Kolka

Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par upi skatīt rakstu Bruzile.

Kolka
Lielciems
Kolkas luterāņu baznīca
Kolka
Koordinātas: 57°44′33″N 22°35′4″E
Valsts	Latvija
Novads	Dundagas novads
Pagasts	Kolkas pagasts
Augstums	3 m
Iedzīvotāji (2019)[nepieciešama atsauce]
• kopā	610
Pasta nodaļa	LV-3275 Kolka
Kolka Vikikrātuvē

Kolka (lībiešu: Kūolka) ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, pagasta centrs. Kolka atrodas Rīgas jūras līča piekrastē uz dienvidiem no Kolkasraga 40 km no novada centra Dundagas un 160 km no Rīgas. Kolku sasniedz divi valsts reģionālie autoceļi: P124 Ventspils virzienā un P131 Rīgas virzienā. Kolkā atrodas pamatskola, mūzikas skola, tautas nams, bibliotēka, pasts, līvu centrs «Kūolka», luterāņu, katoļu un pareizticīgo baznīcas.

Vēsture

Kolka ir sens Kurzemes lībiešu ciems. Pirmās ziņas par Kolkas ragu (Tumisnis) ir no Vikingu laikiem un tas pieminēts uzrakstā uz Mervalas rūnu akmens. Pēc dažu vēsturnieku domām, ap 1050. gadu kāds katoļu misionārs pēc dāņu iebrukuma Kursā zemesragā esot uzcēlis baznīcu. Pēc 1161. gada ķēniņš Ābels iecēla Dānijas Lundas baznīcas kanoniķi Ernemordu par Kurzemes bīskapu. Līdz 13. gadsimtam Rojas apvidus atradās līvu apdzīvotās Vanemas zemē. Rakstu avotos pirmo reizi minēta 1387. gadā Rīgas arhibīskapa ziņojumā kā osta un tirdzniecības centrs, kad tā kopā ar Roņu salu piederēja pie Rīgas domkapitula Dundagas draudzes novada. 1434. gadā novadu pievienoja Kurzemes bīskapijas zemēm.

Kolkas baznīcu un pie tās esošo ciemu Krimas kara laikā 1855. gadā iznīcināja angļu karakuģis. Kolkā 1935. gadā bija 343 iedzīvotāji. 1945. gadā Kolka kļuva par jaunizveidotā Kolkas ciema (vēlāk — pagasta) centru. Par lielāku apdzīvoto vietu Kolka izveidojās pēckara gados, kad tā kļuva par zvejnieku kolhoza «Brīvais zvejnieks» centru (1974. gadā apvienojies ar Rojas kolhozu «Banga»).

Ārējās saites

• Kolkas apraksts ziemelkurzeme.lv
• www.kolka.lv