Tbilisi

Vikipēdijas lapa
Tbilisi
galvaspilsēta
თბილისი
Tbilisi
Karogs: Tbilisi
Karogs
Emblēma: Tbilisi
Emblēma
Tbilisi (Gruzija)
Tbilisi
Tbilisi
Koordinātas: 41°43′N 44°47′E / 41.717°N 44.783°E / 41.717; 44.783Koordinātas: 41°43′N 44°47′E / 41.717°N 44.783°E / 41.717; 44.783
Valsts Karogs: Gruzija Gruzija
Dibināta 458. gadā
Administrācija
 • Mērs Giorgi Ugulava
Platība
 • galvaspilsēta 726 km2
Maks. augstums 770 m
Min. augstums 380 m
Iedzīvotāji (2014)
 • galvaspilsēta 1 118 035
 • blīvums 1 587,5/km²
 • aglomerācija 1 485 293
Laika josla GMT (UTC+4)
 • Vasaras laiks (DST) nav (UTC+4)
Mājaslapa www.tbilisi.gov.ge
Tbilisi Vikikrātuvē

Tbilisi (gruzīnu: თბილისი, izrunā: [tb̥ ilisi]), līdz 1936. gadam Tiflisa, ir Gruzijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta, kā arī galvenais ekonomikas un kultūras centrs. Atrodas valsts austrumu daļā, Kūras krastos, 380—770 m vjl.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

458. gadā (dažos avotos tiek minēts 455. gads) Tbilisi dibinājis Ibērijas (Kartlijas) valdnieks Vahtangs I Gorgasali. Pilsētas vārds cēlies no gruzīnu vārda tbili, kas nozīmē karsts. Leģenda vēsta, ka Vahtangs I devies medībās ar piekūnu apvidū, kurā bija nolēmis celt jauno valsts galvaspilsētu. Piekūnam izdevies noķert putnu, taču tas tomēr izslīdējis no piekūna nagiem un iekritis strautā. Tas izrādījies karstais minerālūdens avots, kurā putns bija izvārījies un pagatavots maltītei. Laika gaitā pilsēta vairākas reizes ir iekarota. 6. gadsimtā to iekaroja persieši, 7. gadsimtāBizantija un arābi. 1122. gadā Tbilisi iekaroja Gruzijas karalis Dāvids IV, kas to pasludināja par valsts galvaspilsētu. 1234. gadā pilsētu iekaroja mongoļi, bet 1386. gadā — Samarkandas emīrs Tamerlans. Pēc tam vairākas reizes Tbilisi iekaroja Osmaņu impērija līdz 1795. gadā to iekaroja persieši un to nodedzināja. 1801. gadā to iekaroja Krievijas Impērija. 1921. gadā Tbilisi tika pasludināta par neatkarīgās Gruzijas galvaspilsētu.

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Populārākie sporta veidi Tbilisi ir futbols, regbijs, basketbols un cīņas sports. Futbolā vislielākos panākumus ir guvis futbola klubs Dinamo Tbilisi, kas 1981. gadā ieguva UEFA Kausu ieguvēju kausu. Kopš 1990. gada, kad notika pirmais neatkarīgas Gruzijas futbola čempionāts, Dinamo Tbilisi ir visvairāk reižu (13 reizes) ieguvusi Gruzijas čempiona titulu.

Tūrisma objekti Tbilisi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tbilisi vecpilsēta ir skaista un kolorīta. Tā aizrauj gan ar atjaunotām fasādēm, gan mājīgiem pagalmiem, verandām un balkoniem. Vecpilsētā atrodas slavenās Abanotubani sēravotu pirtis, kurās izbaudīt gruzīnu pirts rituālus.Shardeni ielā cita pie citas atrodas mājīgas kafejnīcas, restorāni, naktsklubi, kā arī jaukas mākslas galerijas, kur iespējams nobaudīt gan Gruzijas virtuves šedevrus, gan arī iepazīt Gruzijas mākslu.
  • Cietoksnis ir celts 4. gadsimtā un tajā ir iespējams nokļūt ar gaisa tramvaju, kas ved no pretējā upes krasta un ļauj apskatīt Tbilisi centrālo daļu no putna lidojuma. Līdzās cietoksnim atrodas Mātes Gruzijas statuja, kura vienā rokā tur zobenu, lai atvairītu ienaidniekus, bet otrā vīna trauku, lai pacienātu viesus.
  • Rustaveli avēnija ir Tbilisi centrālā iela, uz kuras atrodas Nacionālais muzejs, Nacionālā galerija, Gruzijas Opera, valdības iestādes un neskaitāmi veikali. Brīvības laukumā atrodas Sv. Georgija statuja, kas veltīta Gruzijas brīvībai un neatkarībai.
  • Tbilisi funikulieris tika izbūvēts 1905. gadā un pilnībā renovēts un modernizēts 2012. gadā. Funikulieris ved uz Mtatsminda parku kalna virsotnē, kur iespējams gan izbaudīt pasakainu skatu uz pilsētu, gan ieturēt maltīti restorānā, gan atpūsties atrakciju parkā.
  • Krāmu tirgus pie Sausā tilta un Tbilisi tirgus. Krāmu tirgus labos laikapstākļos atvērts katru dienu no pulksten 10 līdz 17, taču lielākais pārdevēju un pircēju pieplūdums novērojams nedēļas nogalēs. Tirdziņā var atrast dažādu laikaposmu relikvijas – gan lētākus nieciņus, gan arī vērtīgas antīkas lietas. Savukārt Tbilisi tirgū var apskatīt un izbaudīt garšvielu, augļu, sieru un citu produktu daudzveidību, kā arī paša tirgus kolorītu.
  • Revaza Gabriadzes leļļu teātris. Padomju laiku populārā mākslinieka (filmu "Mimino" un "Kin-dza-dza!" scenārista) Revaza Gabriadzes leļļu teātris atrodas Tbilisi vecpilsētā un ir atpazīstams pēc šķībā torņa un savdabīgās arhitektūras. Katru dienu pulksten 12.00 tornī ir vērojama figūriņu performance.
  • Sameba – Sv. Trīsvienības katedrāle. Katedrāles celtniecība pabeigta 2004. gadā, un tā ir trešā augstākā pareizticīgo katedrāle pasaulē. Kompleksā ietilpst ne tikai katedrāle, bet arī zvanu tornis, patriarha rezidence, klosteris un teoloģijas akadēmija.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Aleksejs Brusilovs (krievu: Алексе́й Алексе́евич Бруси́лов, 1853—1926) bija krievu kavalērijas ģenerālis, visplašāk pazīstams ar savu darbību Pirmā pasaules kara kaujās, ko vēlāk nosauca par Brusilova pārrāvumu.
  • Georgijs Danelija (krievu: Гео́ргий Никола́евич Дане́лия; gruzīnu: გიორგი დანელია; 1930–2019) bija padomju / gruzīnu / krievu kinorežisors, scenārists un aktieris. Lielākā daļa viņa filmu ir liriskas un satīriskas komēdijas.
  • Hviča Kvarachelija (gruzīnu: ხვიჩა კვარაცხელია, 2001) ir Gruzijas futbolists.
  • Rubens Mamuljans (angļu: Rouben Mamoulian, 1897—1987) bija amerikāņu kinorežisors
  • Miheils Saakašviligruzīnu politiķis.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]