Skanste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skanste
Skanste Grostonas iela 2009.jpg
Grostonas iela. 2009. gads.
Skanste karte.png
Pamatinformācija
Pilsēta Flag of Riga.gif Rīga
Priekšpilsēta Vidzemes priekšpilsēta
Ziemeļu rajons
Platība 2,148 km²
Iedzīvotāju skaits 152 (2010)
Ievērojamas celtnes Arēna Rīga
Skanstes virsotnes
Transports
Papildinformācija
Pasta indekss LV-1013, LV-1045
Ārējā saite apkaimes.lv

Skanste ir apkaime Rīgā, kura atrodas Rīgas centrā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka Z daļā (administratīvi apkaimes A daļa ietilpst Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā, bet R daļa — Ziemeļu rajonā). Tā robežojas ar Sarkandaugavas, Brasas, Centra un Pētersalas-Andrejsalas apkaimēm. Skanstes apkaimes robežas ir Hanzas iela, Vesetas iela, Zirņu iela, Krišjāņa Valdemāra iela, dzelzceļš, Ganību dambis.

Skanstes apkaimes kopējā platība ir 2,148 km², kas ir apmēram par 3/5 mazāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 6 325 metri. Neskatoties uz pašreizējo situāciju, kad administratīvi Skanstes apkaimes teritorija atrodas 2 Rīgas pašvaldības izpilddirekciju pārraudzībā, noteiktās apkaimes robežas ir uzskatāmas par racionālām, lai nākotnē tā veidotos kā telpiski vienota un funkcionāli saistīta Rīgas pilsētas teritorija jeb apkaime.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skanstes apkaime ar vāciskajiem ielu nosaukumiem 1876. gada Rīgas kartē ar policijas iecirkņu numuriem.

Skanste ir viens no nesenāk apgūtajiem Rīgas rajoniem, kas savu vārdu vēl tikai pamazām sāk iegūt Rīgas iedzīvotāju apziņā. Tas atrodas kādreizējo pilsētas ganību vietā (vēl tagad kartēs sastopams šīs apzīmējums).

14.15. gadsimtā aiz Rīgas pils grāvja pret ziemeļiem — uz Mīlgrāvja pusi — sākās rīdzinieku ganības, kas aizņēma ļoti lielu platību. Tajās atradās vieta gan Rīgā plaši izmantotajiem zirgiem, gan citiem mājlopiem — govīm, aitām, buļļiem un citiem. Galvenais lopu ceļš no pilsētas uz ganībām veda pa Jēkaba ielu cauri Jēkaba vārtiem un pāri Jēkaba tiltam. Zirgu ganības atradās vistuvāk Jēkaba vārtiem, aiz tām bija mājlopu ganības. Tūliņ aiz Jēkaba vārtiem visgarām ceļam uz ganībām sākās rīdzinieku dārzi, kurus rāte iznomāja namniekiem. Dārzi atradās arī pilsētas grāvja ielejā.[1]

Savu nosaukumu, domājams, Skanstes apkaime ieguvusi pateicoties Pēterim I, kurš 18. gadsimta 1720. gados, vēlēdamies uz Sarkandaugavu pārcelt Rīgas pilsētu, savam feldmaršalam Aleksandram Meņšikovam lika uzbērt skansti [2] priekšā tai, tas ir — tagadējā Skanstes ielas rajonā.

18. gadsimtā Ganību dambis tika apstādīts ar četrām vītolu rindām, padarot to par skaistu aleju ar lopu ceļu blakus. Tagadējo neizmantojamo fabriku vietā atradās krāšņas Rīgas iedzīvotāju vasaras muižiņas, aiz kurām — pilsētas ganības. Lielie plūdi 1807. gada aprīlī nopostīja lielāko daļu šeit ierīkoto dārziņu, pārējos nopostīja ugunsgrēks 1812. gadā, kad Napoleona uzbrukuma dēļ tika pavēlēts nodedzināt visas ēkas ārpus pilsētas vaļņiem.[3] 20. gadsimta sākumā tur atkal atradušies iekopti dārziņi (tikai tuvāk Krišjāņa Valdemāra ielai).

1903. gadā līdzās tagadējam Ganību dambim tapa dzelzceļš — tagadējās līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta atzars un Rīgas dzelzceļa mezgla Preču stacija. Tā sastāvēja no parka vilcienu pieņemšanai un nosūtīšanai, parka vagonu šķirošanai, preču pagalma, iekraušanas un izkraušanas ceļiem, augstām kravas platformām un plašām noliktavām. Mūsdienās tā ir nojaukta (darbojas modernizētā stacija Ganību parks). No dzelzceļa līnijas Čiekurkalns—Rīga-Krasta dzelzceļa atzari ved arī uz Rīgas tirdzniecības ostu, Eksportostu un Andrejostu. 1910. gadā tagadējās Skonto halles vietā Emiļa Melngaiļa ielā tapusi liela ēka 5. latviešu dziesmu svētkiem. No tās raugoties virzienā no centra pa kreisi atrodas Skanstes apkaimes galvenā ielā — Skanstes iela. Tai abās pusēs reiz atradās lapeņu kolonija.

Šai apkārtnē — starp Vesetas un Skanstes ielām līdz 1965. gadam pastāvēja hipodroms. Ap to milzīgā teritorijā grupējās mazdārziņi, kas no pilsētas tika dāvināti mazpulkiem, uz dārzkopību orientētiem pusaudžiem. 2005. gadā šo vietu tika nolemts atvēlēt Pasaules hokeja čempionāta un citu masu pasākumu būvēm. Tādējādi Skanstes ielas labās puses apbūve ir sākta, un tiks turpināta ar daudzstāvu īres namu celtniecību. Skanstes un Hanzas ielas stūri iezīmē arī pēc sabiedriskās ugunsdrošības pieņemšanas 1882. gadā uzbūvētais ugunsdzēsēju depo, ko 1910. gadā stilizējot Hanzas ķieģeļu gotikas tradīcijas, būvējis R. Šmēlings. 1980. gadā uz depo bāzes izveidots Ugunsdzēsības muzejs. Hanzas iela, kurā muzejs atrodas ierīkota 1902. gadā un kalpojusi, lai no kādreizējā Ķeizardārza (tagad — Viesturdārza) nokļūtu pilsētas ganībās.[4]

Līdzās galvenajai — Skanstes ielai reģiona apkaimi veido Vesetas iela, Grostonas iela, Zirņu iela, no Duntes ielas līdz Ganību dambim līdzās dzelzceļam ved Bukultu iela. Skanstes apkaimē izveidotas jaunas J.Dikmaņa un J.Daliņa ielas. Paralēli Krišjāņa Valdemāra ielai esošo Vesetas un Tomsona ielu daudzdzīvokļu ēku apbūve tika veidota jau 60.70. gados. Līdz Arēnas Rīga būvniecības aizsākšanai Skanstes klajos laukus no pārējās apbūves norobežoja atradās Rīgas 213. pirmsskolas izglītības iestāde un Rietumu bankas ēkas Vesetas ielā, Grostonas ielā atrodas Rīgas Hanzas vidusskola, Skanstes ielā 13/15 atradās bijušais padomju laikā celtais Darba rezervju sporta nams, kurš vēl tagad ir vienīgā vieta Rīgā, kurā trenēties boksā.

Pašlaik Skanste attīstās kā Jaunais biznesa rajons. Jau realizēts projekts Skanstes virsotnes — trīs [5] 24 stāvu augstas dzīvojamās ēkas. Pamazām veidoja Merka Skanste,[6] kuras iecerē ir realizēt 8 kvartālu apbūvi, kas kopā aizņem gandrīz 29 ha teritoriju. Līdz 2014. gadam būvkompānija te nolēmusi uzcelt 2 000 dzīvokļu, savukārt darījumu un sabiedrisko ēku platība kopā plānota ap 300 000 m².[7] Iecerēts, ka plānotā Rīgas Ziemeļu šķērsojuma izbūve padarīs Skansti sasniedzamāku.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skanstes apkaimes reljefs ir izteikti līdzens un zemes virsma atrodas tikai dažus metrus virs jūras līmeņa (pārsvarā 2—3 metru augstumā virs jūras līmeņa). Apkaimes reljefa augstākie punkti nedaudz pārsniedz 4 metrus virs jūras līmeņa augstuma atzīmi, bet zemākie punkti ir tikai ap 1 metru augstumā virs jūras līmeņa. Nosacīti augstākais reljefs atrodas apkaimes D, DA daļā, bet zemākais — visā teritorijas A un ZA daļā.

Apkaimes teritorija ir izteikti purvaina un vērtējot vēsturiskās izpētes apbūvei ir nepateicīga. Apkārtesošo ēku pamati jau ir sākuši deformēties ģeogrāfisko procesu rezultātā, ko galvenokārt nosaka tas, ka šī teritorija agrāk bijusi Daugavas gultne.

Visa Skanstes apkaimes teritorija ietilpst Daugavas ielejas ģeomorfoloģiskajā mikrorajonā ar aluviālajiem nogulumiem un dūņām. Zem Kvartāra nogulumu segas 25—33 metru dziļumā augšējo pamatiežu slāni veido vāji cementēts smilšakmens (Amatas svītas gaišpelēkie oolītsmilšakmeņi un baltie vai gaišpelēkie aleirolīti).[8][9]

Rīgas dome šīs teritorijas atsavināja pamatojoties uz smago metālu piesārņojumu augsnē.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Šterns I. Viduslaiku Rīga ārpus Rīgas. / Senā Rīga, 4. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2003 — 347. lpp.
  2. Vēsturiski tas bija lauka nocietinājums, ko parasti veidoja zemes uzbērumi un grāvji slēgta četrstūra formā. Vārda izcelsme — lejasvācu schantze, zviedru skans — Svešvārdu vārdnīca. Jumava
  3. Kolbergs A. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. Jūrmala: Fonds AKA, 2007— 334. lpp.
  4. Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. Jūrmala: A.K.A., 2001 — 324. lpp.
  5. Projektā bija paredzētas četras ēkas.
  6. Celtniecības uzņēmuma Merks iecerētā jaunā dzīvojamo un darījumu ēku apbūve Skanstes apkaimē
  7. Artis Zvirgzdiņš. 2006. gada 14. novembris
  8. Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988.
  9. Pētījums "Esošās situācijas izpēte Rīgā". Rīgas attīstības programmas izstrādes apakšprojekts. — SIA "Reģionālie projekti", 2003.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]