Princese Alise

Vikipēdijas lapa
Princese Alise
A photo of Alice aged 28
Franca Bahofena fotogrāfija, 1871. gads
Hesenes lielhercogiene konsorte
Valdīšana 1877. gada 13. jūnijs – 1878. gada 14. decembris
Pilnais vārds Alise Moda Mērija
Dzimis 1843. gada 25. aprīlī
Bakingemas pils, Londona, Anglija
Miris 1878. gada 14. decembrī (35 gadu vecumā)
Jaunā pils, Darmštate, Hesenes lielhercogiste, Vācu impērija
Apglabāts

1878. gada 18. decembris
Neues

Mauzolejs, Rosenhöhe Parks, Darmštate, Hesenes lielhercogiste, Vācu impērija
Dzīvesbiedre Hesenes lielhercogs Ludvigs IV (prec. 1862. gada 1. jūlijā)
Bērni
Dinastija Saksijas Koburgas un Gotas dzimta
Tēvs Princis Alberts
Māte Viktorija
F. Vinterhaltera gleznots princeses Alises portrets 1861. gadā

Alise Moda Mērija (dzimusi 1843. gada 25. aprīlī Bekingemas pilī, Londonā, mirusi 1878. gada 14. decembrī Darmštatē, Hesenē) bija Apvienotās Karalistes princese un Hesenes hercogiene. Viņas vecāki bija karaliene Viktorija un princis Alberts.

Jaunības gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa pavadīja savu bērnību, ceļojot starp savas ģimenes rezidencēm. Viena no vismīļākajām un visvairāk apmeklētākajām bija Osbornes mājā uz Vaitas salas. Alise mantoja no sava tēva viņa sirdi. Alise dzīvoja ļoti vienkārši, viņai bija kopīga istaba ar māsu Vikiju (viņas vienmēr kopā iekļuva kādās nepatikšanās), viņa mācījās šūt, gatavot ēst un citas mājsaimniecības lietas. Alise bieži devās apciemot parastos cilvēkus un viņiem centās palīdzēt. Alises izglītību pārraudzīja viņas tēvs, kuru viņa apbrīnoja. Karalienes Viktorijas vecākā meita Vikija (iesauka Viktorijai) 1858. gadā salaulājās ar Prūsijas princi Federiku. Alise to ļoti pārdzīvoja. Pēc Vikijas aizbraukšanas, Alberts koncentrējās uz otro meitu. Alberts katru vakaru pats mācīja Alisei dažādas zinātnes, vēsturi un citas lietas, kas viņai varētu būt nepieciešamas tālākajā dzīvē. Tad, kad vecākā meita apprecējās, karaliene sāka meklēt vīru otrajai meitai. Daudzi tika piemeklēti, bet tikai viens tiešām uzskatīts par piemērotu — Hesenes princis Ludvigs. Alise par tēvu rūpējās visu laiku, un tā radās viņas interese par ārstniecību. Viņas istaba bija prinča Alberta tuvumā. Viņa palika ar viņu līdz brīdim, kad viņš nomira 1861. gada 14. decembrī. Kopš tā brīža visa karaliskā ģimene valkāja tikai melnu. Alise kļuva par Viktorijas personīgo asistenti, loma, kuru vēlāk ieņēma katra no viņas jaunākajām māsām. Viņas māsa Luīze bija viņas palīdze. Alisi ļoti noslogoja valsts valdīšana un tajā pašā laikā kāzu plānošana.

1862. gada 1. jūlijā viņa salaulājās ar Luisu. Ceremonija notika Osbornas mājā. Istabā, kur tas notika, bija Alises ģimenes portrets un glezna ar viņas vecmāmiņu Kentas hercogieni. Visi ģērbās melnā, izņemot Alisi. Viņa pārģērbās melnā uzreiz pēc ceremonijas. Alise drīz devās kopā ar Luisu uz Heseni Darmštatē. Viņi dzīvoja mājā pilsētā, tā nebija piemērota Anglijas princesei, tomēr viņa nesūdzējās. Drīz pēc tam, 1863. gada 5. aprīlī, piedzima viņas pirmā meita Hesenes princese Viktorija Alberta Elizabete Matilde Mērija. Viņa piedzima Anglijā laikā, kad Alise bija ieradusies uz sava brāļa, Velsas prinča Edvarda kāzām ar Dānijas princesi Aleksandru. Neilgi pēc tam karalienes Viktorijas attiecības ar meitu pasliktinājās un nekļuva labākas līdz pat viņas nāvei. Atgriežoties mājās maijā, Alise ar ģimeni pārvācās uz Kraništainas pilsētu. 1864. gada 1. novembrī Alise laida pasaulē vēl vienu meitu, kuru nosauca par Elizabeti, tomēr māte biežāk viņu sauca par Ellu.

Austrijas-Prūsijas karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1866. gada 14. jūnijā sākās karš starp Austrijas impēriju un Prūsijas karalisti, kas ietekmēja arī Alisi. Kad Hesene tika iesaistīta Austrijas-Prūsijas karā, Darmštate piepildījās ar ievainotajiem. Drošības nolūkos viņa aizsūtīja savas meitas pie mātes uz Angliju, bet pati, kaut gan atkal bija stāvoklī, palīdzēja cietušajiem. 11. jūlijā viņa laida pasaulē savu trešo meitu, Hesenes princesi Irēnu. Alise regulāri kontaktējās ar savu vīru un ļoti uztraucās par viņu, bieži vien mudinot izvairīties no riska. Drīz pēc tam, 23. augustā, karš beidzās un Alise atkal varēja satikt savu vīru. Alise ar draudzenes Florensas Naitingeilas palīdzību uzlaboja slimnīcu tīrību un ventilāciju Darmštatē.

Dzīve pēc kara[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1868. gadā hercogu pārim piedzima dēls Ernsts Ludvigs Karls Albrehts Vilhelms (Ernests Luiss). 1870. gada 7.oktobrī piedzima vēl viens dēls Frīdrihs, kuru viņi bija iesaukuši par Frittiju, tomēr drīz vien viņš 1873. gada 29. maijā nomira, izkrītot pa logu. Frittijam bija hemofīlija. Pēc Frittija nāves viņa vairāk pieķērās savam dēlam Ernstam un jaundzimušajai meitai Marijai Viktorijai Feodorai Leopoldīnei, kura tika iesaukta par Maiju, kas piedzima 1874. gada 24. maijā. Neilgi pirms tam, 1872. gada 6. jūnijā, viņai bija piedzimusi vēl viena meita, princese Viktorija Alise Helēna Luīze Beatrise, vāciski Aliksa (vēlāk pazīstama arī kā Aleksandra Fjodorovna, pēdējā Krievijas imperatora Nikolaja II dzīvesbiedre). 1875. gadā Alise atsāka nodarboties ar labdarību un medicīnu. Šajā laikā attiecības ar vīru nedaudz pasliktinājās.

Dzīves pēdējie gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1876. gada beigās hercogiene dzemdes veselības problēmu dēļ devās uz Angliju, kur palika Balmorālas pilī. 1877. gadā, nomirstot vīra Luisa tēvam Hesenes princim Čārlzam un tēvocim lielhercogam Luisam III, hercogu pāris ieguva lielhercogu statusu. Nepopularitātes Darmštatē un slikto attiecību ar māti dēļ Alisei ar bērniem nācās pavadīt jūliju un augustu Holgeitā, Normandijā, kur viņus bieži vien apciemoja Luiss. Drīz pēc tam ģimene atgriezās Darmštatē. 1878. gada novembrī Alises ģimene saslima ar difteriju. 5. novembrī pirmā saslima viņas meita Viktorija, drīz vien saslima arī Aliksa, Marija, Irēna un Ernests, drīz saslima arī Alises vīrs Luiss. Vienīgais no Alises bērniem, kas nesaslima, bija Elizabete, jo māte viņu bija aizsūtījusi pie savas vīra mātes Prūsijas princeses Elizabetes. 15. novembrī, Alises jaunākās meitas Marijas slimība kļuva nopietnāka un pirms lielhercogiene tika viņu apciemot, Marija jau bija mirusi. Pēc meitas nāves viņa aizsūtīja savai mātei vēstuli par traģisko notikumu, tomēr pārējiem bērniem par to neko nestāstīja, līdz visbeidzot pēc pāris nedēļām ar šīm ziņām dalījās ar dēlu, kas tās uztvēra ļoti smagi. Lai mierinātu savu dēlu, viņa pārkāpa tuvības noteikumu un noskūpstīja viņu. Sākotnēji Alise nesaslima un pat bija pietiekoši labā stāvoklī, lai apciemotu savu māsu, kura brauca caur Darmštati, tomēr 14. decembrī, viņas tēva nāves gadadienā, slimība beidzot bija tikusi klāt arī viņai un Alise nopietni saslima. Viņas pēdējie vārdi bija: "No piektdienas uz sestdienu... četras nedēļas...Maija...Dārgo, Tēt!" un drīz pēc tiem viņa 02:30 zaudēja samaņu. Dažas stundas vēlāk, 8:00 no rīta Alise nomira. Alise nomira tēva nāves 17. gadadienā.

Viņu apglabāja 1878. gada 18. decembrī Rosenhohē, Darmštatē, viņas zārku apsedzot Lielbritānijas karogam. Pēcāk viņai un viņas meitai Marijai tur tika uzstādīts piemineklis. Alise bija pirmais karalienes Viktorijas bērns, kurš nomira.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]