Aizsargsegumi (zemes klātne)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Tilta konusa dzelzsbetona bloku segums

Aizsargsegumi kalpo zemes klātnes nogāzes, bermas, ķivetes un grāvja gultnes, kā arī būvju apakšējo daļu nostiprināšanai un pasargāšanai pret to izskalošanu ar tekošiem lietus jeb virsējiem ūdeņiem, nogāžu bojājumiem (erozijas), no sīkgraudu un putekļu grunts vēja izpūšanas. Konstrukciju izvēlas atkarībā no grunts veida un dabas klimatisko faktoru iedarbības uz zemes klātni, ņemot vērā dažādu aizsargbūvju tehniski ekonomisko pamatojumu. Ceļu būvē parasti izvēlas industriāli izgatavojamus vai iegūstamus būvmateriālus ar maksimālu uzstādīšanas mehanizāciju, kas ļauj paveikt lielu apjomu ar mazākām vienības izmaksām. Dažkārt grunts nostiprināšanai izmanto fizikāli — ķīmisko paņēmienu — miekšķošo grunšu transformācijā par ūdens necaurlaidīgajām.

Upju palienēs vai ūdens tilpņu tuvumā, kur ērti veikt grunts hidro uzskalojumu, ierīko samērā lēzenas nogāzes — 1/25. Iegūtās pludmales tipa nogāzes nostiprina ar zālāju sējumu augsnes gruntī vai arī iestāda ātraudzīgus krūmus. Daudzos gadījumos šie mēri izrādās pietiekoši un sevi attaisnojoši ieguldījumu ziņā, nekā stāvo nogāžu nostiprināšana ar dzelzsbetona plāksnēm vai minerālu aizsargslāņu kārtojumiem vai sabērumiem u.tml.

Aizsargbūves iedala divos tipos: neapplūstošo uzbērumu un ieraktņu nogāžu nostiprināšanai; un ūdens novades ierīču, kā arī applūstošo uzbērumu un ieraktņu, krastu nogāžu nostiprināšanai.

Neapplūstošo nogāžu nostiprināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apzaļumošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neapplūstošo ieraktņu jeb ierakumu un uzbērumu nogāžu nostiprināšanai no graujošā ūdens, vēja u.c. atmosfēras iedarbības, kā arī mehāniskās iedarbības, pielieto augu segumu: zāles sējumus, velēna izklāšanu, krūmu un koku apstādījumus visur, kur to atļauj labvēlīga augsne, klimats un hidroģeoloģiskie apstākļi.

No visiem zemes klātnes aizsardzības paņēmieniem pats lētākais ir mehanizēta zāles sēšana. 3 — 4 mēnešu laikā uz nogāzēm iespējams izaudzēt vispārēju zāles segumu, kas ir pietiekoši biezs, lai pasargātu nogāzes no lietus ūdens tiešas iedarbības. Zālāju sējumam izmanto daudzadīgas zāļu šķirnes. Zāli izvēlas atkarībā no grunts veida un klimata. Pirms zāles iesēšanas uzklāj 10 cm melnzemi vai vietējo kūdru. Ieteicams vienlaicīgi papildināt ar minerālmēslojumu. Pirms iesēšanas zemes virskārtu planē ar buldozeri ar nogāžu planētāju, bet augstumā lielākā par 3,5 m — ar draglainu.

Kad nepieciešams paātrināti izveidot nostiprinošo slāni, virskārtā izklāj audzētavās izaudzētu velēnas segu. Zālāju mehanizētā sēšana ir ievērojami lētāka un ne tik darbietilpīga, kā gatavās velēnas izklāšana.

Minerāl materiālu sabērums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Putekļu un sīkgraudu smilts uzbērumu sekmīgi pasargā uzbērts 10 — 15 cm grants vai šķembu slānis.

Torkretēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ātri izdēdējušas gruntis klinšu nogāzēs nostiprina ar torkretēšanu. Nogāzēs iedzen metāla stieņus, pie tiem piekar stieples vai lielākas armatūras tīklu un uz tā uzpūš cementa maisījumu.

Applūstošo nogāžu nostiprināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Torkretēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietus ūdens grāvju un kanālu nogāzēs un gultni nostiprina ar torkretēšanu.

Aizsargapmale[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizsargapmale — ir lietus ūdeni atvairošs un novadošs segums ar izturīgu virsmu ap ēkas perimetru ārsienas lejasdaļā. Aizsargapmale būvēm var būt veidota no šādiem materiāliem: betons, dzelzsbetons, asfalts, bruģakmens, plēsts akmens, kā arī šķembu, vai rupjas grants sabēruma josla ap būves perimetru. Aizsargapmalei ir neliels slīpums virzienā no ēkas. Tā paredzēta, ēkas pamatu un vietējās grunts aizsardzībai pret izskalošanas ar virsējiem ūdeņiem. Dažkārt zem aizsargapmales novieto arī siltumizolāciju, kas ziemā samazina grunts sasalšanas dziļumu un tātad arī aukstuma iekļūšanu būvē. Jo stāvāks ir jumta slīpums, kas novada virsējos ūdeņus tieši uz grunts virsējās kārtas no jumta, jo vairāk grunts būs pakļauta lietus ūdens izskalojumiem. Putekļi un māli pirmkārt būs pakļauti izskalošanai savas smalkās granulometriskās frakcijas dēļ un nenoturības dēļ pret aiszkalošanu.

Aizsargapmali neierīko visām ēkām. Katrreiz novērtē vietējos apstākļus, tādus kā, grunts drenējošās īpašības (granulometrija), jumta pārkares attālums pāri ārsienai, no kura grunts tieši uzņem lietus ūdeņus, sala iedarbība uz grunts kūkumošanos ziemā, iekšējo un ārējo sienu samitrināšanās no lietus ūdeņiem, ekonomiskā lietderība u.c.

Nereti aizsagapmale kalpo kā piemājas trotuārs. Tas var būt arī noformēts, kā dizaina elements būvei.

Aizsargapmales izmērus projektētāji un būvnieki katrā gadījumā piemeklē individuāli. Parasti tas nav šaurāks par metru (±).