Pāriet uz saturu

Aleksandrs Maķedonskis

Vikipēdijas lapa
Aleksandrs Maķedonskis.

Aleksandrs Maķedonskis (1867—1942) bija Latvijas krievu garīdznieks un sabiedriskais darbinieks, Tautas padomes loceklis.

Dzimis 1867. gada 11. aprīlī Galgauskas pagastā, ķestera Aleksandra Maķedonska (1828–1896) ģimenē. Mācījās Galgauskas pareizticīgo draudzes skolā, Rīgas pareizticīgo seminārā, mācības beidza 1886. gada 18. jūnijā. 1888. sāka strādāt par Galgauskas draudzes skolas palīgskolotāju. 1889. gadā kļuva par Bauskas pareizticīgo draudzes psalmotāju un skolotāju, bet 1897. gadā par Rīgas Jāņa pareizticīgo draudzes psalmotāju. 1897. gada 6. martā viņu iesvētīja diakona kārtā, un 1898. gadā viņš darbojās kā Tukuma pareizticīgo draudzes psalmotājs un skolotājs. 1898. gada 21. oktobrī viņu iesvētīja par priesteri Kolkasraga pareizticīgo draudzē, bet 1899. gada 6. aprīlī par Galgauskas pareizticīgo draudzes priesteri. 1907. gada 3. oktobrī kļuva par Rīgas cietuma pareizticīgo baznīcas priesteri, bet 1911. gada 23. novembrī par Rīgas Jāņa pareizticīgo draudzes priesteri. 1918. gadā tika iecelts par Rīgas Pasludināšanas draudzes priesteri.[1]

Kā Krievu nacionāldemokrātu partijas pārstāvis 1919. gada 13. jūlijā kļuva par Tautas padomes locekli.[2] 1939. gadā kļuva par Rīgas Pasludināšanas draudzes virspriesteri. 1939. gada 1. maijā viņu apbalvoja ar Atzinības Krusta ordeni (5. šķiru).[3]

Miris 1942. gada 20. septembrī. Apglabāts Rīgas Pokrova kapos.