Grāvis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ceļa grāvis

Grāvis ir ūdens novadīšanas ietaise un būve, kas kalpo zemes klātnes pasargāšanai no izskalošanas ar lietus jeb virsējiem ūdeņiem[1]. Drenāžas grāvis kalpo arī gruntsūdens pārvietošanai. Gruntij izmirkstot iekšējās berzes leņķis, saķeres spēks starp grunts daļiņām, grunts spēja pretoties slodzēm ievērojami samazinās. Palielinot tecēšanas ātrumu, zemes klātni var aizskalot. Tāpēc zemes klāstnes noturība un izturība lielā mērā ir atkarīga no ūdens novades ietaišu esamības. Zemes klātnes aizsargāšana no izmirkšanas prasa zināmu uzdevumu veikšanu. Šie uzdevumi pirmkārt saistīti ar drošu lietus ūdens novadīšanu vai grunts ūdens pazemināšanu līdz pieļaujamam līmenim. Pretošanās gruntī iekļūstošajam ūdenim ievērojami sarežģītāka un dārgāka par lietus ūdens aizvadīšanu. Tāpēc tiecas samazināt ūdens nokļuvi zemes klātnes ķermenī un tā pamatnē.

Lietus ūdens novadīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdens plūsmas regulācija nepieciesama tās apstāšanās nepieļaušanai un galvenokārt saistīta ar zemes virskārtas planēšanu, ūdens savākšanas un novadīšanas tīkla grāvju vai tekņu ierīkošanu, kā arī ūdens infiltrācijas novēršanu gruntī. Zemes klātnes tipveida konstrukcijās paredz ķivetes, kalna un citus grāvjus, bet zemes klātni veido noteiktā formā, kas nodrošina brīvu ūdens plūšanu no tās pie ūdens novadiem. Grāvja projektēšana sevī ietver šādu uzdevumu risinājumus: grāvja plāns; garenprofils; šķērsprofila izmēri; gultnes un nogāžu nostiprināšanas veids, ja aprēķinātais ātrums izrādīsies lielāks par pieļaujamo, grunti, kurā tas atradīsies var izskalot. Novietojumu, šķērsizmērus un slīpumus projektē, lai ūdens pa grāvi tecētu mēreni - bez pārplūšanas un pietiekami ātri, lai to neizskalotu. Grāvja gultnes garenslīpumu veido ne mazāk stāvu par zemes virsmas slīpumu šajā iecirknī, lai visā grāvja garumā izmēri būtu ne mazāki par aprēķinātajiem. Pietam, lai grāvis neaizdūņotos, tā garenslīpums nav mazāks par 0,003 (3 m uz 1 km). Purvos, upju palienēs un citos apgrūtinošos apstākļos grāvjus projektē ar garenslīpumu 0,002 un tikai īpašos izņēmuma gadījumos 0,001. Garenslīpumus ≥0,003 pieņem, ja ūdens tecēšanas ātrums nepārsniedz pieļaujamo gruntij, kurā izrakts grāvis. Pretējā gadījumā grāvja gultni un nogāzes nostiprina ar dažāda veida aizsarg klājumiem, piemēram: gultnē izklāj šķembu kārtiņu, bet citos nopietnākos gadījumos gultni un nogāzes noklāj ar dzelzsbetona, betona vai bruģa kārtojumu.

Ja grāvis kalpo tikai sezonālo un ciklisko ūdeņu novadīšanai, to var ierīkot ar šauru rensteli, kas pārējā laikā ļauj aizvadīt mazos ūdeņus un to vienkārši pārvarēt, lai nokļūtu otrā krastā vai arī pa to pārvietoties un veikt tehnisko apkopi.

Grāvja darbspējas aprēķins[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viss laukums, no kura ūdeņi satek dotajā grāvī ir tā baseins. Grāvja šķērsizmērus izvēlas ar maksimālā ūdens caurlaišanas aprēķinu. Vismazāko grāvja dziļumu aprēķina pieskaitot pie tā 0,2 m no grāvja augšmalasvai pieskaitot aprēķināto rensteles dziļumu līdz aprēķinātajam ūdens līmenim. Bezrensteles grāvja minimālais gultnes platums ir 0,6 m, purvos 0,8 m.

Grāvja nogāzes veido šādas (1:m):

  • 1:1,5 - mālainās gruntīs, smilšmālā, mālsmiltī un lielgraudu un vidēju graudu smiltīs;
  • 1:2 - smalkgraudu un putekļainā smiltī, applūdinātās un dūņainās gruntīs;
  • 1:1 un stāvāk - šķembu un klints gruntīs.

Grāvi plānā izvieto taisnā līnijā - perpendikulāri lietus ūdens noteicošajai plūsmai. Sarežģīta vietējā reljefa apstākļos, lai novērstu grāvja izskalošanu, to neplāno taisnos posmos, bet ar noapaļotiem pagriezieniem ar rādiusu ne mazāku par R=10b, kur b - grāvja gultnes platums. Parasti R ir 10 - 20 m vai vairāk. Līknē gultnes platumu nedaudz palielina. Maģistrālo grāvju tīklā tos savieno leņķī ≤45°.

Ūdeni no grāvja izlaiž virzienā no zemes klātnes, kā arī novērš grunts izkalošanu gadījumā, ja grāvis pārplūstu. Tāpēc 5 m no grāvja izejas, tā gultni paplašina, bet izplūšanas vietā un tūlīt aiz tās, nostiprina atbilstoši gaidāmajam plūsmas ātrumam. Grāvja garenslīpumu turpinājumā veido vienādu ar iepriekšējā iecirkņa slīpumu virzienā no tā sākuma līdz iztekai, lai neapplūdinātu atsevišķus iecirkņus.

Ūdens nolaide no kalna u.c. grāvjiem, rezervēm, purviem ieraktņu ķivetēs vai teknēs ir nepieļaujama. Tādos gadījumos jāparedz speciālas ūdens caurteces būves ķivešu un tekņu vietās pēc individuāliem projektiem. Aprēķina ūdens caurplūdi Qa pa grāvja šķēlumu aprēķina pēc lietus ūdens plūsmām, ņemot vērā visspēcīgāko lietusgāzi un slīpuma stāvumu, atskaitot ūdeni, kurš iesūcas attiecīgā mazā baseina gruntī[2].

1:m

Hidroaprēķina galvenā komponente ir faktiskā ūdens caurplūde grāvī Qf, m3/s, kas vienāda ar grāvja dzīvā šķēluma laukuma , m2 un ūdensteces vidējā ātruma v, m/s reizinājumu .

Nepieciešamo grāvja šķēluma laukumu atrod piemeklējot atbilstošo. Izejot no vietējiem apstākļiem sākotnēji pieņem konkrētu šķēluma laukumu un grāvja gultnes slīpumu un atrod ūdens tecēšanas ātrumu, m/s pa to pēc formulas , kur C - ūdens noteces koeficients, kas atkarīgs no gultnes raupjuma (sk. tabulu zemāk); R - hidrorādiuss, m; i - gultnes garenslīpums.

, kur p - šķēluma samitrinātais perimetrs, m.

; ;

kur m - lielums, kurš rāda, cik reižu nogāzes slīpums ir lielāks par grāvja dziļumu.

Ūdens noteces koeficients C
Grāvja gultnes veids Hidrorādiuss R, m
0,05 0,10 0,20 0,30 0,40 0,50 1,00
Ļoti gludas sienas - betona apdare, salaidumi līdzeni 48,7 54,3 60,4 64,3 67,1 69,5 76,9
Gludas sienas no apskaldīta bruģa 41,0 46,2 52,0 55,7 58,4 60,7 67,8
Bruģis, rupji plēsto akmeņu kārtojums, labi sablīvētas zemes grunts sienas 23,1 27,3 32,2 35,3 37,8 39,7 46,0
Plēsto akmeņu kārtojums, rupja betonēšana 18,6 22,4 26,9 29,9 32,2 34,0 40,0
Vietējās grunts sienas parastā stāvoklī, aizaudzis kārtojums 18,9 17,3 21,3 24,0 26,0 27,8 33,3
Gultnes bruģējums 10,9 13,8 17,4 19,9 21,8 23,4 26,6

Samitrinātā nogāze .

Gadījumā, kad vienu x1 daļa samitrinātā perimetra daļu raksturo koeficients C1, bet cita daļu x2 koeficients C2, pēc uzkrātās projektorganizāciju pieredzes pielīdzināto koeficientu aprēķina .

Grāvi aprēķina šādi. Nosaka nogāžu stāvumu, gultnes platumu un grāvja dziļumu, nosaka ūdens dziļumu, aprēķina dzīvo šķēlumu, saslapināto perimetru, hidrorādiusu, ūdens tecējuma ātrumu dotajā šķēlumā un faktisko ūdens daudzumu. Ja faktiskais daudzums izrādās ievērojami lielāks par aprēķināto, grāvja izmērus samazina. Bet ja Qf<Qa, grāvja garenslīpums vai šķērsizmēri jāpalielina, kuri ietekmē hidrorādiusu. Grāvja dziļuma piemeklēšanu uzskata par pabeigtu, kad faktiskais ūdens daudzums no aprēķinātā atšķiras ne vairāk par 5%. Projektējot liela baseina grāvi, to sadala iecirkņos pa 50 - 150 m un aprēķina nepieciešamos izmērus un grāvja novietojumu katram iecirknim atsevišķi skaitot, ka katrā nākamajā iecirknīgrāvim jāizlaiž ūdens Q'a, kas pieplūst no visiem iepriekšējiem iecirkņiem plus Q''a pietekošais ūdens no dotā baseina iecirkņa. Katra šāda iecirkņa ūdens caurplūdes daudzums ir Qa=Q'a+Q''a. Ūdens caurplūdes daudzums grāvī palielinās līdz ar tā garuma palielināšanos. Vislielākais ūdens daudzums ir grāvja beigās, no kurienes arī sāk aprēķinu un tad aprēķina iepriekšējos iecirkņus.

Konstrukciju analogi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzelzsbetona tekne[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāvis aizņem samērā daudz zemes platības. Tāpēc dažkārt lietderīgi ūdeni novadīt šaurās, bet samērā dziļās (≤2 m) teknēs. Teknēm ir stiprinājumi un tās spēj uzņemt grunts sānu spiedienu. Nereti teknes uztāda paplašināmu ieraktņu kjuvešu vietā, lai nebūtu jānorok papildus grunts apjoms. Betona un dzelzsbetona teknes izvieto savienotos posmos kopā ar citām komplektējošām detaļām, ko ražo rūpnīcās. Šķēlumā tās ir taisnstūrveida vai trapece ar šaurāko malu augšdaļā.

Nepieciešams ņemt vērā, ka ieraktnes pamata laukuma un nogāžu sasalšana notiek ne tikai no virsmas, bet arī no sāniem. Kūkumojošām gruntīm veidosies kūkumi, kuri tekni var saspiest. Tāpēc ziemas periodā teknes nosedz ar noņemamu siltumizolējošu materiālu.

Ātrteka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grāvjus no vispārizplatītajām gruntīm garenprofilā drīkst veidot tikai samērā lēzenus, lai neizskalotu grunti, kā pieminēts iepriekš. Tāpēc, ja grāvis netiek līdzi reljefa kritumam, lēzenos grāvjus var savstarpēji savienot ar ātrtekām. Grāvju ātrteka parasti ir neliela garuma montāžas - vai dzelzsbetona monolītas konstrukcijas kanāls, kas pieļauj ūdens plūšanu pa to lielā ātrumā, nekaitējot blakusesošajām gruntīm.

Ūdens enerģiju ātrtekas beigās slāpē: ūdenstrieces akā; ar ūdens kāpsli; vai - slieksni.

Saistīti raksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gruntsūdeņu pazemināšana un novadīšana

Gruntsūdens

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. M.A. Chernyshev. Zheleznodorozhnyj put', M: Transport - 1979.g. - 326 s.
  2. Instrukcija po pascjetu livnevogo stoka vodi v malyh basseijnov VSN 63-76 Minstroj: M-1976, 114 st.