Princis Alberts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Alberts, karalienes vīrs)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par karalienes Viktorijas vīru. Par citām jēdziena Alberts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Prinča Alberta portrets 1842. gadā.

Saksijas, Koburgas un Gotas princis Alberts (dzimis 1819. gada 26. augustā, miris 1861. gada 14. decembrī) bija Lielbritānijas un Īrijas apvienotās karalistes karalienes Viktorijas vīrs.

Alberts ir dzimis netālu no Koburgas, Vācijā. Viņš bija Ernsta I, Saksijas-Koburgas un Gotas hercoga, un Saksijas-Gotas-Anhaltes Luīzes dēls. Viņš bija gudrs bērns. Albertam patika zinātne, lasīšana un matemātika.

Alberts apprecēja karalieni Viktoriju, savu māsīcu, 1840. gada 10. februārī. Kāzas notika Sentdžeimsa pilī, vienā no karalienes apmešanās vietām Londonā. Albertam un Viktorijai bija deviņi bērni. Alberta mīļākais bērns bija pirmdzimtā Viktorija, kas vēlāk kļuva par Prūsijas karalieni.

Sākotnēji Alberta personība neizraisīja angļu sabiedrības simpātijas viņa vāciskās izcelšanās dēļ. Tomēr pakāpeniski Alberta intelekts, strādīgums un pašcieņa palīdzēja viņam iekarot ievērojamu lomu Anglijas zinātniskā un sociālā progresa jomā. Ar viņa personību saistīta karaļnama aktīva iejaukšanās cīņā pret nabadzību, izglītības reformas  un pat verdzības noliegums visā pasaulē. Pastāv uzskats, ka tieši prasmīgās Alberta ietekmes rezultātā Viktorija sāka daudz veiksmīgāk sadarboties ar parlamentu, tādējādi pilnveidojot konstitucionālo monarhiju.

 Albertam izdevies modernizēt karaļnama finanšu sistēmu, atbalstīt strādājošo algu celšanu, brīvo tirdzniecību un likumdošanas sakārtošanu. Par spīti pēru palātas iebildumiem, atzīstot Alberta darbību 1857. gadā, karaliene Viktorija beidzot piešķīra vīram prinča konsorta titulu, uz kuru viņš cerēja jau sākotnēji. Būdams progresīvo un relatīvi liberālo ideju atbalstītājs, Alberts nevis tikai ievadīja reformas universitāšu izglītības sistēmā, labklājības celšanā un verdzības apkarošanā, viņam bija arī īpaša interese par zinātnes un mākslas izmantošanu rūpniecībā. Alberta visplašāk pazīstamais sasniegums ir pirmā lielā Vispasaules izstāde 1851. gadā Londonā, kurai tika uzcelta Haidparkā Kristāla pils, izcēlās no pasākuma, kuru Alberts vadīja kopš 1843. gada – Ikgadējām Mākslu Sabiedrības izstādēm. Lai veiktu šo grandiozo pasākumu, Alberts personīgi piedalījās projekta izstrādāšanā un realizācijā, spītējot Lordu palātas iebildumiem.

Laikā, kad Eiropu pāršalca 1848. gada revolūciju vilnis, Anglijai tas gāja secen un tur bija arī Alberta neapšaubāms ieguldījums, jo, būdams Darba cilvēku dzīves apstākļu uzlabošanas biedrības prezidents, viņš publiski pauda uzskatus par monarhu sūtību atbalstīt un izglītot tos, kam dzīvē klājas grūti. Alberta lielākās aizraušanās bija arhitektūra un zemkopība. Viņš personīgi projektēja vairāku, patlaban slavenu karaļnama piļu pārbūvēšanu, bet ienākumi, kas bija gūti Vispasaules izstādes rezultātā, ļāva dibināt muzejus, koncertzāles un bibliotēkas.

Alberta pāragrā nāve izraisīja dziļas skumjas un ilgstošas sēras Viktorijā, bet viņa veiksmīgā darbība joprojām tiek godāta Alberthallē un vairāku dabas elementu nosaukšanā viņa vārdā.