Abū Hāmids Mohammads Ibn Mohammads al Gazālī (persiešu: ابو حامد محمد ابن محمد الغزالی, Abū Ḥāmid Muḥammad ibn Muḥammad al-Ghazālī, dzimis 1057. gada 5. jūlijā gadā, miris 1111. gada 19. decembrī), Rietumu pasaulē pazīstams kā Algazels (latīņu: Algazel), bija viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem filozofiem, teologiem, mistiķiem[1] un juristiem sūfismā. Pēc izcelsmes viņš ir persietis.[1]
Gazālī ir dzimis 1058. gadā Horasānas pilsētā Tūsā. 1091. gadā seldžuku sultāns piedāvāja viņam vadīt teoloģijas skolu Bagdādē, bet pēc garīgas krīzes 1095. gadā viņš to pameta, lai kļūtu par mistiķi. Nākamo desmit gadu laikā Gazālī formulēja savas domas. Gazālī nozīmīgākais darbs ir "Reliģisko zināšanu atdzimšana" (Iḥyāʾ ʿulūm ad-dīn),[2] kas sūfismu padarīja par pieņemamu islāma daļu.[3] Tādēļ viņš tiek uzskatīts par vienu no sūfisma dibinātājiem.