Nacionālais psihiskās veselības centrs
| Nacionālais psihiskās veselības centrs | |
|---|---|
 | |
 | |
  Nacionālais psihiskās veselības centrs | |
| Ģeogrāfija | |
| Atrašanās vieta | Tvaika iela 2, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°59′43″N 24°07′19″E / 56.99528°N 24.12194°EKoordinātas: 56°59′43″N 24°07′19″E / 56.99528°N 24.12194°E |
| Organizācija | |
| Slimnīcu tīkls |
Ambulatorais centrs “Pārdaugava”, Rīgā, Viļa Plūdoņa iela 1 Ambulatorais centrs “Veldre”, Rīgā, Veldres iela 1a |
| Saites | |
| Mājaslapa |
npvc |
Nacionālais psihiskās veselības centrs (NPVC) ir Latvijas lielākā psihiatriskās un narkoloģiskās ārstniecības iestāde, kas izveidota 2007. gadā, pārņemot Garīgās veselības valsts aģentūras un Narkoloģijas valsts aģentūras funkcijas. Galvenā mītne atrodas Tvaika ielā 2, Rīgā.
NPVC ir 3 ambulatorie centri:
- Ambulatorais centrs Rīgā, Tvaika ielā 2
- Ambulatorais centrs “Pārdaugava”, Rīgā, Viļa Plūdoņa iela 1
- Ambulatorais centrs “Veldre”, Rīgā, Veldres iela 1a
Funkcionalitāte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gadā slimnīcā ir 23 stacionārās nodaļas (gan vīriešu, gan sieviešu), kā arī ambulatorās pieņemšanas kabineti un strādā narkoloģijas speciālisti. Paredzēta iespēja praktizēt ergoterapiju & mākslas terapiju, kā arī strādā klīniskie psihologi.
Apmeklētājus pie pacientiem COVID-19 ierobežojumu laikā nepielaiž. Lai lokalizētu pandēmijas izplatību slimnīcā, 2021. gada janvārī viena no nodaļām tika pārprofilēta darbam ar COVID-19 slimniekiem.[1]
Izveidots dekoratīvs sezonāls dārzs, strūklaka slimnīcas dienvidu pusē, kā arī divas lapenes.
2021. gadā uzsākta jaunā – trešā, ambulatorā centra projektēšanas un būvniecības darbi Tvaika ielā 2 (SIA “OZOLA & BULA, arhitektu birojs”), uz kuru pārcelsies līdzšinējā Psihiatrijas un narkoloģijas ambulatori konsultatīvā nodaļa, kā arī divu senāko korpusu (H un F ēkas) rekonstrukcija. Uzsākts jaunā veidā organizēts ārstniecības pakalpojums – Neirotisko traucējumu ārstniecības programma. Izveidota jauna struktūrvienība – Izglītības un pētniecības daļa. Sadarbība ar jaunuzņēmumiem inovatīvu risinājumu radīšanai – digitālas platformas izveidošana pacientu identifikācijas nodrošināšanai attālinātām konsultācijām. Īstenots energoefektivitātes projekts bijušajam pataloganatomijas korpusam – tagadējai R ēkai, kur turpmāk atradīsies Ambulatoro tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļa.[2]
2024. gada martā darbu Tvaika ielā 2 uzsāk jaunuzceltrais, modernais multifunkcionālais Ambulatorais centrs.
2024. gada jūlijā notiek Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra (RPNC) renovēto vēsturisko 3. un 4. korpusu Tvaika ielā 2 svinīgā atklāšana.
2024. gada augustā VSIA “Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs” (RPNC) kļūst par metodiskās vadības centru psihiskās veselības aprūpes jomā.
2024. gada 21.septembrī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs atzīmē 200 gadu jubileju.
2024. gada 25. septembrī, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ir apstiprinājis Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jauno nosaukumu. Turpmāk iestādi pazīsim kā Nacionālais psihiskās veselības centrs, Valsts SIA (NPVC). Šī nosaukuma maiņa iezīmē nozīmīgu soli uz priekšu, simbolizējot iestādes pastāvīgo klīnisko darbu un apņemšanos nodrošināt iedzīvotājiem visaptverošu, iekļaujošu psihiskās veselības aprūpi, kas atbilst mūsdienu standartiem, atspoguļojot mūsdienu sabiedrības vajadzības.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iestāde atklāta 1824. gada 21. septembrī Sarkandaugavas labajā krastā uz stāvas skanstes. Pēc arhitekta K. F. Breitkreica projekta uzcēla 13 vienstāva, divstāvu un trīsstāvu celtnes. Par aizgādības nama vadītāju iecēla ārstu Oto fon Hūnu. Aizgādības namā bija paredzēja ievietot nespējniekus, vājprātīgos un ar venēriskām slimībām slimojošos.
Sākotnēji Aleksandra augstumu iestādē strādāja viens ārsts, kurš vienlaikus bija arī slimnīcas direktors. Līdzās cietumniekiem (72), pārmācāmiem (40), nespējniekiem (45) un venērisko slimību pacientiem (15) psihisko slimnieku ievietošanai un uzraudzībai bija atvēlētas 52 vietas.
1903.—1906. gadā uzcēla divstāvu akmens ēku un vienstāva mūra māju, kurā izvietoja kapliču, sekciju telpas un līķu kameras.
Otrā pasaules kara laikā Arāja komanda 1942. gada 14. aprīlī nošāva 243 Aleksandra Augstumu pacientus.[3]
Iestādes nosaukums „Aleksandra augstumi” saglabājās līdz pat 1944. gadam, pēc tam tas tika vairākkārt mainīts:
• Valsts 1. psihiatriskā slimnīca (1945—1951)
• Republikas Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca (1951—1963)
• Republikas Rīgas psihiatriskā slimnīca (1963—1977)
• Republikas Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca (1977—1990)
• Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca (janvāris 1990.—maijs 1990.)
• Republikas Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca (maijs 1990.—1992.)
• Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca (1992—1998)
• Bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Rīgas psihoneiroloģiskā slimnīca” (1998—2000)
• Psihiatrijas centrs (2000—2004)
• Garīgās veselības valsts aģentūra (2004—2007)
• Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (2007—2024)
• Nacionālais psihiskās veselības centrs (no 2024. gada 25. septembra)
-
Aleksandra Augstumu iestādes galvenā ēka 19. gadsimtā -
Aleksandra Augstumu slimnīcas ārsti iestādes 100 gadu svinībās 1924. gadā. Pirmajā rindā otrais no labās sēž slimnīcas direktors Jānis Brants
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Piemineklis "Divi (Sašķeltā dvēsele)" atklāts 1987. gadā kā veltījums garīgi slimo cilvēku sašķeltajai personībai (tēlnieki Inta un Uldis Bergi).
- Hipokrata piemineklis kā atgādinājums par ārsta atbildību sabiedrības un pacientu priekšā atklāts 1989. gadā (tēlnieks Igors Vasiļjevs).[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ RPNC: Stacionāra nodaļa pārorganizēta ar COVID-19 inficēto pacientu ārstēšanai
- ↑ «Nacionālais psihiskās veselības centrs» (latviešu). Skatīts: 2024-10-29.
- ↑ Rudīte Vīksne. Garīgi slimo iznīcināšana Latvijā nacistiskās okupācijas laikā. Holokausta izpētes jautājumi Latvijā. Rīga: 2003. — 338. lpp.
- ↑ citariga.lv