza frontē (krievu valodā: Кавказский фронт, turku valodā: Kafkasya Cephesi), 1. Pasaules kara laikā starp Krievijas impērijas un Osmaņu impērijas armijām. Krievu historiogrāfijā Kaukāzu uzskata par atsevišķu fronti, tāpēc nelieto apzīmējumu "operācija", jo karadarbība ilga 3 gadus, plašā teritorijā, un ietvēra virkni kara operāciju. Savukārt Rietumu vēsturnieki to uzskata par operāciju Pirmā pasaules kara Tuvo Austrumu karadarbības zonā.

1914. g. 29. oktobrī osmaņu kara flote apšaudīja Krievijas Melnās jūras ostu pilsētas (Odesu, Teodosiju, Novorosijsku). 2. novembrī Krievijas impērija pieteica karu Osmaņu impērijai.

Krievijas armija atbalstīja un sadarbojās ar armēņu partizāniem, kas jau kopš 1914. gada septembra darbojās vēsturiskajās armēņu apdzīvotajās teritorijās. 1915. gada sākumā armēņi aktīvi darbojās Vana ezera un Erzurumas apkārtnē. Cerot saņemt Krievijas tiešu militāro palīdzību, 1915. gada 13.-14.aprīlī armēņi padzina turkus no Vanas un izveidoja barikādes pilsētā. Armēņi Vanu noturēja četras nedēļas. Armēņu apspiešanai iesaistīja turku armijas vienības un kurdu bruņotās vienības. Abas puses gūstekņus neņēma un veica civiliedzīvotāju slaktiņus. Novēloti, taču krievu armija 18. maijā sasniedza un ieņēma Vanu, kas armēņu-turku cīņās bija gandrīz pilnīgi nopostīta. 1915. gada augustā turki atguva Vanu, nogalinot 50 000 armēņu. Vanas sacelšanās bija viens notikumiem, kas aizsāka oficiāli sankcionēto armēņu genocīdu.[1]

  • 1914. gada decembra - 1915. gada janvāra Sarikamiškas operācijā (Сарыкамышская операция) Krievijas Kaukāza frontes armija apturēja osmaņu armijas uzbrukumu Karsas virzienā.
  • 1915. gada 23. augustā, pēc katastrofālās Lielās atkāpšanās neveiksmes, par Kaukāza frontes virspavēlnieku imperators Nikolajs II iecēla lielkņazu Nikolaju Nokolajeviču.
  • 1915. gada jūlijā smagas kaujas Vana ezera apkaimē - t.s. Alaškertas operācija (Алашкертская операция), kurā osmaņu uzbrukums gan tika apturēts, taču Krievija zaudēja plašas iepriekš ieņemtās teritorijas.

Krievijas karaspēka virzību Kaukāza frontē apturēja 1917. gada Krievijas revolūcija un krievu karaspēku frontē nomainīja jaundibinātās Armēnijas Demokrātiskās Republikas brīvprātīgo vienības un neregulārais karaspēks, kuru bija izveidojis un vienu brīdi komandēja pulkvedis Voldemārs Ozols.

1918. gada 30. oktobrī Osmaņu impērija parakstīja pamiera vienošanos.

Osmaņu impērija kopā ar Vāciju parakstīja Brestļitovskas miera līgumu ar Padomju Krieviju, kura atzina Osmaņu varu Ardahanā, Karsā un Batumi. Vēlāk tika pārtraukts arī īslaicīgais karš starp Osmaņu impēriju un Armēnijas Demokrātisko Republiku un tika noslēgts Batumas līgums. Šis līgums zaudēja savu spēku, jo Osmaņu impērija, parakstot Mudrosas pamiera līgumu, bija atzinusi savu sakāvi Pirmajā pasaules karā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]