Bagdāde

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bagdāde
بغداد
Bagdāde
Bagdāde (Irāka)
Bagdāde
Bagdāde
Koordinātas: 33°20′N 44°26′E / 33.333°N 44.433°E / 33.333; 44.433Koordinātas: 33°20′N 44°26′E / 33.333°N 44.433°E / 33.333; 44.433
Valsts Karogs: Irāka Irāka
Platība
 • Kopējā 204,2 km2
Augstums 34 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 • kopā 7 216 040
 • blīvums 35 338,1/km²
Mājaslapa www.baghdad.gov.iq
Bagdāde Vikikrātuvē

Bagdāde (arābu: بغداد, Bagdād) ir pilsēta Irākas centrālajā daļā pie Tigras upes. Irākas galvaspilsēta, lielākā pilsēta un galvenais valsts politiskais, ekonomiskais un kultūras centrs. Bagdādes muhafaza centrs.

Vēsturiski Bagdāde ir viena no Tuvo Austrumu svarīgākajām pilsētām un Viduslaikos bija visas islāma pasaules galvenais centrs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu ap 762. gadu dibinājis Abasīdu dinastijas kalifs Al-Mansurs, kurš lika Tigras upes labajā krastā izbūvēt jaunu galvaspilsētu. Kā vietu izvēlējās Bagdādi — neievērojamu persiešu ciematiņu, kurā atradās arī kristiešu (nestoriāņu) klosteris. Jaunās galvaspilsētas nosaukums Medinatasselama (nosacīti, "pasaules pilsēta" jeb "ideālā pilsēta") neiegājās apritē, kaut arī to lietoja uz tajā kaltajām monētām. Pilsēta tika uzbūvēta pēc strikta plāna: ideāls 2,5 km aplis ar 4 vārtiem, strikti orientētiem uz debespusēm, ap vārtiem sardzes kazarmas, centrālās ielas no visiem vārtiem sastapās pulsētas centrālajā laukumā, kur atradās kalifa pils, galvenā mečete un septiņi divani: lielā zīmoga divans (t. i. kanceleja), sūtņu papīru divans, gvardes divans, armijas divans, kroņa ienākumu divans, kroņa izdevumu divans, uzkrājumu divans, kā arī kroņa kase, arsenāls un kopējā ēdnīca. Centrālo laukumu ieskāva mūris, uz kura vārtiem veda mūru ieskautās ielas no pilsētas vārtiem. Tirgus laukumi bija izvietoti ārpus mūriem, priekšpilsētās. Pēc izmēriem pilsēta ievērojami pārsniedza Damasku, taču vismaz sākotnēji nebija tik liela, kā citu tā laika lielvalstu galvaspilsētas.[1] Tiek uzskatīts, ka ap 935. gadam Bagdāde bijusi lielākā pilsēta pasaulē, un tā bija ievērojams zinātnes un mākslas centrs. Daudzu 1001. nakts pasaku darbība norisinās tā laika Bagdādē.

1258. gada 10. februārī mongoļi hana Hulagu vadībā ieņēma un gandrīz pilnībā nopostīja pilsētu, nogalinot ap 800 000 iedzīvotāju un Bagdāde zaudēja arābu pasaules galvenā centra statusu. Pēc iekļaušanas Juaņu jeb mongoļu impērijā to atkal sāka dēvēt par Bagdādi. Pilsēta kopš šī laika bija Ilhanāta provinces centrs, līdz 1401. gadā Timurs pilsētu ieņēma un izpostīja. Turpmāk Bagdāde atradās Džalajirīdu (1411—1469), Melno Aitu Turkomānu (1469—1508) un Safavīdu (1508—1534) impērijās.

1534. gadā Bagdādi ieņēma osmaņi, un tā bija Osmaņu impērijas sastāvā līdz Pirmajam pasaules karam, kad 1917. gadā to ieņēma briti, un 1921. gadā pēc Osmaņu impērijas sabrukuma tika nodibināta britu mandātteritorija — "Irākas valsts" (State of Iraq) un Bagdāde kļuva par tās centru. 1932. gadā formāli, bet 1946. gadā faktiski Irāka kļuva neatkarīga. 1970. gados Bagdāde piedzīvoja strauju uzplaukumu, paticoties augstajām naftas cenām pasaules tirgū. Irākas-Irānas kara laikā pilsētas izaugsme apstājās, tomēr karadarbības rezultātā tā cieta relatīvi maz.

2003. gada iebrukuma laikā Bagdādi bombardēja un 7. līdz 9. aprīlī to ieņēma ASV karaspēks. Tūlīt pēc ASV karaspēka ienākšanas pilsētā notika masveida valsts iestāžu demolēšana un vērtību zagšana. Īpaši smags zaudējumsi bija Irākas Nacionālā muzeja un bibliotēkas izdemolēšana. Arī pēc kara Bagdāde bija viena no bīstamākajām pilsētām pasaulē, jo gandrīz katru dienu pilsētā tika veikti lielāki vai mazāki terorakti.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bagdādē dzimuši:

  • Ijads Alavi (اياد علاوي,Iyad Allawi) (1945-) — politiķis
  • Zaha Hadida (زها حديد, Zaha Hadid) (1950-) — arhitekte
  • Kusaijs Huseins (قصي صدام حسين ,Qusay Hussein) (1966-2003) — politiķis
  • Abdulkarims Kasims (عبد الكريم قاسم,Abdul Karim Qassim) (1914-1963) — politiķis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Бартольд В.В. Работы по истории ислама и арабского халифата. — Наука: Москва, 1966